Laikā, kad tuvojas Jelgavas pilsētas bibliotēkas simtā dzimšanas diena, tā saviem lasītājiem piedāvā stāsta turpinājumu par bibliotēkas vēsturi cauri laikiem. Simtgades publikāciju sērijas trešais stāsts veltīts bibliotēkas dzīvei pēc tās ēkas nodegšanas Otrā pasaules kara laikā un atdzimšanu jau citā veidolā, kad bibliotēkas darba priekšplānā izvirzījās padomju ideoloģijas iedzīvināšana un cīņa par “buržuāzisko palieku” iznīdēšanu.
Otrajā pasaules karā sagrauti 90 procenti Jelgavas ēku, tostarp nodeg arī 1920. gadā dibinātā Jelgavas pilsētas bibliotēka. Taču, izpostīto pilsētu atjaunojot, jau pirmajās izpildkomitejas sēdēs 1944. gadā tiek pieņemts lēmums uzsākt kultūras un izglītības iestāžu, tostarp bibliotēku, atjaunošanu. Sagrauto māju drupās atrastajām grāmatām nu tiek piešķirts bezsaimnieka mantas statuss: tās tiek savāktas, lai vēlāk ar tiesas lēmumu grāmatas nodotu valsts bibliotēkām.
“Caur laikabiedru atmiņām, dokumentu arhīviem, vēsturiskām fotogrāfijām un citām laikmeta liecībām Jelgavas pilsētas bibliotēka aicina ielūkoties pasaulē, kurā valdīja pavisam citi uzskati un padomju laikmeta ideoloģijā balstītas darba metodes. Zīmīga loma tajā ir arī tā laika bibliotēkas direktorei Emīlijai Krustiņsonei, kuru laikabiedri atceras gan kā kaismīgu komunisti, gan sirsnīgu cilvēku,” par šo iestādes vēstures lappusi stāsta publikācijas autore Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne.
Pilns raksts ir pieejams bibliotēkas tīmekļvietnē ŠEIT.
Foto un informācija: Jelgavas pilsētas bibliotēka
7.8 °C,
2.8 m/s,
48.5 % 
7.8 °C,
2.8 m/s,
48.5 %