15.2 °C, 2.9 m/s, 73.3 %

Jaunumi

Sākumlapa Jaunumi2022. gada 20 zīmīgi notikumi Jelgavas vēsturē
2022. gada 20 zīmīgi notikumi Jelgavas vēsturē
31/12/2021

Jelgavas teju 757 gadus garajā vēsturē netrūkst zīmīgu notikumu, un ik gadu, atskatoties laika līkločos, tiek izceltas dažādas vēstures epizodes, kas atzīmē apaļas vai pusapaļas jubilejas. Jelgavas valstspilsēta kopā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju piedāvā ieskatu 20 Jelgavas vēsturē zīmīgos notikumos, kuru gadadienu atzīmēsim 2022. gadā.

Pirms 500 gadiem (1522. gadā)

 

 

Pirmo reizi dokumentos minēta baznīca Jelgavā – neliela koka katoļu baznīca. Tā atradusies pie laukuma, kur vēlāk celta Svetās Trīsvienības baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā blakus vecajai baznīcai viņš lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei – Svētās Trīsvienības baznīcu.

 

Pirms 405 gadiem (1617. gadā)

 

 

Par visas Kurzemes un Zemgales hercogu tiek atzīts Frīdrihs Ketlers, kuram jāzvēr, ka ievēros Formulu Regiminis, kas ierobežo hercoga tiesības par labu muižniekiem – turpmāk muižnieku sapulces (landtāga) lēmumi hercogam bija obligāti. Frīdrihs ir hercogs, kurš valdīja visilgāk (1592–1642).

 

Pirms 385 gadiem (1637. gadā)

 

 

Georgs Mancelis (1593–1654) iecelts par galma mācītāju Jelgavā.

Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfiju, G.Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas “Lettus” (1638) autors.

 

Pirms 370 gadiem (1652. gadā)

 

 

Pēc atgriešanās no zviedru gūsta Hercogs Jēkabs izdod rīkojumu par kanāla rakšanu. To pabeidz 1681. gadā, un ilgus gadu desmitus Hercoga Jēkaba kanāls kalpo kā dzeramā ūdens apgādes ietaise. Jelgavā ierīko arī pazemes ūdensvadu, kas saņem ūdeni no šī kanāla. Ūdeni novadīja pa izdobtiem koka bluķiem, kādi vēl tagad atrodami Jelgavas pazemē.

 

Pirms 355 gadiem (1667. gadā)

 

 

Jelgavā darbību sāk pirmais grāmatizdevējs Mihaēls Karnals. Izdevniecības nams Kannulējēju (tagad Mātera) un Annas (tagad Raiņa) ielas stūrī celts 1668. gadā (vēlākais izdevēju Stefenhāgenu nams).

 

Pirms 285 gadiem (1737. gadā)

 

Foto: Ernsts Johans Bīrons

 

Foto: Pēteris Bīrons

 

Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī notiek dinastiju maiņa – Ketleru vietā nāk Bīroni: Ernsts Johans (ar pārtraukumiem valda no 1737. līdz 1740. un no 1763 līdz 1769. gadam) un viņa dēls Pēteris, kurš ir arī pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (1769–1795). Bīronu laikam raksturīga arvien pieaugošā Krievijas loma Eiropā. Gadsimta beigās impērijas robežas krietni paplašinājās Eiropas virzienā. Lai izveidotu 18. gadsimta stilam atbilstošu hercoga rezidences ēku, Ernsts Johans liek uzspridzināt jau Ziemeļu kara laikā daļēji sagrauto (1705) Mītavas pili. Tās būvprojekta izstrādi Ernsts Johans uzticēja Rundāles pils celtniecības gaitā jau iepazītajam arhitektam F.B.Rastrelli.

 

Pirms 250 gadiem(1772. gadā)

 

 

Hercogs Pēteris Bīrons muižnieku landtāgam paziņo, ka nolēmis Jelgavā atvērt un par saviem līdzekļiem uzturēt akadēmisku ģimnāziju ar nodomu to pārvērst par īstu universitāti ar četrām fakultātēm. Ģimnāzijas būvniecība Akadēmijas ielā 20 sākās 1773. gadā. No 1775. līdz 1795. gadam tā bija “Akademia Petrina”, no 1795. līdz 1806. gadam – Akadēmiskā ģimnāzija, kas 1806. gada 20. oktobrī tiek proklamēta par Kurzemes guberņas ģimnāziju. Hercogs iestādi bija bagātīgi apgādājis ar mācību līdzekļiem, tornī atradās observatorija. Bibliotēkā bija ap 50 000 sējumu.

 

Pirms 200 gadiem (1822. gada 5. janvārī)

 

 

Pēc Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedra Lestenes mācītāja Kārļa Frīdriha Vatsona (1777–1826) ierosinājuma Jelgavā sāk iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā – “Latviešu Avīzes” –, iedibinot preses lasīšanas tradīcijas latviešu tautā un iemācot latviešiem regulāri sekot politiskajām un saimnieciskajām norisēm.

 

Pirms 155 gadiem (1867. gadā)

 

 

Vācu tautības grāmatizdevējs un tirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis (1840–1918) Jelgavā atver grāmatu veikalu ar lasāmbibliotēku, kurā bija tikai latviešu grāmatas. Grāmatu veikala izkārtnē varēja lasīt uzrakstu „Latweeschu grahmatu bohde”. J.F.Šablovskis izaudzis un strādājis Jelgavā. Kā izdevumā „Jelgavas grāmata” raksta Līvija Labrence, J.F.Šablovskis bijis grāmatu iesējējs, maksas bibliotēkas un grāmatu veikala Jelgavā (Katoļu ielā 9) īpašnieks. Šajā grāmatu spiestuvē iespiestas, iespējams, pirmās spēļu kārtis Latvijā, kas domātas zīlēšanai, – Lenormand kārtis “Laimes spēle”. Zīlēšana ar Lenormand tipa kārtīm pazīstama un tiek praktizēta arī mūsdienās.

 

Pirms 150 gadiem (1872. gada 29. martā)

 

 

Pēteris Alunāns uzņēmēja Nikolaja Širkenhofera zālē sapulcina gandrīz 200 Jelgavas un apkārtnes latviešus uz sarunu par Latviešu biedrības izveidošanu. Politiskais fons tam nav labvēlīgs, tomēr izdodas nodibināt “30. augusta svētku komiteju” – par piemiņu dzimtbūšanas atcelšanai Kurzemē, kas tika pasludināta Jelgavā 1818. gada 30. augustā. Par komitejas priekšsēdi ievēlē Pēteri Alunānu. 30. augusta svētki, kas pirmo reizi tika svinēti dzimtbūšanas atcelšanas 50 gadu atcerei 1868. gadā, līdz pat IV Dziesmusvētkiem 1895. gadā ir visgrandiozākais pasākums Jelgavas un apkārtnes latviešu sabiedrībai.

 

Pirms 135 gadiem (1887. gada 23. septembrī)

 

 

Dzimis mākslinieks Ģederts Eliass. Jelgavas muzejam Ģ.Eliasa vārds piešķirts 1975. gadā, bet no 1983. gada muzeja krājumā ir mākslinieka radošais mantojums un memoriālie priekšmeti. Vairāk nekā 1000 eļļas gleznu, simtiem akvareļu un pasteļu, tūkstošos skaitāmi zīmējumi, raksti par dažādiem mākslas jautājumiem – tāds ir Ģ.Eliasa atstātais radošais mantojums, ar ko viņš ierakstījis spilgtas lappuses latviešu mākslas vēsturē.

 

Pirms 100 gadiem (1922. gada 15. oktobrī)

 

 

Meža kapos uzstādīts piemineklis cīņās pret Bermontu pie Jelgavas 1919. gada novembrī kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai (meta autors – Aleksandrs Strekāvins (1889–1971)). Tas ir pirmais Brīvības karā kritušajiem uzceltais piemineklis Latvijā.

 

Pirms 90 gadiem (1932. gada 22. jūnijā)

 

 

Stacijas laukumā atklāj tēlnieka Kārļa Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”.

 

1927. gadā izveidotā Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komiteja sāka līdzekļu vākšanu piemiņas vietas izveidei Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka. Pateicoties valdības piešķirtajiem līdzekļiem un sabiedrības naudas ziedojumiem, pie Jelgavas dzelzceļa stacijas 1932. gada 22. jūnijā tika atklāts tēlnieka K.Jansona darinātais piemineklis. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā piemineklis piedzīvoja pirmos postījumus – pēc okupācijas varas iestāžu pavēles K.Jansonam nācās nokalt vācu bruņinieka tēlu. Savukārt 1949. gadā Jelgavas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu par “baltgvardiem celtā pieminekļa noņemšanu pie stacijas”. Pieminekli iznīcināja 1950. gadā, bet atmodas laikā Jelgavas kultūrvēstures saglabāšanas aktīvistiem izdevās atrast pieminekļa fragmentu, kas kopš 1988. gada maija novietots pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un ir mūsu tautas Trešās atmodas simbols. Tas joprojām atgādina par okupācijas varas nodarīto postu cilvēkiem un pilsētvidei.

 

Pirms 85 gadiem (1937. gada 15. novembrī)

 

 

Pilsētu galvām svinīgi tiek pasniegtas amata ķēdes, tostarp arī Jelgavas galvam.

 

Pirms 30 gadiem (1992. gada 21. novembrī)

 

 

Jelgavas dzelzceļa stacijas parkā atklāj Andreja Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem, kas ir 1951. gada nopostītā Kārļa Jansona pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” kopija.

 

Pirms 20 gadiem (2002. gadā)

 

 

Valsts Heraldikas komisija apstiprināja Jelgavas pilsētas ģerboni: “Purpura laukā aļņa galva dabīgā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).” Šajā ģerboņa aprakstā labota neprecizitāte, kas bija ieviesusies, atjaunojot 1925. gada Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes apstiprināto ģerboņa aprakstu. 1939. gadā veikts labojums, kurā heraldiskais dzīvnieks tika nosaukts pareizi – par alni, bet šī korekcija netika plaši popularizēta un turpmākajos okupācijas gados nebija arī aktuāla.

 

Pirms 15 gadiem (2007. gada 24. maijā)

 

 

Iznāk informatīvais izdevums “Jelgavas Vēstnesis”, kas sniedz informāciju par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un svarīgākajiem notikumiem un aktualitātēm Jelgavā. Informatīvais izdevums šobrīd iznāk reizi mēnesī drukātā formātā un pieejams arī elektroniski ŠEIT.

 

Pirms 15 gadiem (2007. gadā)

 

 

Jelgavas Pils salas dabas lieguma zonā – Lielupes palienes pļavās – mājas rod 16 savvaļas zirgi “Konik Polski” no Nīderlandes.

 

Pirms 10 gadiem (2012. gada 17. jūlijā)

 

 

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī prezentē dziesmu “Satiksimies Jelgavā”, kas veltīta Jelgavai. Mūzikas un vārdu autori ir Erita Karlsone un Uldis Timma. Līdz ar veltījumu pilsētai tapa arī dziesmas videoklips ar Jelgavā un Latvijā pazīstamu mūziķu piedalīšanos.

 

Pirms 10 gadiem (2012. gada 15. novembrī)

 

 

Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas gaitā tiek atklāts Baltijā unikāls gājēju tilts pār Driksu, kuram nosaukumu – Mītavas tilts – ar balsojumu mājaslapā Jelgava.lv deva pilsētas iedzīvotāji. Mītavas tilts savieno pilsētas centru ar Pasta salu. Tērauda tilts ir iekārts 28 vantīs un izliekts divās asīs, kas ir tehniski sarežģīta konstrukcija. Tilta laiduma garums ir 152 metri ar betonēto pagarinājumu pilsētas pusē, bet platums ir 3,5 metri. Tiltam ir divi 22 metrus un 24 metrus augsti piloni. To veido 3850 tērauda elementi, laiduma konstrukcija izgatavota no septiņiem 19–24 metrus gariem blokiem. Pie tilta izbūvēta laivu piestātne.

 

 

Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un Jelgava.lv

 

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē