Amatiermākslas jauda – pašvaldības, kolektīvu un ģimeņu sadarbība

01.08.2020.

Pašvaldības finansējuma apmērs saviem amatiermākslas kolektīviem un kritēriji, pēc kādiem tas tiek piešķirts, ir jautājums, kas neformālās sarunās tiek apspriests regulāri. Teju katrai iesaistītajai pusei viedoklis atšķiras, tādēļ rast kopsaucēju, lai apmierināti būtu visi, ir teju neiespējami. Tomēr skaidrs ir viens: Jelgavas pašvaldības pašdarbības kolektīvi ir vieni no labākajiem Latvijā, arī pasaulē mūsējo sniegums ne reizi vien novērtēts ar augtākajām godalgām, un tas nenoliedzami ir pašvaldības, pedagogu, dalībnieku un viņu ģimenes sadarbības rezultāts.

Pašvaldības finansēšanas pamatprincipus amatiermākslai skaidrojam caur četru iestādes "Kultūra" kolektīvu prizmu – bērnu un jauniešu deju kolektīvu "Vēja zirdziņš", bērnu un jauniešu deju kolektīvu "Ieviņa", deju studiju "Intriga" un deju studiju "Benefice". Šie kolektīvi kopumā aptver ap 800 pilsētas bērnu, kuri pašdarbībā sevi realizē dejojot, un viņu ģimenes, bez kā atbalsta tas nebūtu iespējams.

 

Amatiermākslas kolektīvu darbībai pašvaldības budžetā – 400 000 eiro

Pašvaldības iestādē "Kultūra" darbojas 26 amatiermākslas kolektīvi, un jelgavniekiem ir nodrošinātas daudzveidīgas iespējas radoši izpausties kā dziedot un dejojot, tā pilnveidojot zīmēšanas un gleznošanas prasmes, spēlējot teātri un izzinot tautas lietišķās mākslas nianses. Tautas mākslas kolektīvu darbības nodrošināšanai ik gadu pašvaldība savā budžetā paredz ap 400 000 eiro, taču tā ir tikai finansējuma "redzamā" daļa. Daudzi neaizdomājas, ka atbalsts ir arī nomaksāti komunālie pakalpojumi, ka atbalsts gan mēģinājumos, gan koncertos ir labiekārtotas telpas, kvalitatīvs aprīkojums un profesionāls tehniskais personāls, ka garderobists, biļešu kontrolieris un apkopējs savus pienākumus neveic par paldies.

 

kolektivi_1.jpg

 

Pagājušā gada griezumā saskaitot kopā tikai "taustāmās" izmaksas vien – ikgadējo pašvaldības dotāciju, atbalstu tērpu izgatavošanai, nodrošināto atalgojumu kolektīvu pedagogiem, vidējās izmaksas par mēģinājumu telpām un koncertu norises nodrošinājumu –, pašvaldības finansējums uz vienu dalībnieku bērnu un jauniešu deju kolektīvos un deju studijās svārstās no 176 līdz pat vairāk nekā 670 eiro. Un tas nozīmē, ka ik mēnesi visa gada garumā pašvaldība, nodrošinot savu deju kolektīvu darbību, katra bērna ģimeni atbalsta ar noteiktu naudas summu. Piemēram, deju kolektīvā "Ieviņa" pērn vidēji mēnesī tie bija 15 eiro par dalībnieku, deju studijā "Intriga" – 19 eiro, deju kolektīvā "Vēja zirdziņš" – 26 eiro, savukārt katrs "Benefices" dalībnieks atbalstīts ar ikmēneša maksājumu 56 eiro apmērā.

 

Šie skaitļi sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par reālo pašvaldības finansējuma apmēru saviem kolektīviem, jo aprēķinā nav iekļauts ne gada laikā kolektīvam papildus piešķirtais finansējums, ne izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, ne autoratlīdzībās samaksātais, ne virkne citu izdevumu, bez kuriem kolektīvu pastāvēšana pat nebūtu iedomājama. Taču tajā pašā laikā lielā daļā kolektīvu bez ģimenes līdzmaksājuma neiztiek.

 

Ar pieaugušajiem viss ir vairāk vai mazāk vienkārši – viņi paši pieņem lēmumu, vai un cik lielā mērā gatavi ieguldīties savās radošajās izpausmēs caur pašdarbības kolektīviem. Bet bērnu un jauniešu kolektīvos situācija ir mazliet sarežģītāka, jo aiz katra dalībnieka stāv vecāki, kas, vēloties savos bērnos ieaudzināt turpmākajā dzīvē noderīgas vērtības vai atbalstot bērna vēlmi realizēties konkrētā jomā, ir gatavi šajā procesā ieguldīt vairāk nekā tikai savu laiku.

 

Kolektīva aktivitāte atspoguļojas dotācijas apmērā

Pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics skaidro, ka pamata finansējumu pašvaldības amatiermākslas kolektīviem veido ikgadējā pašvaldības dotācija, kas katram kolektīvam atšķiras atkarībā no sasniegumiem un aktivitātes; atalgojums kolektīvu vadītajiem un speciālistiem; sabalansējot kolektīvu vēlmes ar iespējām, dotācija tērpiem, kas papildus tiek piešķirta, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem, kā arī jau minētais atbalsts, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un tehnisko atbalstu mēģinājumu un koncertu norisei.

 

kolektivi_2.jpg

 

Pašvaldības dotācijas apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar nolikumu "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" amatiermākslas kolektīvu darbību", izvērtējot katra kolektīva kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus gada griezumā un atbilstoši iegūtajiem punktiem pēc īpašas formulas aprēķinot atbalsta summu. Vērtēšanas kritērijos iekļauta, piemēram, kolektīva radošā darbība, koncertējot Latvijā un ārvalstīs, dalība festivālos, dažādās skatēs un konkursos un tajos iegūtās godalgas, īstenotie projekti un iesaiste pilsētas aktivitātēs. "Šo pašvaldības dotāciju kolektīvs pēc saviem ieskatiem drīkst izlietot mākslinieciskās darbības nodrošināšanai un pilnveidošanai, teiksim, autoratlīdzībai, ja kādam uzvedumam papildus tiek piesaistīts radošais personāls, lai segtu dalības maksu konkursos, transporta izdevumiem, jauniem tērpiem, koncertu scenogrāfijām. Tie ir līdzekļi, ar kuriem kolektīvs, ieceres gan saskaņojot ar "Kultūru", var rīkoties pēc saviem ieskatiem," skaidro M.Buškevics.

kolektivi_5.jpg

 

Būtiski uzsvērt, ka pašvaldības finansējums paredzēts arī tiem kolektīviem, kas darbojas pie pilsētas skolām, LLU un Jelgavas vārdam ļauj izskanēt dziesmu un deju svētkos. Tiesa, šādā gadījumā kolektīvs saņem 75 procentus no aprēķinātās dotācijas summas, jo tas ir kā papildu finansējums.

 

Dotācijas apjomam pa gadiem ir tendence augt – ja vēl 2010. gadā 33 kolektīviem dotācijas apjoms kopumā sasniedza 46 151 eiro (vidēji 1399 eiro vienam kolektīvam), tad pērn un šogad kopējā summa jau bija 71 000 eiro jeb vidēji 1972 eiro. "Protams, dotācija nepieaug tik būtiski, lai atbalstītu mūsu kolektīvu vērienīgās idejas visa gada garumā, jo mūsu kolektīvu vadītāji ir ļoti radoši – lai apliecinātu savu izaugsmi un ietu līdzi laikam un attīstības tendencēm, katru koncertu viņi vēlas veidot vēl interesantāku, vēl kvalitatīvāku, vēl vērienīgāku. Tieši tāpēc daudzi kolektīvi, īpaši bērnu un jauniešu, cenšas piesaistīt papildu līdzekļus.

 

To apliecina arī kolektīvu vadītāji, spriežot, ka ikgadējās dotācijas summa nav tik liela, lai īstenotu vērienīgus projektus, taču ir zināms atbalsts, ar ko katru gadu var rēķināties, noteiktiem ar kolektīva radošo darbību saistītiem izdevumiem. Tiesa, kolektīvi ar bažām gaida nākamo gadu, jo šogad valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ bija liegta iespēja startēt konkursos, skatēs un citādos veidos krāt punktus, kurus summējot tiek aprēķināts dotācijas apjoms.

 

Pašvaldības finansiālais atbalsts kolektīviem tiek īstenots, arī pēc kolektīva lūguma, piešķirot papildu līdzekļus kādam noteiktam mērķim. Šajā ziņā kolektīvu prakse ir līdzīga – galvenokārt tiek lūgts papildu finansējums dalībai dažādos konkursos ārpus Latvijas vai kāda vērienīga koncertuzveduma īstenošanai. Piemēram, pagājušā gada no pašvaldības budžeta izdevumiem neparedzētiem gadījumiem 2000 eiro tika novirzīti deju studijas "Benefice" braucienam uz Dienvidkoreju, 2017. gadā papildu atbalsts 3500 eiro apmērā "Beneficei" piešķirts koncertuzveduma "Tutepatās, Estepatās" izveidei, savukārt viens no vērienīgākajiem projektiem ir 2013. gadā īstenotā deju izrāde "Skudras nepadodas", iesaistoties deju studijām "Benefice" un "Intriga", "Vēja zirdziņa" dejotājiem, teātru un citiem kolektīviem, – arī šī uzveduma izveidei papildus tika piešķirti gandrīz 15 000 eiro. Jāuzsver gan, ka papildu finansējums kādam konkrētam mērķim tiek piešķirts, rūpīgi izvērtējot lūguma pamatojumu.

 

Plāno paaugstināt atalgojumu

Nozīmīgu finansējuma sadaļu kolektīviem veido arī kolektīvu vadītāju un speciālistu, piemēram, horeogrāfa, repetitora, koncertmeistara algu budžets. Piemēram, 2015. gadā atalgojumā, ieskaitot valsts mērķdotāciju, kolektīvu radošajam personālam – 61 speciālistam – kopumā tika izmaksāti 273 655 eiro, ieskaitot nodokļus, bet pērn 57 speciālistiem izmaksāti 332 880 eiro. Savukārt šogad līdz 30. jūnijam izmaksāto algu apjoms 57 speciālistiem ir 389 974 eiro.

 

kolektivi_3.jpg

 

Jānorāda, ka no pagājušā gada septembra palielināts atalgojums "Vēja zirdziņa" pedagogiem, jo kolektīvs sastāv no septiņām grupām, bet līdz tam kolektīva vadītāja, repetitora un koncertmeistara alga atbilda viena kolektīva grupas atalgojumam. "Bet pašlaik strādājam pie priekšlikuma par atalgojuma palielināšanu arī citos bērnu un jauniešu deju kolektīvos, lai sabalansētu kolektīva vadītāja un citu speciālistu atalgojumu, ņemot vērā kolektīvu grupu skaitu un ieguldīto darbu," akcentē "Kultūras" vadītājs.

 

Kolektīvu vadītāji ļoti novērtē pašvaldības iesaisti atalgojuma jautājuma risināšanā, tomēr, viņuprāt, deju speciālisti netiek pienācīgi novērtēti – taču tā ir visas Latvijas, ne tikai Jelgavas problēma vien. "Es esmu ne tikai kolektīva vadītāja un repetitore, bet arī horeogrāfe, taču atalgojumā tas diemžēl īsti neatspoguļojas. Manuprāt, visā Latvijā horeogrāfa darbs netiek novērtēts," spriež deju studijas "Intriga" vadītāja Inga Ose, norādot, ka tajā pašā laikā savas jomas profesionāļiem, ko kvalitātes celšanas nolūkā aicina uz meistarklasēm vai pieaicina atsevišķu deju tapšanā, viņa no vecāku līdzekļiem kā pašnodarbinātā maksā speciālista noteikto taksi, un tā nav maza. Ar reālu piemēru situāciju ilustrē arī deju studijas "Benefice" vadītāja Annika Andersone: "Baletskolotāja, kas ar maniem dejotājiem no pulksten diviem līdz deviņiem vakarā strādā trīsreiz nedēļā, takse ir 25 eiro stundā plus nodokļi, bet pašvaldības nodrošinātais finansējums ir četri eiro stundā. Šīs nodarbības ir vajadzīgas, lai bērni iegūtu vairāk, lai strādātu profesionālāk, un līdz ar to šo starpību nākas segt vecākiem."

 

Rod arī citu atbalstu savām radošajām izpausmēm

Teju katrs kolektīvs meklē veidus, kā piesaistīt papildu finansējumu, lai sekmīgi aizvadītu mēģinājumu procesu, īstenotu kolektīva saliedēšanas aktivitātes un savu ideju uz skatuves dabūtu gatavu tieši tik vērienīgu, cik tā iecerēta. Vērtīgs instruments līdzfinansējuma piesaistei ir biedrība vai kāda tai līdzīga uzņēmējdarbības forma, kas tapusi ar mērķi atbalstīt kolektīva radošo darbību un izaugsmi un piesaistīt papildu finansējumu savām aktivitātēm. Tas ne tikai paver iespēju startēt pašvaldības un valsts mēroga projektu konkursos, bet tādējādi arī tiek nodrošināta oficiāla iespēja vecākiem ar savu līdzmaksājumu atbalstīt konkrētā kolektīvā dejojošo bērnu un veicināt viņa izaugsmi. Tas arī uzliek pienākumu kolektīva vadītājiem atskaitīties vecākiem par līdzekļu izlietojumu.

 

Lai gan vecāku līdzmaksājums par bērna dalību pašvaldības kolektīvā daudzās ģimenēs netiek viennozīmīgi vērtēts, kolektīvu vadītāji akcentē, ka vecāki, iesaistoties kolektīva atbalsta biedrībā, ir devuši savu piekrišanu uzņemties arī zināmu finansiālu slogu, turklāt naudas jautājumi gan tiek apspriesti vecāku padomē, gan individuāli pārrunāti ar ģimeni, ja vien vecāki šādu jautājumu aktualizējuši. "Tas varbūt skanēs mazliet nepopulāri, tomēr es neuzskatu, ka pašvaldībai pilnā apjomā ir jāapmaksā tava bērna pulciņi. Pilsētā ir daudz citu aktuālu jautājumu, kam nepieciešams finansējums, un man jau šķiet, ka manu bērnu vecāki to apzinās un izprot: jā, pašvaldība mūs atbalsta, bet pašiem vajag līdzdarboties," saka deju studijas "Intriga" vadītāja. Viņas vadītajā kolektīvā dejo ap 160 bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 22 gadiem un dalības maksa svārstās no 22 līdz 36 eiro mēnesī. Kā visiem kolektīva darbībā iesaistītajiem cilvēkiem piemērotāko risinājumu viņa ir izvēlējusies īstenot saimniecisko darbību, un caur to tad tiek administrēti arī vecāku līdzekļi, tostarp oficiāli nomaksājot visus nodokļus. Arī Jelgavā lielākās deju studijas "Benefice" vadītāja izskata iespēju šim mērķim jau tuvākajā laikā dibināt SIA. "Šobrīd tas viss vēl tiek kārtots caur biedrību, taču man ir ap 250 bērnu, līdz ar to naudas izteiksmē līdzekļu apgrozījums gadā ir ievērojams un Valsts ieņēmumu dienesta izpratnē tas krietni pārsniedz biedrībai pieļaujamo. Man nav ne laika, ne spēka kārtējo reizi VID darbiniekiem skaidrot situāciju, tādēļ meklēju citu formu, kā oficiāli sakārtot naudas jautājumus ar vecākiem," neslēpj viņa, skaidrojot, ka ikmēneša vecāku līdzmaksājums par bērna dalību "Beneficē", pavisam aptuveni rēķinot, ir 40 eiro, no kuriem vēl tiek nomaksāti nodokļi, un "par šo naudu bērns pretī saņem ap 12 dažādus pulciņus, piemēram, akrobātikas, improvizācijas, stiepšanās nodarbības, kas viņam noderēs ne tikai konkrētam uzvedumam, bet visā turpmākajā dzīvē". "Taču atsevišķi nākas maksāt arī, lai segtu dalības izmaksas konkursos, festivālos, un tā jau ir vecāku izvēle, izvērtējot ģimenes budžeta iespējas," piebilst A.Andersone, neslēpjot, ka jautājums par kolektīva darbības finansēšanu ir ļoti aktuāls kā kolēģu, tā dalībnieku ģimeņu lokā: "Mēs patiesi gribam atrast visu iesaistīto pušu interesēm atbilstošāko un juridiski precīzāko sadarbības veidu, lai varētu turpināt tikpat nopietni strādāt arī turpmāk."

 

Uzrunāto kolektīvu vadītāji spriež, ka sākotnēji labs risinājums šķitis pašvaldībā nokārtot attiecīgu licenci, lai vecāki varētu atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par bērna interešu izglītību, taču, izvērtējot visus plusus un mīnusus, tomēr pieņemts lēmums no šādas kārtības atteikties. Pamatojums lielākoties ir līdzīgs: lai izpildītu visas licencēšanas prasības, būtu nepieciešami diezgan ievērojami papildu līdzekļi, un tas automātiski nozīmētu lielāku vecāku līdzmaksājumu. "Interešu izglītības programmu realizējām līdz pagājušā gada augustam, bet šobrīd licence jau ir anulēta. Tajā pašā laikā, izvērtējot pašvaldības atbalsta apmēru, pat radām iespēju samazināt tā saukto dalības maksu, un šobrīd ģimenes līdzmaksājums "Vēja zirdziņā" ir nepilni deviņi eiro mēnesī, turklāt daudzbērnu ģimeņu bērniem maksa ir vēl zemāka," skaidro kolektīva vadītāja Alda Skrastiņa. "Vēja zirdziņā" dejo ap 230 bērnu vecumā no 3 līdz 17 gadiem. Jāpiebilst, ka 10–12 eiro mēnesī vecākiem jāmaksā par dalību bērnu un jauniešu deju kolektīvā "Ieviņa". Tajā dejošanu apgūst ap 160 bērnu vecumā no diviem līdz 16 gadiem.

 

Atskaites koncerti – paldies vecākiem

Sezonas laikā viens kolektīvs Jelgavas kultūras namā sniedz 2–5 koncertus, un arī tie prasa papildu "neredzamās" izmaksas no pašvaldības, jo pirmskoncerta skatuves mēģinājumu dēļ, kas notiek gandrīz nedēļu, netiek gūti ieņēmumi no maksas pasākumiem un telpu īres. M.Buškevics skaidro: kaut arī biļešu ieņēmumi no kolektīvu pasākumiem nonāk iestādes budžetā, tie nenosedz visas reālās koncerta izmaksas.

 

kolektivi_4.jpg

 

"Taču attiecībā uz pašvaldības kolektīviem biļešu ieņēmumi nav noteicošie. Jo sevišķi kolektīvu atskaites koncertu gadījumā primārais mērķis ir atbalstītājiem, tostarp pašvaldībai un īpaši dalībnieku ģimenēm, parādīt, kas sezonas laikā apgūts un kā kolektīvs audzis. Līdz ar to biļešu cena lielākoties ir simboliska, bet nereti ieeja ir ar ielūgumiem," skaidro "Kultūras" vadītājs, piebilstot, ka ieejas maksai šādos gadījumos vairāk ir skatītāju disciplinēšanas, nevis ienākumu gūšanas funkcija, taču tādā veidā, protams, tiek atgūta daļa no ieguldītajiem līdzekļiem.

 

Dalībai dziesmu un deju svētkos – papildu finansējums

Nozīmīgs finansējums Jelgavas amatiermākslas kolektīviem tiek paredzēts, arī lai atbalstītu to dalību dziesmu un deju svētkos. Piemēram, lai nodrošinātu dalību Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, 2013. gadā no pašvaldības budžeta tika izlietoti 120 944 eiro, šajās izmaksās iekļaujot izdevumus par transportu, naktsmītnēm, ēdināšanu. Savukārt 2018. gadā šādam mērķim iztērēti 112 147,70 eiro, tostarp transporta izdevumi vien bija 98 254,17 eiro. Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem Jelgavu dziesmu un deju svētkos pārstāvēja 40 kolektīvu jeb kopumā 1188 dalībnieki un jelgavnieki tradicionāli ir viena no viskuplāk pārstāvētām pašvaldībām šajā vērienīgajā Latvijas notikumā.

 

Tāpat atbalstīta tiek kolektīvu dalība Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. M.Buškevics skaidro, ka pašvaldības iestādes "Kultūra" bērnu un jauniešu kolektīvu dalības izdevumus (transports, ēdināšana, naktsmītnes) sedz Jelgavas Izglītības pārvalde, taču "Kultūra" savā budžetā paredz izdevumus savu kolektīvu dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kopmēģinājumos un modelēšanas koncertos, sedzot maksu pat transportu un ēdināšanu, un šogad tam bija paredzēti 10 000 eiro.

 

Jāpiebilst, ka, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem, papildu dotācija tiek piešķirta arī tērpiem – gan lai papildinātu un atjaunotu tautas tērpu bāzi, gan lai uzšūtu īpašus tērpus svētku lieluzvedumiem mūsdienu deju studijām, un šogad šim mērķim iztērēti ap 23 000 eiro. Tiesa, valstī izsludinātā ārkārtējā situācija šos plānus mainīja, un tagad kolektīvi ar cerībām gaida nākamo gadu.

 

Mēs esam Jelgava!

M.Buškevics spriež: pašvaldība apzinās, ka ieguldījums kultūras dzīves aktivitātēs ir ieguldījums savos cilvēkos – emocionāli bagātā un veselā sabiedrībā. "Kas tad ir amatiermākslas kolektīvs? Tā ir liela ģimene, un ģimenei ir jāturas kopā ne tikai svētkos, bet arī ikdienā – pat tad, ja apstākļi diktē savus noteikumus. Aizvadītie mēneši, ko arī mūsu kolektīvi ārkārtējās situācijas dēļ bija spiesti pavadīt fiziski šķirti, bija ļoti liels pārbaudījums mums visiem, tāpēc gribu teikt lielu paldies kā pedagogiem, tā dalībniekiem, kuri turējās kopā un, kaut arī ne tik jaudīgi kā ikdienā, tomēr aizvadīja mēģinājumus un apguva repertuāru," saka M.Buškevics, novērtējot jelgavnieku izpratni par to, ka tikai mēs visi kopā veidojam Jelgavu un vidi, kādā vēlamies dzīvot.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies