Jaunumi

No šodienas, 14. februāra, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma tekstilmākslinieces Lorīnes Malangro izstāde “Dvēseles kustībā”. Izstāde būs aplūkojama līdz 1. aprīlim. Savukārt 13. martā pulksten 15 muzejā notiks tikšanās ar mākslinieci.

Lorīne Malangro rada tekstilmākslu kā vitālu mūsdienu valodu. Viņa strādā ar žestu primātu. Viņa klausās, kāda šķiedra vēlas kļūt. Materiālu slāņošana viens uz otra piešķir tiem īpašu klātbūtni, kas savukārt dod viņai sajūtu par primāro prieku. Viņa ir stingri pārliecināta, ka māksla paplašina labo un labestību lietās. Iedvesmojoties no unikāla meklējumiem, viņas darbi atspoguļo lielas introspekcijas mirkļus. Meklējot šo vitālo impulsu, viņa rada spilgtus darbus ar mitoloģiskām un himēriskām saknēm.

Izstāde “Dvēseles kustībā“ ir aicinājums pieskarties, redzēt, palēnināt tempu. Matērija un kustība, intuīcija un transcendence saplūst klusā spēkā. Atcerēties, ka matērijas dvēsele nav tajā, ko tā saka, bet tajā, kā tā elpo. Tā lūdz mums nevis skatīties uzmanīgāk, bet just dziļāk. Izstādē eksponētie darbi nepadodas kopsavilkumam — tie ir jāpiedzīvo, jāpieiet klāt, jāizjūt. Var sajust laika apstākļus, elpu, vibrācijas. Daži darbi šķiet ziedošs, citi gruzdoši vai iztvaikojoši. Tos varētu saukt par iemiesotu abstrakciju, izsakoties ar cieņu un precizitāti.

Lorīne Malangro dzīvo un iedvesmu smeļas no Obisonas, pilsētas, kura slavena ar vienām no senākajām tekstilmākslas tradīcijām Eiropā. Taču viņas darbi nav nostalģiski. Gluži pretēji — viņa šo mantojumu pārveido, piešķirot tam radikālu maigumu. Viņas izvēlētais materiāls, Nuno Silk, apvieno vilnu un zīdu, izmantojot siltumu, berzi un roku darbu. Šeit nav nekādas aušanas. Nav adatas, nav diegu. Viss ir žests — apzināts, iespaidīgs un intīms. Viņas darbi, kas veidoti uz grīdas, bieži arhitektūras mērogā, atklājas kā tekstila gleznas — iespaidīgas, topogrāfiskas un neaptveramas. Tie neattēlo, tie izstaro. Materiāls vienmēr ir klātesošs, taču nekad nav statisks. Tas kļūst par atmosfēru.

Lorīne Malangro (dzimusi 1980. gadā Beļģijā) jau vairāk nekā trīspadsmit gadus dzīvo Francijas gobelēnu galvaspilsētā Obisonā. Viņas darbnīca, kas atrodas atjaunotajā vecajā tekstilrūpnīcā, kura pārdēvēta par “La Main nue”, pati par sevi ir metafora — vieta, kur sadzīvo atmiņas, process un mākslinieciskā atjaunošanās. Pēc mākslas vēstures studiju pabeigšanas viņa sāka apgūt Nuno Silk tehniku Madridē. Viņa ir 2020. gada French Artisan Innovator balvas laureāte, jo ir vienīgā māksliniece, kas piedāvā Nuno Silk tehnikā darinātus lielformāta darbus. Malangro turpina lielisko sienu dekoru tradīciju, iepriecinot mākslas kolekcionārus un interjera dizainerus visā pasaulē.