Nabadzība, paklausība, šķīstība – trīs pamata solījumi, kurus apņemas pildīt mūķene. Papildu tam viņai arī jāpieņem lēmums, vai Dievam kalpot izolēti no sabiedrības un dienas aizvadīt vientuļās lūgšanās vai arī gluži pretēji – iet pie cilvēkiem un palīdzēt tiem rast atbildes uz jautājumiem. Jelgavā jau pusotru gadu darbojas māsas karmelītes – mūķenes, kas papildu pamata paklausības un šķīstības solījumiem izvēlējušās Dievam kalpot ar Tā vārda sludināšanu, palīdzības un atbalsta sniegšanu, arī izglītošanu. Sestdien tika iesvētīs, bet kopš svētdienas ir arī apdzīvots jaunais Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu klosteris tepat, Jelgavas centrā, līdzās Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālei Katoļu ielā. Šobrīd ēku apdzīvo trīs māsas, bet vieta tajā paredzēta vēl trijām. Pretēji pierastajam, ka klosteris ir noslēgta vide, kurā ienākt ļauts vien retajam, svētdien tā durvis bija atvērtas ikvienam interesentam, kas vēlējās izzināt, kas īsti slēpjas aiz klostera ēkas mūriem. Izdevību iekļūt klosterī izmantoja arī «Jelgavas Vēstnesis».
Atbalstīto vidū nav apjomīgu ieceru, taču Jelgavas uzņēmumiem pagaidām nav radušās nepārvaramas grūtības ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektu realizāciju, lai gan bankas šim nolūkam finansējumu piešķir daudz piesardzīgāk.
Šodien pulksten 14 ar koncertu «Ziemas vakarā, ejot pie Tevis» Sv. Annas baznīcā noslēgsies labdarības akcija maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, kuru organizē vairāki Latvijā pazīstami mūziķi.
Kaut arī nodarbības mūsdienu deju grupai «Benefice» jaunajās bērnu un jauniešu centra «Junda» telpās, kas atrodas bijušajā Jelgavas pasta ēkā, notiek jau kopš rudens, tikai vakar vakarā deju grupas dalībnieki kopā ar vecākiem Ziemassvētku pasākumā pirmo reizi iemēģinājuši Lielo zāli
«Laiks? Laiks ir nogrieznis no mūžības, kaut kas relatīvs, mākslīgi radīts atskaites punkts, bet, neraugoties uz to, tas ir bezgala dārgs un svarīgs,» tādas ir pulksteņmeistara Arvīda Debnera domas. Piekrist tām vai ne ir katra paša ziņā, taču noliegt, ka tieši gada nogalē laiks iegūst īpašu nozīmi, nevar – šķiet, tas ir gada skrejošākais brīdis, kad jāpaspēj izdarīt bezgala daudz, bet reizē tas ir arī gada klusākais brīdis, kad iegrimstam domās…
Kopš Latvija pievienojusies Šengenas zonai, nodarbinātības jomā būtisku izmaiņu nav. Arī nelegālās brigādes, kas vēl gada sākumā bija aktuāla problēma, galvenokārt veidoja pašu iedzīvotāji, nevis iebraucēji, secina Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.
«Noziedzības līmenis nav būtiski audzis, toties klāt nākuši jauni, iepriekš Latvijā nebijuši smagi noziegumi, kas policistiem liek turēt roku uz pulsa, mācīties un stiprināt iekšējo sadarbību starp struktūrvienībām,» tā gadu kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonas valstīm raksturo Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Kaspars Rekscs.
Pirms gada, 21. decembra naktī, ar šampanieti un svinīgu lentes pārgriešanu vairākos Latvijas robežkontroles punktos notika valsts oficiālā pievienošanās Šengenas zonai. Tā gandrīz visu Eiropas Savienības un vēl triju Šengenas konvencijas līgumvalstu pilsoņiem sniedza iespēju brīvi pārvietoties zonas iekšienē, atceļot tādas dažbrīd apnicīgas un kaitinošas lietas kā robežkontrole, vīzu formēšana un rindas uz valstu robežām. Iedzīvotāji un ceļot mīlētāji par to priecājās, bet dažādas iestādes neslēpa bažas, ka robežu un kontroles atcelšana būtiski var palielināt noziedzību – īpaši kontrabandu un nelegālo migrāciju. Jāteic, īpašu satraukumu izjuta Valsts robežsardze, kuras darbā bija sagaidāmas visbūtiskākās izmaiņas. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, cik pamatotas bija bažas un kas īsti mainījies gada laikā, kopš esam pilntiesīgi Šengenas zonas dalībnieki.
Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvalde (JPRPP) aizvadītajā diennaktī ir reģistrējusi 27 notikumus, tajā skaitā 5 satiksmes negadījumus, no kuriem divos ir arī cietušie. Abos gadījumos autovadītāji no notikuma vietas aizbēguši, viena šofera identitāte jau ir noskaidrota.
12.1 °C,
3.7 m/s,
59.1 % 
12.1 °C,
3.7 m/s,
59.1 %