Atver sirdi Zemgalē

ES_NAP.jpg
Projekta mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta īstenotājs ir Zemgales plānošanas reģions. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar 21 Zemgales reģiona pašvaldību, t.sk. Jelgavas pilsetas pašvaldību, Bērnu sociālās aprūpes centriem un Valsts sociālās aprūpes centru "Zemgale".

Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR). Jelgavas pilsētas pašvaldība projekta ietvaros ir paredzējusi Jelgavas pilsētas pašvaldībā nodrošinātu “Atelpas brīža” pakalpojumus, ģimenes asistenta pakalpojumus un atbalsta grupu vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī "sociālā mentora" pieejamību.

Projekta ietvaros Zemgales reģionā tiks īstenotas sekojošas aktivitātes:
  1. Aktivitāte "Individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde Zemgales plānošanas reģionā", kuras ietvaros paredzēts izvērtēt un izstrādāt individuālos atbalsta plānus:
  • personām ar garīga rakstura traucējumiem VSAC un pašvaldībās, kam ir risks nokļūt VSAC – 300 personas;
  • bērniem ārpusģimenes aprūpē, kas atrodas ilgstošās aprūpes iestādē – 334 personas;
  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs – 356 personas.
  1. Aktivitāte "Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrāde", kuras ietvaros tiks izstrādāts Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas iekļaus aktivitātes, kuras būs nepieciešams īstenot projekta sadarbības partneriem, piesaistot papildus paredzēto Eiropas Savienības finansējumu, lai nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.
  2. Aktivitāte "Zemgales reģiona VSAC filiāles un BSAC reorganizācijas plānu izstrāde", ietver reorganizācija plānu izstrādi 9 bērnu sociālās aprūpes centriem Zemgales reģionā (t.sk. Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs, biedrība "Centrs Elizabete", Jelgavas SAS Jaunieši māja) un 1 VSAC filiālei, kuru noteiks Labklājības ministrija, saskaņā ar izstrādātajiem kritērijiem.
  3. Aktivitāte "Zemgales reģiona VSAC personu ar GRT sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā" paredz sagatavot 84 personas reģionā ar GRT, kas šobrīd atrodas VSAC.
  4. Aktivitāte "Sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošana Zemgales reģiona personām ar GRT" paredz sniegt pakalpojumu 251 personai reģionā, nodrošinot nepieciešamos pakalpojumu pieejamību.
  5. Aktivitāte "Sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošana Zemgales reģiona bērniem ar FT" paredz nodrošināt vairākus pakalpojumus:
  • Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar FT un bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.
  • "Atelpas brīža" pakalpojumus bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (līdz 30 diennaktīm gadā).
  • Sociālās aprūpes pakalpojumus bērniem līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem būs izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem - ne vairāk kā 50 h nedēļā.
  1. Aktivitāte "Speciālistu apmācības Zemgales reģionā", kuras ietvaros ir paredzētas apmācības speciālistiem sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai.
  2. Aktivitāte "Informatīvi un izglītojoši pasākumi Zemgales reģionā" un "Projekta publicitātes pasākumi", paredz dažādus informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai pret personām ar invaliditāti un aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu skaita palielināšanai, kā arī sabiedrības informētību, par projekta ieviešanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.
 
Projektā iesaistītās mērķa grupas:
  1. Pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem Valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk-VSAC) pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā (turpmāk–personas ar GRT);
  2. Ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus (turpmāk–bērni BSAC);
  3. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji (turpmāk–bērni ar FT);
  4. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.
 
 

Projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē!" mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

 

Mērķa sasniegšanai tiks īstenota virkne darbību: izvērtētas personu ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni; izstrādāts detalizēts reģiona DI plāns, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai; izstrādāti bērnu aprūpes iestāžu un VSAC filiāles reorganizācijas plāni; sniegti sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar invaliditāti; apmācīti speciālisti; izglītota un informēta sabiedrība.

 

Visas darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar projekta partneriem: 21 Zemgales reģiona pašvaldību (pēc 01.07.2021. administratīvi teritoriālās reformas - 6 Zemgales reģiona pašvaldībām), diviem valsts sociālās aprūpes centriem un deviņām bērnu aprūpes iestādēm (trīs no tām uz 01.01.2022. ir likvidētas).

 

Projekta rezultātā:

  1. 502 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 510 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 276 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāti atbalsta plāni.
  2. Izstrādāts viens reģiona deinstitucionalizācijas plāns un astoņi bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni.
  3. 440 bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (323), dienas aprūpes centra (37) pakalpojumus, īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumus (44) un sociālās aprūpes pakalpojumus (127).
  4. 351 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības. 71 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros tiks sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
  5. Pieaugs audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs.
  6. Speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

 

Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR).

 
 
Projekta aktualitātes:
 
16.06.2022.
 

Aicinājums projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros izvērtētajiem projekta dalībniekiem pieteikties pakalpojumu saņemšanai

 

Projekta ietvaros izvērtētos dalībniekus, lai uzsāktu vai turpinātu saņemt projekta "Atver sirdi Zemgalē" apmaksātus Individuālajā atbalsta plānā iekļautos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, aicinām vērsties Jelgavas sociālo lietu pārvaldē (adrese: Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9, Jelgava, LV-3001; e-pasts: soc@soc.jelgava.lv ) ar atbilstošu iesniegumu. Kontaktpersona jautājumos bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - sociālā darbiniece Inga Krugolauža, tālr. 63012541; e-pasts: inga.krugolauza@soc.jelgava.lv; pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem - sociālā darbiniece Svetlana Vozņesenska, tālr. 63012533, e-pasts: svetlana.voznesenska@soc.jelgava.lv

 

Vēlamies arī informēt, ka projektā iesaistītajiem dalībniekiem ir mainīti vairāku pakalpojumu saņemšanas nosacījumi:

 

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un noteiktu invaliditāti.

1. Sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms bērniem ar FT, kam ir VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu:

  • līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) - līdz 200 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru; tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) - līdz 40 stundām kalendāra mēnesī - saturīgai brīvā laika pavadīšanai;
  • no 5 līdz 17 gadiem (ieskaitot)  - līdz 80 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru;  tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) -  līdz 40 stundām kalendāra mēnesī - saturīgai brīvā laika pavadīšanai.

2.  Dienas aprūpes centra pakalpojuma segšanai bērniem ar FT  ir atcelts izmaksu apjoma ierobežojums.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar FT ir atcelts 100 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus, kas nepieciešami bērna veselības un sociālā stāvokļa uzlabošanai un ir norādīti atbalsta plānā,  neierobežotā daudzumā.

 

Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem.

4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem ir atcelts 40 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus neierobežotā daudzumā. Turklāt vairs nav noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma specifika, kas nozīmē, ka var izvēlēties veselības stāvoklim nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, mākslas, mūzikas terapiju, psihologu, fizioterapiju u.c, kas noteikti atbalsta plānā.

 

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un noteiktu invaliditāti.

5. Projektā iesaistītie cilvēki ar GRT var saņemt neierobežotu skaitu psihologa konsultācijas un citu speciālistu (fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c.)  konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupu un grupu nodarbības. Visi pakalpojumu skaita ierobežojumi ir atcelti un pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta reižu skaita un specifikas.

 

Vēršam uzmanību, ka projektā apmaksātus pakalpojumus varēs saņemt līdz 31.08.2023., tāpēc lūgums neatlikt pakalpojumu saņemšanu uz vēlāku laiku. Lai pakalpojumu saņemtu, ir jāgriežas sava novada sociālajā dienestā.

 

Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ietvaros Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā ir noslēgušies būvdarbi un pašlaik tiek veidoti un iekārtoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kas durvis vērs 2022. gada rudenī: dienas aprūpes centrs,  specializētā darbnīca un grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (Stacijas iela 13, Jelgava).

 

Jelgavas valstspilsētā kopumā:

  • dzīvo 261 bērns ar invaliditāti dēļ funkcionāliem traucējumiem, projektā ir iesaistījušies un individuālo vajadzību izvērtējums veikts 107 bērniem, bet tikai 59 bērni uz šo brīdi saņem projekta apmaksātus pakalpojumus;
  • dzīvo 723 cilvēki, kam dēļ garīga rakstura traucējumiem noteikta invaliditāte, projektā iesaistījušies un vajadzību izvērtējums veikts 68 cilvēkiem, bet uz šo brīdi tikai 51 persona saņem projekta apmaksātus pakalpojumus.

Vairāk informācija sazinoties ar Natāliju Gerasimovu, projekta "Atver sirdi Zemgalē" koordinatori, e-pasts: natalija.gerasimova@zpr.gov.lv; tālr: 65207419 un projekta vietnē www.atversirdi.lv.

 

ESF projektu "Atver sirdi Zemgalē" (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

 

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciāliste
 
22.03.2022.
 

DI ietvaros Bauskā tiek veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem

 

Bauskā ir izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šobrīd notiek speciālistu piesaiste un ir uzsākta dokumentu gatavošana pakalpojuma reģistrēšanai LM Sociālo pakalpojumu reģistrā.  Saskaņā ar Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu, pakalpojums tiek veidots 8 bērniem ārpusģimenes aprūpē.

 

dsc_0002.webp

 

Pakalpojums atradīsies Bauskā, renovētā privātmājā, kas atrodas apmēram 2 kilometru attālumā no skolas, bibliotēkas, Bauskas autoostas. 400 metru no ēkas atrodas sabiedriskā transporta pietura. Nākotnē bērnu nokļūšanai uz skolu varētu tikt nodrošināts sociālā dienesta transports.

 

Bauskas pašvaldības realizētā projekta "Deinstitucionalizācijas plāna īstenošana Bauskas novadā" ietvaros ēka ar platību 228.9 m2 ir pielāgota ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Mājas divos stāvos ir iekārtotas 4 guļamistabas, vannas istaba, virtuve, kas apvienota ar ēdamtelpu, atpūtas telpa un darbinieku istaba. Mājai ir plašs pagalms ar lapeni un to ieskauj žogs, kas rada drošības sajūtu. Ēkas iekšpuse ir aprīkota ar visu nepieciešamo sadzīves tehniku, mēbelēm, lai ikviens tur justos ērti un mājīgi.

 

Ēkai ir nodrošināta vides pieejamība – pie ieejas kāpnēm ir nodrošināts āra pacēlājs,  ēkā ir pacēlājs, kurš no pirmā stāva sniedz iespēju nokļūt otrajā stāvā, pie sienām ir pieejami uzraksti Braila rakstā, ir labiekārtota vannas istaba personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ēka ir pilnībā sagatavota un aprīkota, lai uzņemtu bērnus un jauniešus. Izveidotā vide ir iekļaujoša un piekļūstama ikvienam, arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Kopējās objekta infrastruktūras izveidošanas izmaksas – 177 212.98 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 39 623.89 EUR, valsts budžeta finansējums 6 765.25 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 1 552.90 EUR un Bauskas novada pašvaldības finansējums 129 270.94 EUR.

 

Ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu bērniem ārpusģimenes aprūpē nodrošinās Bauskas novada Sociālais dienests, kas veic nepieciešamās darbības sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma reģistrēšanai LM Sabiedrisko pakalpojumu reģistrā. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek piesaistīti speciālisti: četri sociālie audzinātāji, viens sociālais aprūpētājs, viens sociālais darbinieks un viens psihologs. Ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums nodrošinās bērniem sociālo aprūpi un rehabilitāciju ģimeniskā vidē, ikdienišķā mājas dzīvē. Kopā ar bērniem un jauniešiem ikdienā mājā uzturēsies darbinieki, kuri nodrošinās pakalpojuma norisi pietuvinātu ģimeniskai videi. Pakalpojumu vienlaicīgi varēs saņemt astoņi 3 līdz 18 gadus veci bērni/jaunieši.

 

Video materiālā redzama pakalpojumam izveidotā infrastruktūra un aprīkojums ŠEIT.

 

Zemgales plānošanas reģiona ESF projekts "Atver sirdi Zemgalē" (vienošanās Nr.9.2.2.1/15/I/001). Visiem ir vajadzīgas mājas. Vieta, kur apņem rūpes, siltums un uzmanība. Mēs vēlamies palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā: bērniem, kas patreiz aug aprūpes iestādēs, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgai dzīvei.

Vairāk informācijas atversirdi.lv

 

Foto: Bauskas novada pašvaldība

 

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciāliste

 
21.03.2022.
 

Integrējošas nometnes bērniem, kas aug ģimenēs un aprūpes iestādēs

2022. gada vasarā projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros jau 5 gadu organizēsim integrējošu vasaras nometni jauniešiem, kas aug aprūpes iestādēs un ģimenēs. Šovasar nometnes dalībnieki atkal būs jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), kas dzīvo savās ģimenēs un Zemgales sociālās aprūpes iestādēs dzīvojoši jaunieši, aptuveni proporcijā 50:50. Diennakts integrējošā nometne, kā iepriekšējos gadus, iecerēta 5 diennaktis. Iecere arī paredz, ka nometnē var piedalīties bērni/jaunieši, kas patstāvīgi, bez vecāka vai asistenta palīdzības var piedalīties nodarbībās un sporta pasākumos, t.i. visās nometnes programmas aktivitātēs.

 

img_20190729_181923.webp

 

Priecē tas, ka Zemgalē institucionālo aprūpes iestāžu skaits bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir ļoti būtiski samazinājies. Dažās pašvaldībās šiem bērniem un jauniešiem ir izveidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, bet lielāko ieguldījumu bērnu aprūpē dod pieaugošā audžuģimeņu kustība. Deinstitucionalizācijas projektu iervaros notiekošās integrējošās nometnes dod iespēju satikties bērniem un viņu ģimenēm no dažādām vidēm, satikties, sadraudzēties, apgūt jaunu pieredzi un kļūt atvērtākiem pret dažādību. Nometnes organizēšanas mērķi ir vairot bērnu un viņu ģimeņu empātiju un izpratni par citiem bērniem, kurus neaudzina viņu vecāki; savukārt, bērniem no aprūpes iestādēm veicināt integrāciju un sadarbības prasmju apguvi ar citiem bērniem un pieaugušajiem.

 

Kā minēju, šogan nometne iecerēte jau 5 gadu. 2018. augustā notika 5 diennakšu nometne 13-17 gadu veciem jauniešiem viesu namā "Satekas" Vecumnieku pagastā, tajā kopā piedalījās 30 jaunieši. Vēl 2018. gada vasarā 3 bērni no Zemgales sociālās aprūpes iestādēm projekta ietvaros piedalījās Kurzemes reģiona organizētajā integrējošajā nometnē. 2019. gada vasarā 28 jaunieši piedalījās piedzīvojumu nometnē viesu namā "Dimantu kalns" un 2020. gada vasarā integrējošā jauniešu nometne kopā 25 jauniešiem, notika viesu namā "Mauriņi".

 

Savukārt, pagājušajā 2021. gada vasarā nometni organizējām mazākiem bērniem – divām atsevišķām 7-12 gadu vecu bērnu grupām, kopā 42 dalībniekiem, viesu namā "Mauriņi".

 

Pēc dalības nometnē pagājušajā vasarā jautāju bērnu vecākiem, kā, viņuprāt, dalība nometnē veicinājusi bērnu no dažādām vidēm (ģimenēm, audžuģimenēm, aprūpes iestādēm, SOS ciematiem) integrāciju un izpratni par dažādību, pauda: "Manam bērnam izeidojusies izpratne par to, ka ģimenes un vecāki var būt dažādi. Esot bijis ļoti interesanti runāties ar bērniem no audžuģimenēm un klausīties viņu dzīvesstāstus."

 

“Bērni stāstīja, ka nometnē piedalījās vienaudži no SOS ciematiņa, ļaujot tuvāk  apzināties   faktu, ka  ne visiem  bērniem ir mamma un tētis un, ka audzināšanas modeļi mēdz atšķirties, esot  forši, ka ir iespēja šādās nometnēs satikties. Mēs, kā vecāki, par to  arī esam ļoti gandarīti!”

 

SOS mamma: "Zēni ir vairāk satuvinājušies un kļuvuši apzinīgāki. Man, kā SOS mammai, deva lielu prieku, ka puišiem patīk iesaistīties un strādāt komandā ar citiem bērniem."

 

Savukākārt, nometnes pedagos ir novērojis: "Satiekot bērnus no dažādiem ģimenes un vides modeļiem bērni izprot, ka svarīga ir paša spēja komunicēt un pieņemt lietas un situācijas."

 

Pagājušajā gadā, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, iekļāvām nometnes programmā arī 2 grupas nodarbības ar psihologu, kurās pārrunāt nometnes laikā notikušos priecīgos vai trauksmainos notikumus, pārrunāt konfliktsituācijas un meklēt risinājumus, mazināt trauksmi, veicināt bērnu sadarbības un savstarpējas empātijas prasmi.

 

Nometnes psiholoģe par darbošanos ar bērniem nometnē pagājušajā vasarā atklāja: "Bērni redzēja, ka mēdz būt dažādi bērni no dažādām ģimenēm, bērniem tika skaidrots, ka mēdz būt dažādas ģimenes un apstākļi, ka visiem bērniem ģimenes nav vienādas," un dalās ar novēroto: "Bērniem (no apprūpes iestādēm) ir grūtības kontrolēt savas emocijas un dusmas, bērni daudz minēja savu negatīvo pieredzi bērnībā, kā izņemti no ģimenes un, kā piedzīvojuši dažāda veida vardarbību."

 

Veidojot nometnes programmu, tajā tiek iekļautas dažādas sportiskas aktivitātes, ja laika apstākļi to atļauj, svaigā gaisā; spēles vai aktivitātes sadarbības prasmju veidošanai un stiprināšanai; spēles, rotaļas, stafetes. Dabu izzinošas un radošas nodarbības. Arī nodarbības grupās saskarsmes prasmju un empātijas attīstīšanai; nodarbības dabas izpētei; radošās darbnīcas; stratēģiskas komandas sacensības; aktivitātes, kas veicina dažādu hobiju un interešu veidošanos un saturīgu brīvā laika pavadīšanu; aktivitātes intereses par uzņēmējdarbību atraisīšanai vai nākamās profesijas izvēlei.

 

Nometnes bērniem un jauniešiem iepriekšējos gados tika veidotas kā aizraujošs vasaras piedzīvojums ar pārgājieniem dabā, laivu braucieniem, tikšanos ar kinologiem un suņu paraugdemonstrējumiem, zirgu izjādēm, atrakciju parka apmeklējumiem. Šoreiz nometnes aktivitātes formulētas vispārīgāk, konkrēto aktivitāšu izvēli vairāk atstājot nometnes pakalpojuma sniedzēja ziņā. 

 

Gaidāmās vasaras nometnes norises laiks un vieta būs zināmi marta mēnesī. Dalībnieku pieteikšanās pavasarī tiks izsludināta projekta "Atver sirdi Zemgalē" interneta vietnē un feisbuka lapā.

 

Vairāk informācija: projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja

 

Foto: I.Kalnāja

 

02.03.2022.
 
Tiek izsludināta cenu aptauja (tirgus izpēte) “Integrējošas diennakts nometnes organizēšana jauniešiem, kas aug ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē”, kas tiek rīkota Eiropas Sociālā fonda projekta “Atver sirdi Zemgalē” (Vienošanās Nr.9.2.2.1/15/I/001) ietvaros. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 2022. gada 10. martam plkst. 15:00 saskaņā ar iepirkuma nolikuma prasībām.
 
Kontaktpersona jautājumos par izsludinātajiem iepirkumiem projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja, tel. +371 28814226, e-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv
 
24.01.2022.
Aprupes_pakalpojums_berniem_web-2.jpg
 

05.08.2021.

 

Paveiktais deinstitucionalizācijas projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros

 

Deinstitucionalizācijas (DI) projektu visā Latvijā īsteno pieci Plānošanas reģioni: Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Katram reģionam ir savs projekts ar savu nosaukumu, savām veiksmēm un saviem projekta īstenotājiem.

 

Zemgales Plānošanas reģions īsteno deinstitucionalizācijas projektu "Atver sirdi Zemgalē" (vienošanās nr. 9.2.2.1/15/I/001). Nosaukuma izvēle atspoguļo projekta dziļāko būtību – ar atvērtību un pieņemošu attieksmi izturēties pret tiem, kurus dzīve nav saudzējusi. Lai saņemtu pakalpojumus DI projektā, vispirms vajadzīgs individuālais izvērtējums. "Atver sirdi Zemgalē" tas veikts*:

  • 392 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT);
  • 387 pieaugušajiem ar invaliditāti, kam ir garīga rakstura traucējumi (GRT);
  • 239 bērniem sociālās aprūpes iestādēs.

Pēc izvērtēšanas katram tiek izstrādāts atbalsta plāns, kurā paredzēti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti un nodrošinātu iespējami patstāvīgu dzīvi.

 

Sabiedrībā balstītus pakalpojumus projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros sākušas saņemt 166 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem*:

  • aprūpi mājās (25);
  • dienas aprūpes centra pakalpojumus (69);
  • specializētās darbnīcas pakalpojumus (19);
  • grupu mājas pakalpojumus (12);
  • īslaicīgu sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumus (5);
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu (109);
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības (39).

Pakalpojumus sākuši saņemt 299 bērni ar funkcionāliem traucējumiem*:

  • aprūpes pakalpojumus (114);
  • "atelpas brīža" pakalpojumus (31);
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (249);
  • dienas aprūpes centra pakalpojumu (3).

168 bērnu ar invaliditāti vecāki* saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

 

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti iestādēs, ir izvērtēti visi bērnu sociālās aprūpes centri un izstrādāti priekšlikumi to reorganizācijai.

 

Lai veicinātu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, veicinātu sabiedrības attieksmes un rīcības maiņu attiecībā pret DI mērķa grupām un to vajadzībām, realizēta virkne izglītojošu, informējošu un integrējošu pasākumu: informatīvi sarunu vakari potenciālajām uzņemošajām ģimenēm – adoptētājiem, aizbildņiem, audžuvecākiem (7), pieredzes apmaiņas braucieni esošajiem un potenciālajiem sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzējiem un politiķiem (5), integrējoši pasākumi un nometnes bērniem, kas aug ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē (5) un bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm (4).

 

Daudzu pakalpojumu sniegšanai vajadzīga atbilstoša infrastruktūra, kur lielākā loma ir pašvaldību ieinteresētībai un iesaistei, lai ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu savā teritorijā veidotu iekļaujošas sabiedrības modeli atbilstošu vidi. Sākot no 2020. gada savu darbību uzsākusi virkne sabiedrībā balstītu pakalpojumu, kas saistīti ar pašvaldību infrastruktūras projektu  īstenošanu un projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros  tajos sākta pakalpojumu sniegšana:

  • daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs LAIPA, Jelgavas novada Kalnciemā ar dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļiem un specializēto darbnīcu pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem;
  • ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem ārpusģimenes aprūpē, Elejā, Jelgavas novadā;
  • dienas aprūpes centrs BĒNE bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Bēnē, Dobeles novadā;
  • sociālo pakalpojumu centrs ZĪLE ar dienas aprūpes centru pieaugušiem ar garīga rakstura traucējumiem un silto smilšu terapijas istabu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Ānes ciematā, Jelgavas novadā;
  • dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Rundālē, Bauskas novadā;
  • dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem; grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Pļaviņās, Aizkraukles novadā.
  • grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Neretā, Aizkraukles novadā*.

Balstoties cilvēku vajadzībās, izstrādāts Deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz jaunu pakalpojumu izveidi. Plānotais jaunveidojamo pakalpojumu izvietojums Zemgales plānošanas reģionā.

 

 

ESF projekta "Atver sirdi Zemgalē" ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR).

 

Vairāk informācijas: ESF projekta "Atver sirdi Zemgalē" vadītāja Dace Strautkalne

 

Tālr. +371 28807929, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Saites: atversirdi.lv; https://www.facebook.com/atversirdi

* Apkopotie dati – 01.08.2021.

 
 
04.08.2021.
 

Kādu atbalstu var saņemt ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti jeb atkārtošana zināšanu māte

pexels-cottonbro-7118196.jpg


Projekta "Atver sirdi Zemgalē" īstenošana sākās 2015. gada nogalē un kopš tā laika tas piedzīvojis daudz izmaiņu un transformējies. 


Sociālos pakalpojumus piešķir, veido un iepērk pašvaldību sociālie dienesti, bet no deinstitucionalizācijas projekta līdzekļiem pašvaldībām tiek kompensēti sniegto sociālo pakalpojumu izdevumi. Līdz ar to iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu ir jāraksta savas deklarētas dzīvesvietas sociālajam dienestam.

 

SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu.


Kas var sniegt aprūpes pakalpojumu?

  • Juridiska vai fiziska persona, ar kuru pašvaldība slēdz līgumu.

  • Vecākam ir tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un norādīt to iesniegumā.

  • Pakalpojuma sniedzējs nevar būt bērna 1. pakāpes radinieks un vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona (mamma un tētis – nevar būt, Ome vai Opis, kuri dzīvo citā adresē – var būt aprūpes pakalpojuma sniedzējs).

Ko pakalpojums nodrošina?

  • aprūpēt un uzraudzīt bērnu viņa dzīves vietā

  • attīstīt viņa pašaprūpes spējas

  • saturīgi pavadīt brīvo laiku

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

  • Bērnam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).

  • Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!

  • Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieskaitot, iespējams pakalpojumu izmantot līdz 200 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

  • Bērniem no 5 gadu vecumam līdz 17 gadiem ieskaitot, līdz 80 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē NVA pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

  • Ja vecāks nestrādā, nemācās, neapmeklē NVA vai DAC, tad ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI bērnam ar invaliditāti, kam veikts individuālo vajadzību izvērtējums, un viņa ģimenei.


Kas var sniegt pakalpojumus?


Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības personu reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā vai psihologu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji.


Vecāks iesniegumā var norādīt vēlamo speciālistu vai pakalpojuma sniedzēju un, ja tas būs atbilstoši reģistrēts kādā no reģistriem, tad pakalpojumu varēs saņemt pie šī speciālista vai pakalpojumu sniedzēja.


Kas un kādus pakalpojumus var saņemt?


Pakalpojumus, kas norādīti atbalsta plānā, piemēram, psihologa konsultācijas, mākslas vai deju kustību terapiju, fizioterapiju, RC Poga piedāvāto rehabilitāciju, dienas aprūpes centra pakalpojumu. Projekta ietvaros izvērtētie bērni saņem fizioterapeitu, ergoterapeitu, audiologopēdu, rehabilitologu, psihologu, psihiatru konsultācijas, dažāda veida terapijas – kanisterapiju, Voita terapiju, spēļu terapiju, smilšu terapiju, Montesori terapiju, ABA vai uzvedības terapiju, Marte Meo metodes pakalpojumu, silto smilšu terapijas nodarbības un citus pakalpojumus, kas iekļauti atbalsta plānos. Virknē jaunizveidoto dienas aprūpes centru pakalpojumu ir izveidotas, aprīkotas un pieejamas arī relaksācijas istabas un sensorās istabas. Vecāki vai audžuvecāki var saņemt psihologa pakalpojumus, rehabilitologa pakalpojumus, fizioterapiju, izglītojošās atbalsta grupas vecākiem un citus individuālajā atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus.


Nosacījumi pakalpojumu saņemšanai:

  • Bērnam ir noteikta invaliditāte

  • Ir veikts individuālo vajadzību izvērtējums bērnam un sastādīts atbalsta plāns!

  • Bērns var saņemt atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 100 reizēm

  • Bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes – atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 40 reizēm par katru izvērtēto bērnu ar invaliditāti

ATELPAS BRĪŽA PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu.


Kas sniedz pakalpojumu?


Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti Atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji.


Ko piedāvā pakalpojums?


  • pieskatīt un aprūpēt bērnu pakalpojuma sniegšanas vietā

  • ēdināšanu 4 x dienā

  • pastaigas svaigā gaisā

  • mācīt pašaprūpi

  • saturīgi pavadīt brīvo laiku

  • speciālistu konsultācijas


Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:


  • Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem)

  • Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!

  • Iespējams izmantot līdz 30 diennaktīm gadā


Kas vecākiem ir jāizdara, lai saņemtu pakalpojumu?


Jāiesniedz RAKSTISKS IESNIEGUMS deklarētās dzīvesvietas sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt pakalpojumu.


IESNIEGUMU paraugi pieejami ŠEIT.


Latvijā šobrīd tiek īstenoti 5 reģionālie deinstuticionalizācijas projekti, kuri darbojas un finansē sociālos pakalpojumus saskaņā ar 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 313. Zemgalē DI aktivitātes ievieš ESF projekts "Atver sirdi Zemgalē" (vienošanās Nr. 9.2.2.1./15/I/001), tā ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

 

Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR). Lielākā daļa projekta finansējuma paredzēta pakalpojumu izmaksu segšanai mērķagrupām, tai skaitā pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.


Vairāk informācijas:

Dace Strautkalne, projekta "Atver sirdi Zemgalē" vadītāja.

Kontaktinformācija: tālrunis 28807929, e-pasts dace.strautkalne@zpr.gov.lv


Attēls: www.pexels.com

 

 
22.06.2021.
 

Padarīti pieejamāki sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi

lifecare-5908145_1920.jpg

 

Pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti ir pilnveidoti nosacījumi un padarīti pieejamāki sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Tā, piemēram,  ir atcelti vairāki ierobežojumi pakalpojumu saņemšanā, tostarp arī apmaksas kompensācijas par konsultācijām atļauts segt atbilstoši to faktiskajām izmaksām. Tāpat palielināts aprūpes pakalpojumu skaits bērniem ar invaliditāti un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas reižu skaits bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.

 

To nosaka, 15. jūnijā, valdības sēdē pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"", kas stājas spēkā ar 2021. gada 1. jūliju.

 

Turpmāk cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atcelts divu gadu ierobežojums pakalpojumu saņemšanai un atcelti arī laika ierobežojumi sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanai cilvēkiem, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi. Izmaksas par citu speciālistu (izņemot psihologa) konsultācijām tiks kompensētas atbilstoši faktiskajām izmaksām (šobrīd – atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai). Projektā iesaistītie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no 01.07.2021 līdz 31.08.2023., varēs saņemt psihologa konsultācijas un citas speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu nepārsniedzot 100 reizes, un atbalsta grupu un grupu nodarbības līdz 100 reizēm katrs, neatkarīgi no iepriekš saņemto pakalpojumu skaita.

 

Mainīts sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

  • bērniem līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) ne vairāk kā 200 stundas kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē DAC, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas brīvā laika pavadīšanai;
  • bērniem no 5 līdz 17 gadiem (ieskaitot) līdz 80 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, un tajā skaitā arī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīgai brīvā laikā pavadīšanai, bet šim mērķim pakalpojums atvēlēts ne vairāk kā 40 stundas mēnesī.

Palielināts arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reižu skaits bērnu likumiskajiem pārstāvjiem no 20 uz 40 pakalpojuma reizēm, turklāt vairs nav noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma specifika.

 

Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros, projektā iesaistītajiem dalībniekiem – pieaugušajiem, kam dēļ garīga rakstura traucējumiem ir noteikta invaliditāte un bērniem, kam dēļ funkcionāliem traucējumiem ir noteikta invaliditāte un viņu vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem, sniegto sabiedrībā balstīto un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas pašvaldībām tiek kompensētas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Vēlamies atgādināt, ka cilvēkiem ar invaliditāti, neatkarīgi no tā, vai viņi, kā dalībnieki, ir vai nav iesaistīti un izvērtēti deinstitucionalizācijas projektos (Zemgales reģionā šīs aktivitātes nodrošina projekts "Atver sirdi Zemgalē"), ir tiesības vērsties savas pašvaldības Sociālajā dienestā ar rakstisku iesniegumu, nodrošināt atbalstam nepieciešamos, sabiedrībā balstītos sociālos un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Virknē pašvaldību, deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, tiek veidoti arī tādi ģimeniskai videi pietuvināti un sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, ko pašvaldības saviem iedzīvotājiem veido ar ERAF finansiālo atbalstu.

 

Projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē!" mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR).

 

Attēls: Braydengray no Pixaby

 
 
18.05.2021.
 

Mentora pakalpojums sociālajā nozarē: pieredze un iespējas integrācijai

pexels-cliff-booth-4057864.jpg
 

Tieši tik liela dažādība, kāda ir cilvēku individuālajām vajadzībām, ir vēlama arī dažādība sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, kas pieejami cilvēkam ar veselības grūtībām viņa dzīvesvietā. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma var dzīvot sabiedrībā, jautājums ir tikai, cik liels un, kāda veida atbalsts viņam ir nepieciešams. Mentors ir vēl viens lielisks, uz individuālo vajadzību risināšanu vērsts atbalsta veids, ko būtu vēlams pievienot sociālo atbalsta pasākumu kopējam grozam.

 

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) ieviestajā projektā "RETHINK" (Pārdomāt) tika izstrādāta un veikta pilotēšana (izmēģinājums) Latvijā jaunai atbalsta sistēmai – mentora atbalstam jauniešiem ar garīgās attīstības veselības problēmām, lai palīdzētu viņiem integrēties un iesaistīties izglītībā, nodarbinātībā un citās sabiedriskās aktivitātēs. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Linčepingas (Zviedrija) pašvaldības Pētījumu un attīstības centru.

 

Jautāju projekta "RETHINK" vadītājai Ievai Zeifertei un deinstitucionalizācijas projekta "Atver sirdi Zemgalē" vadītājai un ZPR sociālās nozares koordinatorei Dacei Strautkalnei, kas viņuprāt ir galvenie un būtiskākie rezultāti, kas projekta ietvaros ir radīti, kāds bija ceļš un kādas atziņas rezultātā iegūtas, kā arī, kā projektā radīto paredzēts izmantot turpmāk.

 

Ieva Zeiferte stāsta: "Projektu sākām ar jauniešu vajadzību izvērtēšanu. Jauniešus projektā iesaistīja pašvaldību Sociālie dienesti, izsūtījām vēstuli (visiem Zemgales) sociālajiem dienestiem, 6 pašvaldības atsaucās un uzrunāja savā redzeslokā esošos; projekta mērķa grupa ir jaunieši ar garīgās attīstības traucējumu vēsturi. Kopā ar zviedru partneriem izstrādājām jautājumu sarakstu un jaunieši tika intervēti. Intervēšanu veica sociālais darbinieks, kopā tika intervēti 29 jaunieši un rezultātā tika izveidots Situācijas apskats (Pētījums "Esošās situācijas izpēte Zemgales reģionā un atbalsta sistēmas trūkumu identificēšana jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai darba tirgū/ sabiedrībā", saites uz šo un pārējiem projektā izstrādātajiem materiāliem pievienotas publikācijas beigās). Tas ir gan šo personīgo interviju apkopojums, gan pakalpojumu pieejamības apskats reģionā, šāda tipa jauniešiem un viņu vajadzībām.
Atšķirība no deinstitucionalizācijas (DI) plāna (Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.- 2020. gadam) ir tāda, ka tika pētīta ne tikai tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī integrācijas pakalpojumu pieejamība, sākot ar izglītības iespējām, nodarbinātību un interešu izglītību. Gandrīz visi iesaistītie jaunieši ir speciālo skolu audzēkņi. Viena no problēmām, kas atklājās ir daudzveidīgu un piemērotu tālāko apmācību iespēju trūkums. Līdzšinējās SIVA (Sociālās integrācijas valsts aģentūras) apmācību programmas vairāk ir paredzētas jauniešiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, un tikai dažas no programmām jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Interviju jautājumi jauniešiem tika sastādīti pēc zviedru ieteiktās holistiskās pieejas principiem. Tie ietvēra tādus jautājumus kā : "Kāda ir tava diena?", "Kāds ir tavs miegs?", "Kādas ir tavas fiziskās aktivitātes?", "Attiecības ar citiem cilvēkiem, draugiem, speciālistiem?", "Vai esi apmierināts ar pašreizējo situāciju?", "Ko tu vēlētos mainīt?", "Kādi ir tavi sapņi?".
Ne visus izvērtētos jauniešus varējām tālāk iesaistīt programmā. Šeit vērtētāja komentārs par kādu jaunieti: "Izvērtēts. Nebūs piemērots projekta mērķu sasniegšanai. Praktiski nerunā. Grūti uztver jautājumus vai pasacīto. Visu laiku gaida, ka viņa vietā atbildi sniegs mamma. Vislabāk jūtas mājās savā ģimenē. Pēc mammas sacītā nav bijis domu un motivācijas atkal iesaistīties apmācībās vai nodarbinātībā."

Interesanti, mēs sapratām, ka var būt cilvēki ar vienādu diagnozi, bet komunikācijas spējas un motivācija ir izšķiroši. Varēja arī just, kuros jauniešos ir daudz ieguldīts. Arī no tiem 20 jauniešiem, kurus rezultātā aicinājām tālāk piedalīties programmā un Vasaras nometnē, reāli atbrauca atbrauca tikai 14. Lai izpildītu projekta prasības, pēc vasaras nometnes vēl papildus piesaistījām jauniešus; tie bija vairāk ar nediagnosticētiem traucējumiem un depresiju.
Tālāk mēs attīstījām mentoringa lietu. Aktivitātes ar zviedru partneriem centāmies ieviest paralēli un pēc vienotas metodikas. Tas izdevās daļēji. Par mentoru piesaisti mums ar zviedru kolēģiem bija domstarpības un rezultātā process notika atšķirīgi. Projektā aktivitāšu apraksts bija veidots ļoti vispārīgi un atalgojums mentoriem nebija plānots. Zviedru partneri uzskatīja, ka viņi bez atalgojuma nevar piesaistīt mentorus. Man iegūt pieredzi likās būtiski un es meklēju risinājumu. Mūsu cilvēki novērtē izglītību un kvalifikācijas celšanu, mentori, rezultātā, tika piesaistīti uz brīvprātīgā līguma pamata (mentori darbojās bez atlīdzības, bet izdevumi darbības nodrošināšanai tika segti no projekta līdzekļiem). Rezultātā tika izveidota apmācību programma un paredzēts, ka apmācību process būs divās daļās, ka darbs ar jauniešiem būs daļa no apmācību programmas kā prakse; tā būs neformālā izglītība; vēl sapratām, ka jābūt skaidri aprakstītam mentoringa procesam un ir jābūt mentoringa programmai.
Mentoringa programmas vadlīnijas, kurās aprakstīts viss mentoringa process, sākot ar definīcijām, mentoru rekrutēšanu un beidzot ar mentoringa intevences posmu, soli pa solim līdz pat nobeigumam tapa jau Covid-19 apstākļos. Vadlīnijas ir ļoti būtiskas intervences procesā, kad pastāv risks nomaldīties no ceļa. Grupu tikšanās laikā tiešsaistē ZOOM platformā, mentori gāja cauri visiem definētajiem posmiem – kur mēs tagad esam un, ja ir šāda veida grūtības, tad varētu būt un tāda veida virzība. Vadlīnijas tika izveidotas balstoties uz "trīs vaļiem". Pirmais, vispārīgā mentoringa teorija; mentoringa, ko pielieto gan izglītības sistēmā, uzņēmējdarbībā, jaunā darba vietā u.c.; kas ir vai nav mentors, iepretī asistentiem, sociālajiem darbiniekiem; izpratne nāk no mentoringa pirmsākumiem. Otrs "valis", tieši Zeldas metodika (izstrādāta Resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” atbalsta personas pakalpojuma pilotprojektā). Viņu mērķauditorija ir cilvēki ar daudz smagākiem traucējumiem, tāpēc varēju izmantot ļoti nedaudz. Trešais – projekta "Proti un dari" metodika, kurā mentorings ir viens no pakalpojumiem un mērķauditorija ir tieši jaunieši no 18 līdz 30 gadiem, kas nemācās un nestrādā – tieši tāpati, kas mums, tikai bez garīga rakstura traucējumiem (GRT).
Kopā ar Tomu Urdzi (pieaugušo izglītības specialists, konsultants) un Austru Smilgaini (Mg.soc.darbā, projekta vadošā pētniece) mēs uzradījām e-vides apmācību programmu, kur informācijai par mentoringa pamatprincipiem vēl pievienojām informāciju par GRT un specifiku par komunikāciju un sadarbību ar cilvēkiem ar šādiem traucējumiem. Tiem mentoriem, kam ir jau zināšanas par GRT, būs svarīgāk saprast mentoringa metodi un darbu ar jauniešiem un otrādi tiem, kam ir pieredze kā mentoriem, būs svarīga informācija par komunikāciju ar personām ar GRT. Iesaistot mentorus projektā, mēs orientējāmies uz tiem, kam jau ir kāda pieredze darbā ar jauniešiem vai sociālajā darbā.
Mentoru rekrutēšanu uzsākām ar publikācijām sociālajos tīklos. Pieteicās 12 pretendenti, no kuriem 10 aicinājām uz ievadsemināru, pēc kura divi, saprata, ka neturpinās. Rezultātā 8 mentori uzsāka apmācības e-vidē, apmācību vidū notika seminārs ZOOM platformā, tad noslēguma seminārs – 2 dienu pasākums. Apmācību moduļi e-formātā ir izveidoti MOODL vidē, kur ir iespēja pašiem studēt un aizpildīt pašpārbaudes testus; savukārt, seminārā tika izdiskutēti atvērtie jautājumi, bija grupu darbi, praktiski uzdevumi, situāciju izspēles.
Turpinājumā, divas noslēguma semināra dienas pārauga Vasaras skolā jauniešiem. Tajā bez mentoriem ar jauniešiem darbojās ergoterapeits, deju kustību terapeite, sporta aktivitāšu vadītājs, karjeras konsultants, vizuāli plastiskās mākslas terapeits. Notika nodarbības jauniešiem kopā ar mentoriem. Noslēgumā speciālistiem par katru jaunieti bija jādod atzinums. Kāpēc aktuāli, ka speciālisti piedalījās nometnē? Tas tomēr deva drošību un lielāku skaidrību, ko varēs un ko nevarēs mentors ar jaunieti darīt.
Pati Vasaras nometne bija motivējoša jauniešiem piedalīties projektā. Būtisks jautājums bija – kā katram jaunietim atrast vispiemērotāko mentoru? Mēs kā speciālistu un projekta vadības komanda, kurai bija informācija par abām pusēm, sniedzām savus ieteikumus un redzējumu, tomēr mentoriem bija iespēja pašiem pieņemt galīgos lēmumu. Mēs devām mentoriem iespēju iepazīt jauniešus pēc individuālo interviju rezultātiem. Ievērojām arī zviedru kolēģu akcentēto dzimumu atšķirību – piemeklēt jauniešiem tā paša dzimuma mentoru – puišiem vīriešus un meitenēm sievietes mentores. Bija ļoti veiksmīgs gadījums, kur vīrietis bija mentors trim puišiem, bet bija arī gadījumi, kur interešu sakritība bija būtiskāka par dzimumu. Vasaras skolas kopēju aktivitāšu laikā mentoriem bija līdz galam jāsaprot, ir manējais vai nē. Arī jauniešiem bija iespēja pateikt nē. Vasaras skolas laikā izveidojās sadarbība 8 mentoriem un 14 jauniešiem. Projekta rezultātu sasniegšanai meklējām klāt vēl mentorus un jauniešus, bet tas, kas viņiem iztrūka bija tusiņš un pazīšanās ar pārējiem dalībniekiem.
Jau vasaras nometnes laikā, mentori sāka gatavot individuālos plānus. Uzdevums bija mentoram kopā ar jaunieti, gadījuma vadītāja vadībā, izveidot individuālos plānus – ko viņi var sasniegt četros virzienos – mācīties būt pašam, mācīties piederēt, būt sabiedrībā, mācīties izglītoties un mācīties nodarbinātību. Šie virzieni jāuztver ļoti plašā spektrā, tas nav uzreiz apgūt formālo izglītību. Piemēram, vienu sievieti mentore mudināja apgūt adventes vainagu darinānašnu un tos pārdot; viena meitene projekta laikā izgāja fotokursus. Mēs apmaksājām iešanu uz kafeinīcām, lai jaunieši mācītos, kā tur uzvesties. Viens jaunietis, nekad nebija bijis degvielas uzpildes stacijā, viņi ar mentoru brauca mašīnā ekskursijā uz Gaiziņu. Bauskas apkārtējo pagastu jauniešus, mentors aizveda ekskursijā uz Rundāles pili, kur viņi nekad nebija bijuši; viņi iegādājās kafiju un picas vai hotdogus un kopā uzēda. Daži jaunieši arī reāli dabūja darbu projekta laikā. Viens no mentoriem iemācīja puišiem darboties vides sakopšanā, cirst, zāģēt kokus un attīrīt dendroloģisko parku prezidenta mājās "Auči", stāstīja stāstus par īpašajām vietām. Virkne jauniešu attīstīja hobijus. Mentore aizveda meiteni jāt ar zirgiem, jo viņa intervijās bija teikusi, ka viņa gribētu fotografēt un jāt ar zirgu. Rezultātā viņa sataisīja bildes ar zirgiem un zirgu staļļa īpašniece piedāvāja likt bildes feisbukā un tādā veidā popularizēt stalli. Bez izjādēm viņai vēl bija iespēja iet un kopt zirgus, kas mazina viņas trauksmi un depresiju.
Tad sākās Covids un daļu no plānotā mentoru individuālā darba ar jauniešiem nācās pārskatīt. Plānotie braucieni uz Zviedriju un grupu pasākumi nevarēja notikt, tāpēc uztaisījām mentoriem gan grupu, gan individuālās supervīzijas. Tas notika tieši noslēguma un atdalīšanās posmā.
Projekta vīzija bija iztestēt, kādam ir jābūt mentoram un ar ko viņš atšķiras no citiem cilvēkiem, kas ir apkārt. Izdarītais secinājums – tas ir cilvēks, kas no 6 līdz 8 mēnešiem piesaistīts mentorējamajam. Mentors ir tas, kurš paver visādas durvis un jo bagātāka mentora personība, jo vairāk ir to durvju apkārt. Kad runāju ar supervizoriem, viņi jautāja, kur jūs tik bagātas personas dabūjat? Dāsnas un bagātas personības. Mūsu ieteikums, lai mentors ir cilvēks, kuram nevajadzētu būt pilna laika nodarbinātam sociālajā dienestā; viņa mentora darbs varētu būt piepelnīšanās, nepilnas slodzes darbs, pakalpojums vai arī brīvprātīgs darbs; vērtība ir, ja viņa sociālais kapitāls ir ārpus – viņa reālajā dzīvē.
Otra panākumu atslēga ir – atrast īstajam jaunietim īsto mentoru. Kā piemērs ir situācija, kad mēs nomainījām mentoru jaunietim, kas bērnībā bija guvis traumu. Viņam tika veiktas vairākas operācijas un slimības dēļ viņš bija atpalicis no skolas un izkritis no sabiedrības. Dēļ fiziskās traumas un arī psiholoģiskās traumas saistībā ar piedzīvoto, viņam bija noteikta invaliditātes grupa, bet citādi viņš ir apdāvināts jaunietis. Sadarbība starp jaunieti un mentoru bija apgrūtināta un mēs pieņēām lēmumu nomainīt mentoru. Ar mentori, ko piesaistījām, viņi kopā attālināti brauca ar riteņiem, izmantojot vienu aplikāciju mācījās kopā valodas – japāņu un angļu. Viņiem bija kopīgas intereses un liela izpratne par digitālo vidi, kas nostrādāja. Vīzija mentora pakalpojuma veidošanai būtu, lai kāda nevalstiska organizācija, kas jau sniedz sociālos pakalpojumus, piedāvātu arī šo kā blakus pakalpojumu. Lai izveidotu mentora pakalpojumu, mentorus vajag atlasīt, viņiem darba procesā nepieciešams atbalsts un koordinēšana, nepieciešams arī savstarpējs atbalsts. Domājams, ka īsti nedarbosies metode, kad sociālais dienests pieņems darbā mentoru un viņš būs mentors vienlaicīgi 10 jauniešiem. Drīzāk, tad radīsies vēl viens izdedzis sociālais darbinieks."

 

Dace Strautkalne stāsta: "Manuprāt, vērtīgākais ieguvums ir pieredze; pieredze, ka mentori var būt ļoti dažādi cilvēki ar dažādām prasmēm, dažādu pamata izglītību un nodarbošanos; atziņa, ka mentoram nav jāpilda nevienu no sociālajiem pakalpojumiem, bet viņš ir tas, kurš palīdz atvērt durvis, lai varētu uzsākt kādu aktivitāti un ir radusies skaidrāka bilde par to, kas vispār ir mentors.
Sākotnēji mums tas nebija skaidrs, projekts ar visu izpēti, mācībām, testēšanu, darbošanos ir parādījis, kas tad ir mentors, kas var būt par mentoru, kā mentorus labāk atlasīt, apmācīt, kā salikt kopā atbilstošu mentoru un jaunieti, lai viņi veiksmīgi darbotos un kāds tieši darba lauks ir mentoram. Mums ir jāsaprot, ka mentoram ir savs noteikts darba lauks, viņš nevar aizpildīt tukšos robus sociālo pakalpojumu sistēmā, piemēram, vest klientu no punkta A uz punktu B, kas ir asistenta pienākums, vai būt par sociālo darbinieku atbalstāmajam cilvēkam. Bet viņš var būt tas cilvēks, kas palīdz jaunietim izpildīt sociālā darbinieka izstrādāto plānu, lai integrētos un iesaistītos sabiedriskās aktivitātēs. Mentors ir tas, kurš piezvana un pajautā, vai tu jau to un to izdarīji? Pirms cilvēks, kas ir ilgstoši saskāries ar veselības grūtībām, nokļūst dienas centrā, specializētajā darbnīcā, darba vietā vai izglītības iestādē, viņam ir nepieciešams kāds, kas viņam pastāsta, ka ir tādas iespējas un sniedz atbalstu pirmo reizi izmēģinot sabiedriskas aktivitātes. Ir, piemēram, jaunieši ar autiskā spektra traucējumiem, kurus vecāki no mazotnes nav integrējuši sabiedrībā, viņi ir ļoti noslēgti un viņiem ir reālas grūtības vispār iziet no mājas. Šādā gadījumā mentors var būt tas, kurš iepazīstas, sniedz atbalstu un iedod to pirmo pieredzi. Tas ir būtiski.
Šajā projektā, salīdzinot ar DI projektu, kur visi iesaistie ir ar uzstādītu diagnozi un atlasīti pēc stingriem kritērijiem, bija iesaistīti ļoti dažādi cilvēki; pietika ar to, ka jaunietis ir sociālā dienesta redzeslokā, sociālais darbinieks redz, ka viņam ir attīstības traucējumu vai psihisku saslimšanu pazīmes un, ka viņam ir vajadzīgs atbalsts. Deinstitucionalizācijas projektā ir diezgan standartizētas tās lietas, lai saņemtu atbalstu un pakalpojumu, ir jāatbilst tādam un tādam statusam un ir jābūt to apliecinošiem dokumentiem.
Īpaši foršas likās mentoru aktivitātes ar jauniešiem, ka tās atbalstošās darbības var būt jebkādas – satikties kafeinīcā, padzer kopā kafiju, apēst bulciņu un sarunāties un kādam tā ir pilnīgi jauna pasaule, kas paveras; ar mentoru var kopā braukt kopt parku; tā atbalsta aktivitāšu dažādība ir neierobežota, cik mūsu fantāzija atļauj, tik mēs varam dažādos veidos darboties. Un katram ir kaut kas savs, kas ir vajadzīgs un kas ir palīdzoši. Iemācīties būt kopā ar citiem, iemācīties darīt, tās ir tās lietas, ko mentors projektā ir palīdzējis jauniešiem izdarīt. Un katrs to ir darījis pa savam. Vauu! Biežāk, man liekās, tiek izmantota tā standartizētā pieeja … un te notika tas, ka brīvā, neformālā veidā tika izveidotas attiecības un mentors kā draugs un atbalstītājs mudināja darīt, ieteica un šādā veidā vadīja integrācijas procesu.
Būtiska lieta, ka arī sociālajam mentoram ir vajadzīga supervīzija, ir vajadzīgs atbalsts, lai viņš spēj nospraust skaidras robežas un spēj arī parūpēties par sevi.

 

Par ilgtspēju, ko mēs darīsim paši, ko iesakām citiem? Pirmkārt, es redzu, ka mentora pakalpojums, apmacību programma un mūsu pieredze ir izmantojama pašvaldībās, kuras saskata sev nepieciešamību pēc šāda cilvēkresursa. Ir gatavs apmācību modulis, kur online vidē iespējams mācīties, ir mūsu pieredze, ar kuru varam dalīties un ir pierādījies, ka mentors ir labs resurss, lai integrētu jauniešus. Mentora pakalpojumam, piemēram, ir potenciāls nelielās pašvaldībās (pēc administratīvi teritoriālās reformas – nelielos pagastos), kur ir ierobežoti cilvēkresursi. Mūsu pieredze parāda, ka tas var būt jauniešu darba speciālists, kurš var papildus izmācīties un būt mentors jaunietim. Viņš var strādāt savu pamata darbu un nelielu slodzi papildus viņš var būt kādam mentors; nebūtu vēlams, ka mentora darbs ir uz pilnu slodzi ar 5-20 mentorējamiem. Šis varētu būt resurss, īpaši pašvaldībās, kur cilvēku skaits samazinās; pašvaldībās, kurās ir daudzfunkcionālie centri un zem viena jumta notiek vairāku veidu aktivitātes – jauniešiem, senioriem, aktivitātes cilvēkiem ar invaliditāti. Jauniešu centra vadītājs varētu būt mentors, kurš redz, ka ir ģimene, ir jaunietis, kurš nekur nav iesaistīts, viņš var sākt ar nelielām mentoru aktivitātēm jaunieti pamazām iesaistīt, ieaicināt, piedāvāt, pavirzīt.
Otrs, gribam uzrunāt Labklājības ministriju iepazīties ar mūsu izstrādāto metodi un rosināt iekļaut šo mentora pakalpojumu normatīvajā regulējumā. Es saredzu to kā daļu no sociālo pakalpojumu groza un tam jābūt nosauktam mūsu likumdošanā, citādi tas kā pakalpojums neattīstīsies. Mēs varam to saukt par ģimenes asistentu, varam saukt par mentoru vai sociālo mentoru, varam saukt par atbalsta personu, bet skatoties uz to pieredzi, ko ieguvis Rūpju bērns (Biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"") ar ģimenes asistenta pakalpojumu, ko esam dzirdējuši no Zeldas par atbalsta personas pakalpojuma pilotēšanu, ko paši esam pieredzējuši par mentora lomu šajā projektā; tie ir līdzīgi pakalpojumi un varētu būt labs atbalsts; nav jāskatās ka tie ir tikai jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem, vai tikai ģimenes, kurās ir bērni vai vecāki ar veselības problēmām, vai nelabvēlīgas ģimenes. Pie mentoru rekrutēšanas un apmācības varētu ņemt vērā, kas būs tā mērķa grupa ar ko mentors strādās un attiecīgi ievirzīt; viena apmācību daļa – mentorings, otra – specifiska informācija par mērķa grupu, lai mentoram ir skaidrs, kam jāpievērš uzmanība, kad strādā ar ģimeni, kurā ir bērns, vai strādā ar cilvēkiem, kuriem ir atkarības, vai strādā ar cilvēkiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas. Tas ir tāds attīstāms pakalpojums. Ja mums reģionā būtu resurss, mēs arī varētu uzrunāt, apmācīt un nodrošināt mentorus pašvaldībām.
Un nobeigumā, ne mazāk svarīgi – mentorus un šo pieredzi mēs varam izmantot DI projektos, kas paredz sociālo mentoru piesaisti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pamet valsts sociālās aprūpes centrus un uzsāk patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Mentors šiem cilvēkiem var kļūt par būtisku atbalsta punktu, jo ir daudzas, mums visiem pašsaprotamas lietas, kuras cilvēkam institūcijā nebija jādara – pašam jāizvēlas veikalā produktus maltītei, jāiegādājas drēbes un apavi, jāizdara daudz un dažādas vienkāršākas un sarežģītākas izvēles. Tādēļ mēs piedāvājam pašvaldībām iespēju gan izmantot jau apmācīto mentoru resursu, gan izmantot mūsu pieredzi un apmācību platformu, lai apmācītu jaunus mentorus."

 

Kāds no mentorētajiem jauniešiem, jautāts vai gribētu vēl piedalīties līdzīgā projektā: "Es, jā, man patīk paņemt kaut ko jaunu. Es projektu vērtēju, kā izdevušos priekš manis. Es uzskatu, ka noteikti ir vajadzīgs mentors. Ir cilvēki, kam nepieciešams vairāk, arī pat ikdienā. Citreiz ir vajadzīgs tāds little push, tāds, ka tev piezvana un: "Aiziet, aiziet!""

 

Tieši tik liela dažādība, kāda ir cilvēku individuālajām vajadzībām, ir vēlama arī dažādība sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, kas pieejami cilvēkam ar veselības grūtībām viņa dzīvesvietā. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma var dzīvot sabiedrībā, jautājums ir tikai, cik liels un, kāda veida atbalsts viņam ir nepieciešams. Mentors ir vēl viens lielisks, uz individuālo vajadzību risināšanu vērsts atbalsta veids, ko būtu vēlams pievienot sociālo atbalsta pasākumu kopējam grozam.

 

Projektā RETHINK izstrādātie materiāli:

Mentoru apmācības programma jauniešu ar garīgās rakstura traucējumu vēsturi atbalstam un tās izmēģinājums (programmas apraksts, saturs un ieviešanas posmi)

Mentoru un jauniešu apmācību programmas izvērtējuma apkopojums:

Sociālā mentora ROKASGRĀMATA personu ar garīga rakstura traucējumiem atbalstam

 

Prezentācija "Mentors, rekrutēšana/atlase, apmācības, mentoringa procesa organizēšana"

 

Baseline study "Exploration of the Existing Situation in Zemgale region and
Identification of the Gaps in the Support System for the
Integration of Young People with Mental Disabilities into the
Labor Market / Society" SUMMARY
. Pētījuma kopsavilkums angļu valodā.

 

Adult non-formal education Program "Mentor Training Program to Support Young People with a History of Mental Disorders" (including pilotage) Mentoringa programma angļu valodā.

 

Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. gadam projekts Pārdomāt (CB-802; RETHINK); nozare: izglītība un sociālie pakalpojumi; ilgums: 05.2019. – 04.2021.; kopējais budžets: 251 395,55 EUR (t.sk. ERAF finansējums: 197 545,54 EUR), ZPR budžets: 89 988,85 EUR (t.sk. ERAF finansējums: 76 490,52 EUR); projekta vadītāja: Ieva Zeiferte, e-pasts: Ieva.Zeiferte@zpr.gov.lv

 

Eiropas Savienības struktūrfondu projekti 2014. – 2020. gadam, ESF projekts "Atver sirdi Zemgalē" nozare: sociālie pakalpojumi; ilgums: 01.07.2015. – 31.12.2023.; projekta budžets: 9 412 350,00 EUR; projekta vadītāja: Dace Strautkalne, e-pasts: Dace.Strautkalne@zpr.gov.lv

 

Attēls: pexels by Cliff Boot

 
 
01.03.2021.
 

Sociālā uzņēmējdarbība deinstitucionalizācijas procesa turpināšanai.

Lai veiksmīgi turpinātu deinstitucionalizācijas (DI) procesu Zemgalē un turpinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu tīkla izveidi, ļoti būtiska loma ir pašvaldību sadarbībai ar nevalstisko sektoru un sociālajiem uzņēmumiem.

 

pexels-cliff-booth-4058222.jpg

 

Sociālie uzņēmumi būtu ļoti nepieciešami cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, īpaši to, kam invaliditāte ir dēļ garīga rakstura traucējumiem (intelektuālās attīstības problēmām un psihiskajām saslimšanām). Šie cilvēki ar prieku iesaistītos, piemēram, dažādos uzkopšanas darbos vai nelielu mājsaimniecības remontdarbu veikšanā, arī lauksaimniecības darbos. Kā liecina līdzīgu uzņēmumu pieredze, šie cilvēki, ja viņus apmāca, var ļoti kvalitatīvi veikt vienu konkrētu darba funkciju. Virkne Zemgales pašvaldību ir uzsākusi grupu dzīvokļu būvniecību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šo dzīvokļu klientiem, lai spētu dzīvot patstāvīgu dzīvi, iespējas būt noderīgiem, iekļauties sabiedrībā un nopelnīt būs ļoti aktuālas.

 

Liels potenciāls nevalstiskajam sektoram un sociālajiem uzņēmumiem ir darbā ar jauniešiem, gan tādiem, kas ilgstoši ir dzīvojuši sociālās aprūpes iestādēs, sociālā riska ģimenēs un/vai izdarījuši likumpārkāpumus, gan arī vienkārši jauniešiem, kuriem pietrūkst atbalsta ģimenē, piemēram darba prasmju apguvei, patstāvīgas dzīves iemaņu apguvei, prasmju attīstīšanai, brīvā laika pavadīšanas labajām praksēm, dažādiem pasākumiem.

 

Šobrīd notiek darbs pie Zemgales reģiona attīstības programmas izstrādes 2021. – 2027. gadam. Viena no izvirzītajām vidēja termiņa prioritātēm šim periodam ir sociālā iekļaušana un veselības veicināšana, kuras ietvaros tiek plānots turpmākajos septiņos gados Zemgalē īstenot aktivitātes, lai palielinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju iespējas piedalīties ekonomikā, izglītībā, kultūrā un dažādās sabiedriskās aktivitātēs, attīstot un pilnveidojot vides pieejamību un mazinot sabiedrībā pastāvošos stereotipus. Plānots turpināt attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (SBSP) reģionā, tai skaitā turpinot īstenot deinstitucionalizācijas plānu, uzlabot sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu un SBSP sniedzēju daudzveidību, sociālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un teritoriālo pārklājumu, kā arī palielināt reģiona pašvaldību sadarbību un nevalstiskā un privātā sektora līdzdalību sociālo pakalpojumu organizēšanā un nodrošināšanā. Vēl tiek plānots veicināt sociālo pakalpojumu sinerģiju ar citiem pakalpojumiem tai skaitā veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā (gan atbalstītā darba, gan sociālo uzņēmumu formā), transportā, brīvā laika pavadīšanā u.c., kas ir īpaši svarīgi, turpinot īstenot DI procesu un "Atver sirdi Zemgalē" projekta darbības.

 

Mērķa grupas, kurām tiks turpinātas un paredzētas projektu aktivitātes ir bērni ārpusģimenes aprūpē un sociālā riska ģimenes; cilvēki ar invaliditāti, īpaši ar garīga rakstura traucējumiem; bērni, kam dēļ funkcionāliem traucējumiem noteikta invaliditāte un viņu ģimenes. Nākošajā plānošanas periodā tiek plānots veikt aktivitātes arī pakalpojumu izveidei cilvēkiem ar smagiem multipliem traucējumiem. Vēl īpašu uzmanību caur dažādu projektu aktivitātēm paredzēts pievērst tādām mērķa grupām, kā seniori ar pašaprūpes grūtībām, cilvēki ar atkarībām (alkohola, psihotropo vielu, azartspēļu u.c.) un līdzatkarīgie ģimenes locekļi, vardarbībā cietušas personas un personas, kas veikušas vardarbību.

 

Jau šobrīd labi pazīstam virkni sociālo uzņēmumu, kas Latvijā veiksmīgi veic nozīmīgu darbu. Kā piemērus vēlos minēt sociālo uzņēmumu “Visi var” Siguldā, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu veic sociālā darba funkcijas savā un tuvākajos novados. Jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem ir apguvuši prasmes konditorejas ražošanā un strādā pērn izveidotā kafejnīca "RB Cafe Rīga". Kafejnīca piedāvā mājīgas telpas, gardu kafiju un klāj izbraukuma kafijas galdus.

 

Zemgalē, Viesītes un tuvāko novadu iedzīvotājiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz nevalstiskā organizācija "Cistiskās fibriozes biedrība". Sociālais uzņēmums "Iespēja izaugsmei" Jelgavā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm sniedz alternatīvās izglītības un sociālo prasmju attīstību atbalstošus pakalpojumus. Sociālais uzņēmums tiek veidots Kalnciemā, kur pie daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra "Laipa", sadarbībā ar vietējo uzņēmēju tiek veidotas darba vietas centra grupu dzīvokļu klientiem. Uzņēmējs pastāstīja, ka ir tādi darbi, ko iekārtas nevar izdarīt, bet grupu dzīvokļu klienti tos izdara ļoti labi. Dobelē biedrība "Laimiņa" ir nodibinājusi sociālo uzņēmumu SIA "Dare Audeamus", reģistrējusi sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā divus pakalpojumus – dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šobrīd uzsāk šo pakalpojumu sniegšanu. Mūsu projekta klienti drīzumā tajos uzsāks saņemt projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus.

 

Piedāvāju vairākus resursus par sociālo uzņēmumu attīstību. Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir izstrādājusi rokasgrāmatu "Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai", kas var būt noderīga gan juridisko jautājumu noskaidrošanai, gan kā ideju avots. Pašvaldību savienības rīkotajā konferencē "Kāpēc mums to vajag?" – par pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību, dzirdama Lielbritānijas pieredze, kur sociālā uzņēmējdarbība aizņem 15-20% no ekonomikas. Partnerības "Daugavkrasts"youtube vietnē pieejami pieredzes stāsti un video lekcijas par sociālo uzņēmumu veidošanu. Dažādi resursi ir pieejami arī Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Labklājības ministrijas mājaslapās.

 

 
29.04.2020.

Deinstitucionalizācijas procesā paveiktais un aktuālais Zemgales reģionā

 

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta "Atver sirdi Zemgalē" ieviešanā. Projektā no 22 Zemgales reģiona pašvaldībām ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

 

Izvērtējumā sniegta aktuālā informācija par mērķgrupu personu skaitu pašvaldībās un projekta ietvaros izvērtēto personu skaitu; aprakstīts, kādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi jau ir pieejami pašvaldībās un kādi projekta ietvaros tiks veidoti; atspoguļota pašvaldību savstarpējā komunikācija, kādus pakalpojumus tās gatavas piedāvāt citām pašvaldībām un kādus gatavas pirkt; detalizēti uzskaitīti līdz šim no ESF projekta līdzekļiem Zemgales pašvaldībām kompensētie izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.

 

Zemgales plānošanas reģionā kopumā, uz 2019. gada beigām, dzīvo 2456 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kam sakarā ar garīga rakstura traucējumiem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, no tām 857 personas atrodas ilgstošās valsts sociālās aprūpes institūcijās. Projekta ietvaros veikta izvērtēšana un sastādīti individuāli atbalsta plāni 386 personām ar GRT, tai skaitā 127 personām, kas dzīvo institūcijās. Ģimenēs dzīvo 1028 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), 392 no viņiem ir izstrādāti atbalsta plāni. Bērnu sociālās aprūpes institūcijās dzīvo 125 bērni, kas palikuši bez vecāku gādības.

 

No 2016. līdz 2019. gadam (ieskaitot), par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu augstākminētajām mērķgrupām, Zemgales pašvaldībām kompensēti līdzekļi 546 380 EUR apmērā. Biežāk tikuši izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – tos izmantojuši 165 pakalpojuma saņēmēji, aprūpes pakalpojums – 65 saņēmēji, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu – izmantojuši 40 pakalpojuma saņēmēji. Kopā pakalpojumus šobrīd saņem 77 personas ar GRT (aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas un grupu nodarbības, dienas aprūpes centra pakalpojumu, grupu dzīvokļa pakalpojumu, specializēto darbnīcu pakalpojumu un īslaicīgo sociālo aprūpi), 220 bērni ar FT ("Atelpas brīža" pakalpojumu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, aprūpes pakalpojumu) un 120 bērnu ar FT vecāki saņem sociālo rehabilitāciju.

 

Vieni no aktīvākajiem finansējuma apguvējiem, pakalpojumu sniegšanai, līdz šim ir Vecumnieku novads 71 836 EUR, Bauskas novads 66 190 EUR, Dobeles novads 41 460 EUR, savukārt lielajām pilsētām – Jelgavas pilsēta 143 892 EUR, Jēkabpils pilsēta 59 391 EUR apgūti ESF līdzekļi. Pie aktīvākajām pašvaldībām noteikti minams arī Jelgavas novads, kas apguvis 23 056 EUR finansējumu pakalpojumiem un šobrīd jau uzsācis gatavot patstāvīgai dzīvei jaunizveidotajos grupu dzīvokļos 7 klientus ar GRT.

 

Apmaksāto pakalpojumu skaits mērķa personām pakāpeniski ir pieaudzis, taču nav sasniegts plānotais skaits, kam par iemeslu minams apstāklis, ka pašvaldībās vēl nav izveidoti plānotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Šobrīd vidēji par 2 gadiem ir novirzījusies ERAF finansēto projektu un sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide pašvaldībās. Sākotnēji, līdz 2020. gadam iecerēto projektu noslēgums tiek plānots 2022. gadā, atsevišķos gadījumos 2023. gadā.

 

Deinstitucionalizācijas projekti Latvijā (kopā pieci reģionālie projekti), tai skaitā ESF projekts "Atver sirdi Zemgalē" uzsākti 2015. gadā ar mērķi mazināt mērķgrupu personu skaitu, kas saņem institucionālo aprūpi, un radīt šodienas izpratnei piemērotus, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GTR, bērniem ar FT un bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Lai izstrādātu un ieviestu, pēc iespējas cilvēku vajadzībām pielāgotus sabiedrībā balstītos pakalpojumus, projektā iesaistītas reālas mērķgrupas personas, tām veikts vajadzību izvērtējums un no projekta līdzekļiem tiek apmaksātas sniegto pakalpojumu izmaksas. Šis process tiek īstenots sekojoši – sociālo pakalpojumu piešķir vietējās pašvaldības Sociālais dienests un izmaksas pakalpojumu izmaksu segšanai pašvaldībām tiek kompensētas no ESF līdzekļiem.

 

Projekts Nr. 9.2.2.1./15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē" tiek īstenots laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 6 778 348 EUR (ESF finansējums sastāda 85%), tai skaitā projektā iesaistītajām Zemgales pašvaldībām pieejamā summa sabiedrībā balstītu pakalpojumu apmaksai sastāda 4 065 148 EUR.

 

Vienlaikus Zemgales reģiona pašvaldībām līdz 2022. gada beigām no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei ir pieejami līdzekļi 8 009 125 EUR apmērā.

Konference par pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību: https://youtu.be/DoI7fu3mw68