Jaunumi

Jelgavā 84,4 % iedzīvotāju ir apmierināti ar izglītības iestādēm – bērnudārziem, skolām, augstskolām, kas ir augstākais rādītājs starp deviņām Latvijas valstspilsētām, izņemot Rīgu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā iedzīvotāju aptauja par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās. Teju visi jeb 95,1 % Jelgavas iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar dzīvi savā pilsētā.

Salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, Jelgavā ir augstākais ar izglītības iestādēm apmierināto iedzīvotāju īpatsvars (84,4 %), kam seko Valmiera ar 82,1 % un Liepāja ar 79,3 %. Kopš 2022. gada šis rādītājs pieaudzis par 6,9 procentpunktiem. Jelgavu 90,0 % tās iedzīvotāju atzīst par draudzīgu dzīvošanai ģimenēm ar maziem bērniem.

Iedzīvotāji ir apmierināti ar pilsētas vidi

Ar pilsētas sakoptību apmierināti ir 86,9 % Jelgavas iedzīvotāju, savukārt ar zaļajām zonām – 87,4 %. Ar gaisa kvalitāti apmierināti 93,4 %, bet ar trokšņu līmeni – 88,9 % iedzīvotāju.

Apmierinātību ar publiskajām vietām (tirgiem, skvēriem, gājēju zonām) Jelgavā pauž 60,0 % pilsētas iedzīvotāju, un tā kopš 2022. gada sarukusi par 14,7 procentpunktiem.

Starp valstspilsētām tieši Jelgavā ir liels iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrīt, ka klimata pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju dzīvi pilsētā – 80,5 %, lielāks īpatsvars ir vien Valmierā – 81,7 %. Tam, ka pilsēta iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā, piekrīt 47,6 % iedzīvotājiem, Valmierā – 65,2 %.

Jelgavnieki ikdienā bieži pārvietojas kājām vai velosipēdu

Ikdienā 66,4 % Jelgavas iedzīvotāju kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izvēlas pārvietošanos kājām, kas ir augstākais īpatsvars valstspilsētu vidū. 61,3 % iedzīvotāju galvenais pārvietošanās veids ir automašīna, sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 24,0 % iedzīvotāju, par 5,3 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Ar velosipēdu kā galveno transporta veidu pārvietojas 16,4 % iedzīvotāju, kas ir vienlīdz augsts rādītājs ar Liepāju (16,6 %) un ir otrs augstākais īpatsvars starp valstspilsētām.

56,5 % Jelgavas iedzīvotāju ir apmierināti ar sabiedrisko transportu. 83,8 % iedzīvotāju uzskata, ka tas ir drošs, 81,4 % – ka tas ir viegli sasniedzams, 75,5 % uzskata, ka tas ir finansiāli pieejams, 60,8 % – ka kursē pēc grafika (ierodas un atiet laikā), bet 57,7 % iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskais transports kursē bieži.

Kopš 2022. gada par 12,8 procentpunktiem pieaudzis to Jelgavas iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams, bet par 7,7 procentpunktiem samazinājies to īpatsvars, kuri domā, ka transports kursē pēc grafika.

Pieaug savstarpējā uzticēšanās

Jelgavā kopš 2022. gada ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka var uzticēties citiem pilsētas iedzīvotājiem (pieaugums par 7,5 procentpunktiem), kas ir nozīmīgs sociālās kohēzijas rādītājs.

Gandrīz visi (95,0 %) Jelgavas iedzīvotāji uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu saņemt nemateriālu palīdzību (piemēram, aprunāties, palīdzību kaut ko izdarīt vai atvest) no radiniekiem, draugiem, kaimiņiem vai citām personām. Trīs no četriem (75,7 %) iedzīvotājiem uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu saņemt materiālu atbalstu tieši no radiem vai draugiem. Lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju (83,4 %) reti vai nemaz nejūtas vientuļi, kas ir pozitīvs sabiedriskās saliedētības rādītājs.

64,8 % Jelgavas iedzīvotāju jūtas droši, pārvietojoties vienatnē naktī, bet 77,3 % uzticas policijai. Salīdzinājumam, vidēji valstspilsētās 66,2 % iedzīvotāju jūtas droši naktī un 73,2 % uzticas policijai.

Finansiālā situācija būtiski uzlabojusies

Jelgavā kopš 2022. gada par 22,2 procentpunktiem (no 60,8 % līdz 83,0 %) pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju, kas ir lielākais pieaugums starp valstspilsētām. 83,2 % Jelgavas iedzīvotāju norāda, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav grūtību nomaksāt rēķinus. Vienlaikus par 18 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bieži vai dažreiz ir grūtības segt rēķinus (no 30,9 % 2022. gadā līdz 12,9 % 2025. gadā). Salīdzinot ar citām valstspilsētām, finansiālā situācija Jelgavas iedzīvotāju vidū kopš 2022. gada ir uzlabojusies visstraujāk.

Vairāk nekā trešdaļa (38,3 %) Jelgavas iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast darbu, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji starp valstspilsētām (28,8 %). No visiem nodarbinātajiem jelgavniekiem 91,0 % ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu (piemēram, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru), kas nav būtiski mainījies kopš iepriekšējās aptaujas 2022. gadā.

Jelgavā kopš 2022. gada par 8,6 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Jelgavā ir viegli atrast mājokli, tā uzskata 20,2 % iedzīvotāju.

Metodoloģiskā informācija

Ar dzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, kur ietverta informācija par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Jelgavā 502 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta “Pilsētu un teritoriāla statistika 2023” ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.