Jaunumi

Šogad aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā, paužot tautas gribu, Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šis datums līdzās 1918. gada 18. novembrim ir otrs nozīmīgākais datums Latvijas valsts vēsturē. Neatkarības deklarācijas pieņemšana bija pagrieziena punkts neatkarības atgūšanas procesā. Stājoties pretī Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem, ir īpaši būtiski atcerēties atmodas laika mācības – to, ka Latvijas cilvēki spēj būt vienoti un ka spēks rīkoties kopā palīdz izcīnīt lielas uzvaras.

1990. gada 4. maijā katrs Latvijas iedzīvotājs radio un televīzijas tiešraidē varēja sekot līdzi Latvijas Tautas frontes izlolotās Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Vēsturiskā sēde un balsojums par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā ilga vien dažas stundas. Emociju viļņi bangoja gan Augstākās padomes sēžu zālē, gan visā Latvijas sabiedrībā – ikkatrs apzinājās, ka šis mirklis ir kulminācija gadiem ilgajam ceļam uz valsts brīvības atgūšanu.

Pēc ilgajām debatēm notika balsojums, kas beidzās ap pulksten 19.20. Nedaudz vairāk par divām trešdaļām deputātu – 138 – pauda atbalstu deklarācijas pieņemšanai, opozīcijas 57 deputāti izlēma balsojumā nepiedalīties, bet viens deputāts atturējās. Emocionālā sēde beidzās ar ilgiem aplausiem un Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” nodziedāšanu. Taču vēl lielāka svētku sajūta vienlaikus valdīja ārpus parlamenta ēkas un neskaitāmās Latvijas ģimenēs vai darbavietās, kur cilvēki pie radio sekoja balsojumam, skaitot līdzi “par” balsis. Deputātiem iznākot no Augstākās padomes ēkas, viņus ar apsveikumiem sagaidīja gavilējošs pūlis. Ar uzrunām un kopīgām dziesmām svinības turpinājās 11. novembra krastmalā, kur jau kopš pulksten 19 uz plašu manifestāciju bija sākuši pulcēties Latvijas neatkarības atbalstītāji.

Līdz pilnīgai valsts suverenitātes atgūšanai pēc 1990. gada 4. maija pagāja vēl piecpadsmit ar pus mēneši, kuru laikā bija jāsaskaras ar vairākiem PSRS varas struktūru mēģinājumiem saglabāt kontroli Latvijā. Taču Augstākās padomes uzsāktais iekšpolitiskais un ārpolitiskais kurss vairs nebija apturams. 1990.-1991. gadā norisa mērķtiecīga institūciju pārveide, pielāgojot tās neatkarīgas valsts vajadzībām. Ja iepriekš Trešās Atmodas procesa virzītājspēks bija Latvijas Tautas fronte, tad pēc 1990. gada 4. maija šo funkciju jau oficiāli pārņēma valsts augstākās instances – parlaments, valdība un ministrijas. 1990. gada 4. maija ievadītais pārejas posms noslēdzās 1991. gada 21. augustā līdz ar konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.

Lai gan Covid-19 izplatības dēļ svētkus nākas atzīmēt savrupi, ikviens aicināts notvert svētku sajūtu savu tuvāko lokā un padziļināt izpratni par Latvijas vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti. Dažādas valsts mēroga tiešsaistes aktivitātes un e-resursi apkopoti ŠEIT, bet par svētku aktivitātēm Jelgavas pilsētā vairāk var izlasīt ŠEIT.

Foto: Pēteris Korsaks

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē