Test

Nedēļas laikā, kopš sākusi darboties pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» izveidotā interaktīvā WEB karte, jau piereģistrējušies 50 lietotāji, kuri informē aģentūru par pamanīto. Arī iesūtīto pieteikumu saturs ir dažāds – ja viens informē, ka daļa ielas nav apgaismota, tad citu neapmierina gājēju ietves platums uz Gaisa tilta. «Jebkurā gadījumā mēs pieņemam visus ziņojumus, jo tas arī sākotnēji ir galvenais mērķis – piefiksēt visas problēmas, un tad skatīties, kā tās varam atrisināt,» skaidro «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns.

«Paldies par tik aizkustinošu, sirsnīgu un piepildītu koncertu. Sajūtas, kādas valda mūsos, nav vārdos izsakāmas. Šī bija viena no manas Laumas mācību stundām, kurā viņa atkal bija mūsu skolotāja. Mēs iemācījāmies būt pazemīgi un lūgt palīdzību citiem. Mūsu ģimenē vienmēr daudz vieglāk ir bijis pašiem dot, taču šoreiz lūdzām un tas bija dubultgrūti. Paldies visiem, kuri mums palīdzēja, lai Lauma saņemtu ratiņkrēslu,» tā Laumas Belickas mamma Inese.

Jelgavā notika Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas izbraukuma seminārs, kurā galvenais uzdevums bija piedāvāt jaunas idejas, kā attīstīt Hercoga Jēkaba laukumu. Jāsaka, ka pašvaldību šis jautājums nodarbina jau sen un ir rīkoti vairāki plenēri un semināri, kuru galvenais mērķis ir viens – ģenerēt idejas, lai atrastu vispiemērotāko. Tomēr arī šādos sabraukumos ir vīzijas, kas atkārtojas no reizes uz reizi. Biežāk dzirdētie priekšlikumi ir laukumā izveidot kanālu, kas sasauktos ar vēstures liecībām par Hercoga Jēkaba kanālu, kā arī pilsētā ienākošo transportu novirzīt vai nu pazemē, vai pa gaisa pārvadu. Ko šoreiz piedāvāja Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas biedri?

Jelgava ir zināma kā rūpniecības un ražošanas pilsēta – citu starpā šeit sekmīgi savu «nišu» notur arī šūšanas uzņēmumi, kas sadarbojas ar klientiem no Eiropas, Amerikas un Kanādas. Jautājot Jelgavas šūšanas uzņēmumiem, kāpēc ārvalstu firmas savu produkciju pasūta pie viņiem, nevis, piemēram, savā valstī vai Ķīnā, kas populāra ar savu lēto darbaspēku un zemajām izmaksām, viņi atbild: tā ir kvalitāte.

Zupas virtuves mūsu pilsētā apmeklē vidēji 160 – 170 cilvēki dienā, taču, kā norāda baznīcās, kas šādu iespēju trūcīgajiem iedzīvotājiem nodrošina, sākoties salam, šis skaits būtiski aug. Līdzīga situācija ir arī Nakts patversmē. Pašlaik siltu zupu pusdienās piedāvā četras baznīcu draudzes.

«Universitātē studēju viesnīcu un restorānu menedžmentu, un pēc tās absolvēšanas apzinājos – lai kļūtu par profesionāli šajā jomā, ar Latvijā iegūtajām zināšanām nepietiek, nepieciešama starptautiska pieredze, lai sevi pilnveidotu un gūtu ieskatu, kā šī joma tiek attīstīta citās valstīs. Tieši tāpēc devos uz Londonu, kur jau divus gadus šī paša iemesla dēļ dzīvoja un strādāja mans draugs Nauris, pieredzi gūstot mēbeļu dizaina sfērā.

Domes deputāti devuši akceptu tam, lai uzņēmumam «Latvijas piens» iznomātu zemi mūsu pilsētā – tas nozīmē, ka jau 2012. gadā Langervaldes ielā darbu varētu sākt jauna piena pārstrādes rūpnīca, kas nodrošinātu darbu līdz 50 cilvēkiem.

Turpmāk jelgavnieki un pilsētas viesi, apmeklējot saglabāto un renovēto vecās Jelgavas daļu, varēs staigāt ne tikai pa atjaunotajām bruģa ieliņām, bet arī iegūt informāciju par tās vēsturi un citiem tūrisma objektiem pilsētā – vecpilsētā uzstādītas informatīvas plāksnes, kas ļauj iegūt informāciju par tās vēsturi un citiem tūrisma objektiem pilsētā.