Jaunumi

Jelgavā tradicionāli valsts svētki izskan 21. novembrī, kad tiek atzīmēta Jelgavas atbrīvošana no Bermonta-Avalova karaspēka. Šī notikuma 106. gadskārtā jelgavnieki pulksten 11 aicināti nolikt ziedus un aizdegt sveces Meža kapos. Bet šajā dienā pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Mēs esam bagāti”, kurā līdz 25. janvārim jelgavnieki varēs iepazīties ar neeksponēto muzeja krājuma bagātīgo daudzveidību.

Izstāde “Mēs esam bagāti” ir Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja un tā filiāles – Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja – darbinieku retrospektīvs ieskats muzeja krājumā, lai parādītu neeksponēto krājuma bagātīgo daudzveidību, ko raksturo mākslas darbi, dokumenti, fotogrāfijas, apbalvojumi, arheoloģiskie priekšmeti, Eliasu dzimtas stāsti, dažādas sadzīves liecības. Skatītāju vērtējumam tiks eksponēti arī tie krājuma priekšmeti, kuri, nonākot restauratoru prasmīgajās rokās, atguvuši sākotnējo veidolu. Muzejniekiem tas ir Jelgavas vēstures liecību krājums, bet muzeja apmeklētajiem – reta iespēja uzzināt daudz jauna par muzeja krājuma bagātībām, kas ikdienā nav redzamas, uzsver muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis.

“Mēs esam bagāti” ir veltījums pilsētas 760 gadu un pirmās augstskolas Latvijā – Academia Petrina – 250 gadu jubilejai. Tās abas svinam šogad. Izstāde aptver muzeja krājuma papildināšanas desmitgadi no 2015. gada līdz 2025. gadam, atspoguļojot spilgtāko, interesantāko un varbūt arī mazliet noslēpumaino Jelgavas muzeja krājuma daļu. Muzejam tieši pēdējā radošā desmitgade krājuma papildināšanā bija apjomīga – vairāk nekā 15 000 artefaktu iekļauti krājumā un kopīgais krājuma priekšmetu skaits ir vairāk nekā 110 000 artefaktu.

Izstādes hronoloģija aptver laika ritējumu no aizvēstures līdz mūsdienām, akcentējot Jelgavai un Zemgales reģiona vēsturei raksturīgās senatnes liecības un mūsdienu interpretāciju par lietām, kas ir vēsture, bet vienlaikus ir arī mūsdienu kultūrvēsturiskās atmiņas, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Izstāde apmeklētājam būs kā ceļš ar pieturas punktiem pie muzejnieku veidotām “vēstures salām”, kur katra eksponētā vēstures liecība atspoguļo kādu notikumu, faktu, pat veselu laikmetu, vienlaikus rosina pārdomas un sniedz autentisku senas vēstures pieredzējumu – tas bija sen un pavisam nesen.