Vairāk nekā puse respondentu priekšroku dod aktivitātēm ārā

14.01.2022. Sporta servisa centrs

Aptaujas "Jelgavnieki un sports" dati liecina, ka vairāk nekā puse respondentu labprātāk ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas ārā, neskatoties uz gadalaiku, piemēram, iet, skrien, brauc ar velosipēdu, slēpo, slido, nūjo, airē, apmeklē āra trenažieru laukumus.

Lai noskaidrotu jelgavnieku attiecības ar sportu, viņu sportošanas paradumus un to, vai viņi izmanto Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Sporta servisa centrs" piedāvātās iespējas, Latvijas Universitātes studiju programmas "Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība" studente Megija Strautmane savas prakses ietvaros veica aptauju "Jelgavnieki un sports". Laikā no 2021. gada 29. novembra līdz 15. decembrim atbildi iesniedza 161 respondents, no kuriem 117 bija sievietes, 44 – vīrieši. Jaunākajam respondentam ir 14 gadu, vecākajam – 79 gadi. 126 respondenti kā savu dzīvesvietu norādījuši Jelgavu, 23 – Jelgavas novadu, 12 – citu vietu (nekonkretizējot, jo to neprasa aptaujas saturs).

 

Nesporto tikai deviņi procenti

Aptaujā noskaidrots, ka tikai deviņi procenti jeb 15 respondentu ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka sporto 1–2 reizes nedēļā (40 procenti), liela daļa atzīmējuši, ka sporto 3–5 reizes nedēļā (37 procenti). Savukārt 14 procenti respondentu atbildējuši, ka sporto 6–7 reizes nedēļā.

 

Sporto ārā, neskatoties uz laikapstākļiem

Vairākums priekšroku dod āra aktivitātēm, piemēram, pastaigām, braukšanai ar velosipēdu, skriešanai, slēpošanai, slidošanai, nūjošanai, airēšanai, pārgājieniem, peldēšanai (gan ārā, gan baseinā). Tāpat aptaujas dalībnieki norādījuši, ka labprāt nodarbojas ar fitnesu, vingrošanu, spēka un izturības treniņiem, komandu sporta veidiem.

 

Daļa aptaujas dalībnieku atzinuši, ka labprāt sportotu arī iekštelpās, bet pandēmijas dēļ pēdējos gados šīs iespējas ir samazinājušās. Iespējams, tas arī veicinājis to, ka šobrīd liela daļa iedzīvotāju sporto ārā.

 

Aptaujas dati rāda, ka respondenti ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas visu gadu, tomēr lielāka aktivitāte novērojama vasarā un pavasarī. Turklāt laikapstākļus kā faktoru, kas varētu ietekmēt vēlmi sportot, atzīmēja tikai 12 procenti respondentu. Daudz vairāk aptaujāto norādīja, ka viņu vēlmi sportot varētu ietekmēt veselība (34 procenti) un noskaņojums (32 procenti). Tāpat lielākā daļa aptaujas dalībnieki labprāt sporto vienatnē.

 

Patīk izaicinājumi

12 procenti respondentu norādīja, ka viņu vēlmi sportot var ietekmēt pieejamie izaicinājumi. Tieši šis formāts dominējis arī "Sporta servisa centra" rīkotajos pasākumos un aktivitātēs pēdējos divus gadus – attālinātais formāts pandēmijas apstākļos sevi kā dzīvotspējīgu pierādīja arī sporta jomā. Provizoriskie dati liecina, ka "Sporta servisa centra" 2021. gadā organizētā iniciatīvu cikla "Būšu aktīvs" 20 aktivitātēs kopā iesaistījušies vairāk nekā 3000 dalībnieku.

 

Aptaujā jautājums par to, vai dalībnieks iesaistījies kādā "Sporta servisa centra" rīkotā aktivitātē, bija paplašināts, ietverot arī laiku pirms pandēmijas. Apstiprinoši atbildēja 53 procenti respondentu, noliedzoši – 32 procenti, un 14 procenti nevarēja atbildēt, jo nezināja, kas organizējis aktivitāti, kurā viņi iesaistījušies.

 

Izaicinājumiem arī psiholoģiska nozīme

Aptaujā vēlējāmies arī noskaidrot, kas ir galvenie argumenti, kāpēc cilvēki piedalās dažādos sportiskajos izaicinājumos un pasākumos. Svarīgākie aspekti izrādījās vajadzība uzturēt fizisko formu (67 atbildes) un/vai uzlabot, nostiprināt veselību (65 atbildes). Gandrīz trešā daļa respondentu kā motīvu norādīja arī vēlmi sacensties un sajūtu, ka šādi izaicinājumi vieno un stiprina lokālpatriotismu. Daži respondenti bija ierakstījuši savu atbildi, minot, ka tas sniedz dažādību, piešķir ikdienai krāsu, rada prieku, palīdz atslēgties no ikdienas rūpēm, bet bija arī tādi, kas to dara sava darba dēļ vai kam tas ir izvērties par ģimenes pasākumu.

 

Runājot par to, kādus sporta pasākumus un aktivitātes aptaujas dalībnieki vēlētos sagaidīt, dominēja divi virzieni: pasākumi ģimenēm un ekstrēmas aktivitātes (patiešām izaicinājumi).

 

Vairāki respondenti minēja, ka labprāt iesaistītos dažāda veida orientēšanās pasākumos – fotoorientēšanās, orientēšanās ar velosipēdu, orientēšanās sacensībās. Tāpat daļa vēlētos piedalīties pusmaratonā vai maratonā, bet izskanēja arī tādas idejas kā slēpošanas apļi, disku golfa sacensības, biatlons.

 

Palīdzētu uzlabota pilsētas infrastruktūra

Liela daļa respondentu norādījuši, ka sporto pilsētā, uz ielām, ietvēm, parkos, apkaimes mežos, pilsētas stadionos, Pasta salā, Lielupē, kā arī sporta bāzēs. Viņuprāt, iedzīvotāju sportisko aktivitāti veicinātu tas, ja ietvēm būtu kvalitatīvs un skriešanai piemērots segums, veloceliņu tīkla paplašināšana, āra trenažieru un daudzfunkcionālu laukumu ierīkošana visos pilsētas rajonos, āra tenisa galdu izvietošana pilsētā. Tāpat, viņuprāt, pilsētas sporta infrastruktūrā būtu nepieciešami būtiski ieguldījumi, piemēram, uzbūvējot modernu skeitparku, vieglatlētikas manēžu, jaunu baseinu, kvalitatīvu 3x3 basketbola laukumu un brīvpieejas laukumus tenisa, volejbola, futbola spēlēšanai, nojumi ārtelpu treniņiem, nojumi Lielupes promenādē ziemas peldētāju vajadzībām, brīvpieejas BMX trasi.

 

Vairāk apmeklē sporta spēles

Aptaujā bija iekļauti arī jautājumi, lai noskaidrotu, cik aktīvi sporta līdzjutēji ir jelgavnieki. 77 procenti respondentu atbildēja, ka pēdējo trīs gadu laikā ir apmeklējuši kaut vienu sporta pasākumu Jelgavā kā līdzjutēji. Visvairāk apmeklētās bijušas komandas sporta veidu spēles – futbols (41 atbilde), volejbols (37 atbildes), basketbols (36 atbildes), hokejs (35 atbildes). 29 respondenti norādīja, ka apmeklējuši vieglatlētikas sacensības. Tāpat respondenti bijuši uz airēšanas sacensībām, peldēšanas sacensībām, sporta dejām, džudo, karatē, brīvo cīņu, boksu, tenisu, regbiju, ziemas peldēšanu, daiļslidošanu, ūdens sporta sacensībām.

 

Galvenie secinājumi

Lai būtiski uzlabotu pilsētas un sporta infrastruktūru, nepieciešamas lielas investīcijas, kas iet roku rokā ar ekonomisko situāciju pilsētā, valstī, pasaulē, un ilgs laiks. Tomēr daudz būtiskāk par to ir vairot iedzīvotājos izpratni par nepieciešamību sportot un radīt vēlmi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Te palīdzētu sabiedrības izglītošana par aktīva dzīvesveida nozīmi un piedāvājuma dažādošana (gan saturiski, gan tehniski), lai tas uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju.

 

Foto: no Jelgavas Sporta servisa centra arhīva

Ziņu sagatavoja

Sporta servisa centrs

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies