Fantāzijas par tautas mūziku Latvītes Cirses kokles skaņās

16.01.2020.

Dažādu muzikālu projektu un konkursu dalībniece jelgavniece koklētāja Latvīte Cirse izdevusi debijas soloalbumu "Mana kokle", kurā iekļautas daudzu gadu gaitā radītas un izauklētas kompozīcijas. To skanējumu veido izpildītājas akadēmiskā un profesionālā pieredze, kā arī dažādi mūzikas žanri, kas kalpojuši kā iedvesma, – tautas un laicīgā mūzika, klasiskas un modernas kompozīcijas.

"Skaņdarbi tapuši sen, pirms 15–20 gadiem, bet ne vienlaicīgi. Dažas kompozīcijas, piemēram, "Kalnā balta ieva zied", tapa, vienkārši spēlējot, improvizējot, meklējot labākās saskaņas. Skaņdarbs "Spēka avots" bija pasūtījums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventu koncertam, savukārt "Zvaigznes" sākotnēji radīts kā vingrinājums maniem skolēniem un ticis izvērsts. Es tautasdziesmu parādu citādā gaismā, pievienojot savas emocijas, pamatojoties uz savām zināšanām par mūziku un studiju laikā apgūto tehniku," par albuma skaņdarbiem stāsta tā autore. Albums izstrādāts pēdējo sešu gadu laikā, apkopojot radītos skaņdarbus un piedaloties arī tehniskajā izstrādē.

 

L.Cirse ir vienlīdz aktīva kā savā solo darbībā, tā darbojoties grupās un lielākos projektos. Kopā ar domubiedriem viņa muzicē grupā "Vētras saites", darbojusies arī grupā "Raksti" un "Spēles", kā arī sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Kristīni Kārkli-Kalniņu, Renāru Kauperu, Laimu Jansoni, Andri un Reini Sējāniem un citiem. Kā solomāksliniece spēlējusi kokli Dziesmu un deju svētkos Mežaparka Lielajā estrādē un uzstājusies Ziemassvētku koncertos Dailes teātrī. Aizvadītā gada novembrī L.Cirse piedalījās Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes muzikālās poēmas "Kā ābeļdārzs ir brīvība" pirmatskaņojumā Jelgavā. Koklētāja nāk no Cesvaines, taču jau deviņus gadus sevi sauc par jelgavnieci, un tieši dalība poēmas tapšanā viņai bijis apliecinājums saiknei, kas šajā laikā radusies ar Jelgavu un Zemgales novadu. "Poēmas spilgtos tēlus, minētās Jelgavas un Zemgales nozīmīgākās vietas un svarīgākos simbolus es izjutu kā savus, un tas nav maz. Manuprāt, Jelgava un Zemgale vēl mani līdz galam nav iepazinušas, tāpat kā es tās. Bet tam visam vēl ir laiks," piebilst L.Cirse.

 

Viņas muzikālās gaitas sākušās bērnībā, no piecu gadu vecuma darbojoties folkloras kopā un pamatskolā muzicējot koklētāju pulciņā. Vēlāk prasmes attīstītas mūzikas skolā un studijās J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Žana Sibēliusa mūzikas akadēmijā Helsinkos. L.Cirse veidojusi kompozīcijas etnogrāfiskajai koklei individuāli un kopā ar koncertkokļu ansambli, pierādot, ka etnogrāfiskā kokle var skanēt uz lielās skatuves.

 

11 stīgu etnogrāfiskā kokle, uz kuras veidotas albuma kompozīcijas, L.Cirsei bijis izaicinājums, taču radīts unikāls skanējums, kas ar pietāti izturas pret tautas mūziku, tajā pašā laikā radot ko savu. "Tīšuprāt neesmu izvairījusies no tautasdziesmas kā pamata un varētu savas kompozīcijas raksturot kā fantāzijas par tautas mūzikas tēmām. Pie tā esmu nonākusi, darbojoties folkloras kopā kopš bērnības. Cieņu pret tautasdziesmu esmu nesusi līdz šim un centīšos to darīt arī turpmāk," tā viņa.

 

Albuma "Mana kokle" prezentācijas koncerts izskanēs 18. janvārī pulksten 19 alternatīvās mūzikas bārā "Melno cepurīšu balerija". Tajā piedalīsies arī grupa "Vētras saites". Ieeja – bez maksas. Ar albuma skaņdarbiem var iepazīties mūzikas straumēšanas vietnē "Spotify" vai L.Cirses lapā vietnē "Bandcamp".

 

 

Foto: manstautasterps.lv

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies