21.7 °C, 1.7 m/s, 66.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaAnalizējot notekūdeņus, izstrādā metodi agrīnai Covid-19 uzliesmojuma atklāšanai
Analizējot notekūdeņus, izstrādā metodi agrīnai Covid-19 uzliesmojuma atklāšanai
05/02/2021

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki ar sadarbības partneriem valsts pētījumu programmas projektā “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” izstrādājuši monitoringa metodi, kas, analizējot Covid-19 vīrusa klātbūtni notekūdeņos, ļautu laicīgi konstatēt saslimšanas uzliesmojumu. Zinātniskā pētījuma gaitā notekūdeņu analīzes regulāri tika veiktas 13 pilsētās, tostarp Jelgavā, ievācot paraugus no pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Šobrīd, kaut arī projekts noslēdzies, zinātnieki darbu Jelgavā turpina. Viņi uzsver: notekūdeņu paraugs, kurā tiek konstatēta vīrusa klātbūtne, nenozīmē to, ka ūdenī atrodas infekciju izraisošs mikroorganisms. Notekūdeņos tiek meklētas Covid-19 RNS, kas konstatācijas gadījumā liecina par to, ka konkrētajā apdzīvotajā vietā ir saslimušie. Līdz šim nav gūti pierādījumi, ka vīruss var izdzīvot notekūdeņos un tādējādi izplatīt slimību.

Pētījumu RTU veica sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, kā arī Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniekiem. “2020. gada pavasarī Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas uzsāka notekūdeņu monitoringa metodes pārbaudes, turpinot ar metodes pilnvērtīgu izstrādi un aprobāciju valsts pētījumu programmas gaitā. Pavasarī, vadoties pēc tābrīža Covid-19 saslimstības rādītājiem pašvaldībās, pētījumam kā vienu no pirmajām vietām paraugu iegūšanai izvēlējāmies Jelgavu,” stāsta RTU galvenais pētnieks Sandis Dejus, norādot, ka notekūdeņu analīžu paraugi tika ņemti vairākās pilsētās un tur, kur bija salīdzinoši augsts Covid-19 saslimušo skaits, paraugos arī tika konstatēta vīrusa daļiņu klātbūtne.

 

Bet 2020. jūnijā, iegūstot Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu, Latvijā tika uzsākts plašāks pētījums ar mērķi aprobēt notekūdeņu monitoringu kā agrīnās diagnostikas metodi visā valstī. “Pusgada laikā veiktas 60 notekūdeņu paraugu analīzes 13 pilsētās, tostarp Jelgavā. Lai gan projekts noslēdzies, sadarbībā ar SIA “Jelgavas ūdens” paraugu ņemšanu ik nedēļu turpinām arī šobrīd, lai pētījumam iegūtu papildu zinātniskus datus. Mūsu galvenais uzdevums ir pārliecināties, ka šī monitoringa metode reāli strādā,” skaidro S.Dejus, norādot: šobrīd iegūtie dati jau skaidri parāda tendenci, ka notekūdeņos vīrusa klātbūtni var fiksēt, piecas dienas pirms parādās medicīnas sistēmas diagnosticēts epidēmijas uzliesmojums pilsētā. “Tas ir labs instruments, kā nākotnē laicīgi prognozēt slimības uzliesmojumu konkrētās teritorijās, lai apzinātu, kādi vīrusu papildu ierobežojoši pasākumi jāīsteno,” stāsta S.Dejus. Viņš uzsver, ka šobrīd veikts tikai pētījums par monitoringa metodi, izmantojot notekūdeņu analīzi, lai nākotnē šādi iegūtus datus Slimību profilakses un kontroles centrs varētu izmantot dažādu slimību uzliesmojumu gadījumos. “Pētījumā pārliecināmies, ka mūsu tehnoloģijas un iekārtas spēj identificēt vīrusa RNS klātbūtni un šī metode var būt lielisks rīks ilgtermiņā,” tā pētnieks.  

 

S.Dejus norāda, ka valsts pētījumu programmā īstenotā projekta sasniegtie rezultāti ir iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā izvērtēšanai, bet paralēli norit darbs, lai izstrādāto notekūdeņu monitoringa metodiku kā patstāvīgu programmu varētu ieviest Latvijas lielākajās pilsētās.

 

Jāuzsver, ka šobrīd Jelgavas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija aicinājusi projektā iesaistītos zinātniekus iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem un secinājumiem.

 

 

Foto: bior.lv

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē