Nedēļas nogalēs Jelgavas Svētās Annas baznīcā – ērģeļmūzika un kino vakari

11.08.2020.

Augustā Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca uzsāk pilotprojektu, ar brīvprātīgo draudzes locekļu palīdzību baznīcu padarot pieejamu apmeklētājiem ārpus dievkalpojumiem. Baznīca būs atvērta piektdienās no pulksten 16 un sestdienās no pulksten 11. Šo laiku apmeklētāji var izmantot kā lūgšanām, tā arī lai iepazītos ar 400 gadu veco baznīcu un piektdienu vakaros klausītos ērģeļmūziku, informē baznīcas draudzē.

Jelgavas Svētās Annas baznīcā tiek uzsākta jauna tradīcija – no augusta līdz septembrim ik piektdienas vakaru pulksten 19 dievnamā varēs piedalīties vakara lūgšanā un baudīt pusstundu garus ērģeļmūzikas atskaņojumus dažādu ērģelnieku un pieaicinātu mākslinieku izpildījumā. Baznīca piedāvā lielisku akustiku un atskaņojumus uz varenākajām ērģelēm Zemgalē, kuras 1938. gadā būvējis 20. gadsimta zviedru meistars Olofs Hammarbergs. Tām ir 37 reģistri un 2072 stabules. Ik nedēļu mūziķu sastāvs un muzikālais saturs mainīsies. Pirmais mūzikas vakars aizvadīts 7. augustā, bet 14. augustā pulksten 19 baznīcā muzikālu baudījumu sniegs ērģelniece Gundega Dūda-Dzene, soprāns Kristīne Bīmane un Jelgavas Svētās Vienības draudzes ansamblis. Ieeja – par ziedojumiem baznīcas ērģeļu atjaunošanai.

 

Tāpat augusta piektdienās pēc lūgšanu un mūzikas svētbrīža pulksten 19.30 paredzēts kino vakars baznīcas dārzā, bet nepiemērotos laikapstākļos – iekštelpās, tā sniedzot iespēju cilvēkiem pavadīt piektdienas vakaru kristīgā vidē ar kino, sarunām un vieglām uzkodām. Pirmais kino vakars notiks 14. augustā ar filmu "Nārnijas hronikas". Ieeja – bez maksas.

 

Jelgavas Svētās Annas baznīca ir nozīmīgs kultūras piemineklis Jelgavā. Tā ir viena no retajām ēkām, kas saglabājusies no Otrā pasaules kara laikā nopostītās senās Zemgales hercogistes galvaspilsētas. Baznīcas mūra tornis un ēka celta no 1619. Līdz 1641. gadam. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta un nodega. Izpostīto namu pēc kara bija paredzēts nojaukt, taču, mācītāja Romāna Šmita iedvesmotai, draudzei izdevās to izglābt un panākt, ka baznīcu ļauj atjaunot. Svētās Annas baznīca bija pirmais luterāņu dievnams, kuru Latvijā atjaunoja pēc Otrā pasaules kara.

 

Baznīcā blakus altārim atrodas Jaņa Rozentāla darinātā glezna "Kristus un samariete", kur Bībelē aprakstītos notikumus mākslinieks atainojis Latvijas lauku vidē. Savukārt baznīcas dārzā aug Lutera ozols, ko iestādīja 1883. gadā par godu Mārtiņa Lutera dzimšanas 400. gadadienai.

 

Papildu informācija par pasākumiem baznīcā pieejama vietnē www.jelgavasannasbaznica.lv un baznīcas draudzes lapā sociālajā tīklā "Facebook".

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija: Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā draudze

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies