Jaunumi

Jūnija domes sēdē apstiprināts Jelgavas pašvaldības publiskais pārskats par 2025. gadu – kopumā astoņās tematiskās sadaļās dokuments iepazīstina ar pašvaldību raksturojošiem rādītājiem pagājušajā gadā, kā arī paveikto pašvaldības funkciju nodrošināšanā. Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka Jelgavā ir palielinājies deklarēto iedzīvotāju skaits un pieaugusi aktivitāte uzņēmējdarbības jomā.

Publiskais pārskats sagatavots, lai informētu sabiedrību par pašvaldības darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par budžeta līdzekļu izlietojumu iepriekšējā gadā. Dokumentā iekļauta pamatinformācija par Jelgavas iedzīvotājiem, darba tirgu un ekonomisko situāciju, pašvaldības pārvaldi, pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu, investīciju projektiem, pašvaldības budžeta pamatrādītājiem, budžeta izdevumu izlietojumu un nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem pašvaldības funkciju īstenošanā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2025. gadā Jelgavā bija deklarēts 59 441 iedzīvotājs, kas ir par 138 jeb 0,23 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt, salīdzinot septiņu valstspilsētu datus, kas neietilpst novadu sastāvā, pērn deklarēto iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai Jelgavā. Vienlaikus dati liecina par izmaiņām arī iedzīvotāju vecuma struktūrā –audzis gan darbspējas vecuma (par 379), gan pēc darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits (par 65), savukārt bērnu un jauniešu skaits līdz darbspējas vecumam turpina samazināties.

Vidējās darba algas dinamika saglabājas augšupejoša. Pērn bruto darba alga Latvijā pieauga līdz 1826 eiro, savukārt Jelgavā – līdz 1674 eiro (dati bez privātā sektora komersantiem). Salīdzinot ar citām valstspilsētām un valsts vidējo rādītāju, darba samaksas pieauguma temps Jelgavā pērn bija +5,7 procenti. Lielāks pieaugums bija tikai Rīgā (+7,2 procenti), savukārt Latvijā kopumā vidējā darba alga pieauga par 1,7 procentiem.

Kopējais strādājošo jelgavnieku skaits pagājušajā gadā sasniedza 34 157, kas ir par 3,3 procentiem vairāk nekā 2024. gadā. Jelgavā strādāja 36,5 procenti jeb 12 456 jelgavnieki, Rīgā darba vietas bija raduši 34,1 procents jeb 11 645 Jelgavas iedzīvotāji, bet Jelgavas novadā – 8,1 procents jeb 2766  jelgavnieku.

Pēdējo gadu laikā Latvijas un arī Jelgavas ekonomiskā attīstība noritējusi sarežģītos apstākļos. Globālie procesi – ekonomiskās svārstības, straujš inflācijas pieaugums un ģeopolitiskie satricinājumi – būtiski ietekmēja izaugsmes tempus, kā rezultātā 2023. un 2024. gadā tautsaimniecībā bija vērojama stagnācija. Taču pērn ekonomikas izaugsme atgriezās un arī Jelgavas uzņēmējdarbības vidē iezīmējas pozitīva tendence – reģistrēti 322 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 189 (2024. gadā reģistrēti 236, bet likvidēti 228). Jelgavas apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums 2025. gada laikā palielinājies par 2,5 procentiem, sasniedzot 295,6 miljonus eiro, taču eksporta īpatsvars ir samazinājies, kas liecina, ka vietējie uzņēmumi ir atraduši noieta tirgu tepat Latvijā.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pagājušā gada izskaņā bija 86,06 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 12,4 procentiem jeb 9,5 miljoniem eiro. Ieguldītāji ar lielāko ārvalstu investīciju apjomu Jelgavā nāk no Somijas, Šveices, Igaunijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Vācijas, Dānijas, Lietuvas.

Veicinot pilsētvides attīstību, pērn pabeigti vairāki nozīmīgi pašvaldības infrastruktūras investīciju projekti – 2., 3. līnijas, Nameja ielas posma pārbūve un jaunas Čiekuru ielas izbūve, Raiņa parka apgaismojuma pārbūve, Miera ielas pārbūve posmā no tilta pār Platones upi līdz Graudu ielai, Malkas un Miezītes ceļa infrastruktūras attīstība, Savienības ielas lietus ūdens kolektora rekonstrukcija un Jelgavas pašvaldības policijas ēkas telpu atjaunošana pēc lietavu nodarītiem postījumiem, remontdarbi Jelgavas Pārlielupes pamatskolā un citi.

Savukārt, starp pērn uzsāktajiem nozīmīgākajiem investīciju projektiem, kuri turpinās arī šogad, ir Zemgales industriālā parka izveidei nepieciešamās publiskās ielu un inženiertehniskās infrastruktūras attīstība, Dzirnavu un Bauskas ielu posmu pārbūve un inženierkomunikāciju attīstība, lietus ūdens kanalizācijas tīklu pārbūve Pulkveža Brieža ielā, Pārlielupes skeitparka projektēšana un būvniecība, ēkas pārbūve Mātera ielā 30 Jelgavas Mākslas skolas vajadzībām, Jelgavas pamatskolas “Valdeka” – attīstības centrs” infrastruktūras un mācību vides attīstība, kā arī citi projekti.

Būtiski, ka 2025. gadā pašvaldība aktīvi turpināja jaunu projektu sagatavošanu un iesniegšanu ES fondu un citu ārēju finanšu avotu finansējuma piesaistei. Pērn iesniegti 62 jauni projekti, bet atbalstīti 49 projekti, projektu veidā piesaistot investīcijas 24 482 332 eiro (t.sk. pašvaldības līdzfinansējums).

Tāpat pērn pilsētā turpinājās aktīvs būvniecības process – Būvvaldes dati liecina par izsniegtajām būvatļaujām 111 būvēm, 92 gadījumos paredzot jaunu būvniecību, bet 22 – pārbūvi, renovāciju. Savukārt ekspluatācijā pērn pieņemtas 182 būves, tostarp 123 gadījumos tā bijusi jauna būvniecība.

Lai vairāk uzzinātu par pašvaldības paveikto darbu 2025. gadā un galvenajiem uzdevumiem 2026., iedzīvotāji aicināti iepazīties ar sagatavoto publisko pārskatu. Elektroniskā formātā tas pieejams ŠEIT.  Savukārt drukātā veidā – Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11.