Jaunumi

«Mums, jelgavniekiem, pilsēta ir daudz kas vairāk nekā vieta telpā, tā ir vide, kurā dzīvojam un strādājam, laižam skolā savus bērnus, atpūšamies un spējam sajust šo neatkārtojamo un īpašo mājas izjūtu, kuru veidojam mēs visi kopā. Šogad esam radījuši vēl kādu nozīmīgu un paliekošu vērtību pilsētai, kas līdzīgi kā karogs vai himna mūs vieno, dara stiprākus un vairo kopības izjūtu, – Jelgavas lielo ģerboni. Tas pagājušajā nedēļā iekļauts Ģerboņu reģistrā, un tagad mūsu valstī tikai Rīgai un Jelgavai oficiāli ir savs lielais ģerbonis,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
 
«Šajā gadā jelgavnieki varbūt mazāk pilsētā varēja redzēt jaunu objektu būvniecību vai vērienīgus rekonstrukcijas darbus. Lai sāktu būvēt vai rekonstruēt, ir jāiegulda pamatīgs darbs projektu izstrādē, finansējuma piesaistē, un tieši tas šogad ir bijis apjomīgākais uzdevums, ko esam paveikuši. Taču tas mums jau nākamgad ļaus redzēt reālus būvdarbus, sakārtojot bijušā būvmateriālu kombināta teritoriju un apkārtnes ielas depo mikrorajonā, rekonstruējot Loka maģistrāli no Aviācijas ielas krustojuma līdz pilsētas robežai, tāpat nākamgad sāks būvēt satiksmes termināli un jauno tirgu. Un tie ir tikai lielākie no paredzamajiem darbiem,» uzsver A.Rāviņš. Jelgavas domes priekšsēdētājs skaidro, ka šajā laikā ļoti būtiski mainījusies Eiropas fondu finansējuma izlietošanas metodika – pašvaldību vajadzības ir ieliktas ļoti striktos rāmjos, un šajā plānošanas periodā atbalstu primāri var iegūt degradēto pašvaldības teritoriju sakārtošanai. «Tas vēl nav viss – pašvaldībai ir jāspēj katram no saviem projektiem piesaistīt uzņēmēju, kurš būtu gatavs pēc sakārtošanas noteikto teritoriju attīstīt kā uzņēmējdarbības vidi, ieguldot savus līdzekļus. Tas ir divtik grūts uzdevums, taču pirmie sadarbības projekti mums jau veiksmīgi sāk īstenoties,» skaidro A.Rāviņš.
 
Jūs domājat bijušā būvmateriālu kombināta teritoriju?
Tieši tā. Tā ir 20 hektārus plaša teritorija, kur ir gatavs ienākt loģistikas uzņēmums, kas vēlas nodrošināt kravu pārvadājumus pa Lielupi no Jelgavas līdz Rīgai. Šī vieta piedzīvos pamatīgas pārmaiņas. Jau šobrīd apzināmies, ka perspektīvā šis loģistikas uzņēmums varētu nebūt vienīgais, kuram pēc sakārtošanas būtu interese par šo teritoriju. Tāpēc mērķtiecīgi strādājam, lai tā kļūtu pievilcīga arī citiem investoriem. Jau esam atraduši kopīgu valodu ar uzņēmumu «Sadales tīkls», lai palielinātu maksimālo elektrības jaudu šajā teritorijā, kas uzņēmējdarbībā ir būtiski. Pēc projekta īstenošanas ne tikai būs sakārtota konkrētā uzņēmējdarbības vide un radītas jaunas darba vietas, bet arī rekonstruētas līdzās esošās ielas – Prohorova un Upes iela, kur atjaunos brauktuves segumu, trotuārus, ierīkos apgaismojumu.
 
Vēl viens pašvaldības un privātā investora sadarbības projekts ir topošais satiksmes terminālis un jaunais tirgus pie stacijas. Vai arī šajā projektā nākamgad paredzami reāli būvdarbi?
Jā, tiem vajadzētu sākties nākamā pusgada laikā. Patlaban investors strādā pie tirgus koncepcijas izveides – tapušas plānojuma skices, pašvaldība jau ir iepazīstināta, kur atradīsies jaunā tirgus teritorija, kur – termināla ēka, stāvlaukumi, autobusu stāvvietas. Ir skaidrs, ka šajā vietā būs ne tikai vienotais autobusu un pasažieru dzelzceļa mezgls un tirgus, bet arī jaunas tirdzniecības vietas un kinoteātris.
 
Kinoteātris ir viens no tiem objektiem, ko jelgavnieki gaida jau gadiem. Vai tiešām varam teikt, ka beidzot tas pilsētā ienāks?
Investora sniegtā informācija šobrīd to apstiprina – ir noslēgts vienošanās līgums ar «Forum Cinemas», kas ir gatavs ienākt mūsu pilsētā, tiklīdz vienotais satiksmes terminālis būs uzbūvēts. Tā ir tāda kā ķēdes reakcija – jebkura sakārtota vide perspektīvā rada uzņēmēju interesi. To jūtam arī Stacijas ielas apkārtnē – pašvaldība sakārtoja infrastruktūru, viens liels investors ir gatavs ieguldīt savus līdzekļus, un arī citi uzņēmēji sāk just, ka šī teritorija attīstās. Jau šobrīd ir pirmie signāli par to, ka stacijas apkārtnē sākas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kuri līdz šim varbūt nevienu neinteresēja.
 
Kāds ir kopējais pilsētas uzņēmēju noskaņojums?
Nesen, tiekoties ar Igaunijas iekšlietu ministru, viņam jautāju, kā Igaunijai izdodas nodokļos iekasēt tik daudz naudas – tā ir mazāka valsts par Latviju, uzņēmēju arī ir proporcionāli mazāk, bet nodokļu ieņēmumi – lielāki. Ziniet, ko atbildēja ministrs? «Mēs ar uzņēmējiem strādājam, mēs viņus konsultējam, uzņēmējs nebaidās no Valsts ieņēmumu dienesta – viņi ir sadarbības partneri.» Kas notiek mūsu valstī? Šobrīd visi apspriež mikrouzņēmumus, bet vai jūs zināt, ka tikai viena trešdaļa no visiem reģistrētajiem mikrouz­ņēmumiem maksā nodokļus? Valsts ieņēmumu dienests nevis konsultē, bet soda. Un, manuprāt, tas mūsu valstī pirmām kārtām ir jāmaina, lai mainītos arī uzņēmēju noskaņojums, viņu vēlme strādāt un attīstīties mūsu zemē.
 
Kamēr valsts vēl nav tam gatava, mēs Jelgavā esam spēruši pirmos soļus. Pašvaldībai kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļas vadītāju izdevās atrast veidu, kā dienesta speciālisti regulāri varētu sniegt bezmaksas konsultācijas mūsu uzņēmējiem – tie ir konsultatīvi semināri par konkrētām jomām reizi mēnesī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. Ir notikuši jau trīs semināri, un zāle vienmēr bijusi uzņēmēju pilna – tātad mūsu pirmie soļi ir pareizi.
 
Arī signāli no potenciāliem darba devējiem, kas būtu gatavi ienākt Jelgavā, mums joprojām ir. Šobrīd Jelgavu kā savu iespējamo atrašanās vietu izvērtē kāds ļoti augstas klases metālapstrādes uzņēmums no Vācijas, kura galvenais kritērijs ir iespēja piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Uzņēmums plāno nodrošināt 400 darba vietas, no kurām 100 būtu inženieriem. Tātad mums ir jāsaprot, ka pilsētai jāspēj ne vien attīstīt uzņēmējdarbības vidi, bet arī dot konkurētspējīgu izglītību mūsu jauniešiem. Tāpēc viens no mūsu pamatuzdevumiem joprojām ir izglītības sistēmas sakārtošana pilsētā.
 
Kas ir tuvākie darbi izglītības sistēmas pilnveidošanā pilsētā?
Sava veida inventarizāciju izglītības sistēmā jau esam veikuši, nosakot prioritāri attīstāmās specialitātes. Mūsu mērķis ir panākt, lai pilna cikla izglītību jaunietis varētu iegūt mūsu pilsētā un pēc tam šeit arī atrast savu nākamo darba vietu. Jau šobrīd to secīgi ir iespējams īstenot, piemēram, kokapstrādē, kur koordinēti darbojas Jelgavas tehnikums ar galdnieku apmācību programmām, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts un LLU Meža fakultāte, bet kokapstrādes inženieru vakances šobrīd piedāvā, piemēram, jaunais koka paneļu māju ražotājs. Tāpat Jelgavas Amatu vidusskola ar pavāru un konditoru specialitātēm un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, arī IT specialitāti sekmīgi var apgūt Jelgavas tehnikumā un pēc tam pilnveidot LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē. Līdzīgi ir ar metālapstrādi. Šie ir galvenie virzieni, kurus turpināsim attīstīt.
 
Nākamajā gadā būtiskākās pārmaiņas gaida Amatu vidusskolu – tur secīgi tiks atjaunota mācību materiālā bāze, lai audzēkņi savas zināšanas turpinātu apgūt tikai ar jaunākās paaudzes iekārtām. Tehnoloģijas strauji attīstās, tāpēc arī izglītības sistēmā mums ir jāspēj nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģiju uzlabošanu, kas savukārt ļauj paaugstināt mūsu izglītojamo kvalifikāciju.
 
Vēl viens nozīmīgs darbs nākamgad būs jauna stadiona un sporta zāles būvniecība, kas perspektīvā kalpos Jelgavas tehnikuma un 4. sākumskolas vajadzībām.
 
Tāpat no pašvaldības budžeta ievērojamus papildu līdzekļus nākamgad prasīs tas, lai bērnudārza skolotājiem varētu nodrošināt likumā noteikto algu palielinājumu – tie būs ap 1,5 miljoniem eiro –, kā arī sabalansētu likumā noteikto finansējumu privātajiem bērnudārziem un skolu tehniskajam personālam.
 
Viens no pēdējā laika sabiedrības apspriestākajiem plānotajiem objektiem pilsētā ir veikala «Depo» celtniecība.
Manuprāt, mēs par daudz uzmanības šobrīd pievēršam vienam veikalam, kas tikai grasās nomāt telpas Jelgavā, bet aizmirstam par galveno – ēku, ko viens investors vēlas būvēt uz sev piederošas zemes. Veikals pilsētā šodien var ienākt, bet jau pēc gada – aiziet, taču uzceltā ēka paliks pilsētā. Šobrīd tur ir veikals, bet jau rīt var būt baseins. Tieši tāpēc pašvaldība skatās plašāk – mēs esam izmantojuši visas iespējas, lai panāktu, ka investors Cukura ielā 2 neuzceļ tipveida lielveikalu. Tas ir nebijis gadījums Latvijā, kad pašvaldībai izdodas panākt, ka šāda līmeņa uzņēmums ir gatavs atteikties no tipveida būves un maina ēkas arhitektonisko risinājumu. Tiek rīkots konkurss, kurā iesaistās pazīstami Latvijas arhitekti, viņu darbus vērtē Latvijas Arhitektu savienība un izvēlas labāko – ja arhitektu konsilijam nebija pretenziju pret ēkas vizuālo izskatu, tas taču kaut ko nozīmē!
 
Tāpat tiem, kuri uztraucas tikai par veikala «Depo» ienākšanu pilsētā, būtu svarīgi aizdomāties par to, ka tās perspektīvā ir 120 jaunas darba vietas ar vidējo algu vismaz 690 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī pašvaldībai samaksāti nodokļi pusmiljona eiro apmērā gadā.
 
Vēl viens projekts, par kuru pilsētā vēl pirms laika runāts ne mazāk, ir Ziemeļu šķērsojums. Vai tā īstenošana ir atlikta uz nenoteiktu laiku?
Tā noteikti nav. Šobrīd notiek Ziemeļu šķērsojuma ietekmes uz vidi novērtēšana, ko saņemsim tikai nākamgad. Šādu lielu projektu attīstības process ir ļoti garš un laikietilpīgs.
 
Tas neapšaubāmi ir arī finansiāli ārkārtīgi dārgs projekts pilsētai, tāpēc šobrīd turpinām meklēt veidus, kā to perspektīvā īstenot. Viens no variantiem varētu būt Ziemeļu šķērsojuma realizācija līdz ar Jelgavas lidlauka teritorijas attīstīšanu un privātā investora piesaisti. Pagaidām zināmu interesi par lidlauka teritoriju ir izrādījusi Ķīnas loģistikas kompānija – sarunas gan ir sākuma stadijā, tāpēc plašāk par to runāt būtu pāragri. Taču pašvaldība turpina darbu šajā virzienā.
 
Vēl tikai gads, un Latvija sāks svinēt savu simtgadi. Mēs jau dzirdam, kā Latvija 2018. gadā izskanēs pasaulē, bet par to, kas notiks pašu mājās, pagaidām zināms ļoti maz. Vai Jelgavai jau ir savs plāns Latvijas simtgades svinībām?
Protams, arī Jelgava gatavojas Latvijas simtgades svinībām, un top svētku programma. Tas, ko šobrīd kopumā valstī jūtam līdz ar šiem svētkiem, ir tāds zināms haoss – teju katru pasākumu kāds ir gatavs pārvērst par simtgades svinībām. Mums Jelgavā gribētos, lai šie svētki nekļūtu sadrumstaloti, tāpēc vēlamies radīt vismaz vienu centrālu un paliekošu vērtību, kas arī pēc laika mums atgādinātu par savas valsts 100 gadiem. Šobrīd tiek izstrādāts projekts interaktīvam vides objektam «Laika rats». Tajā 14 metru rādiusā metālā būtu attēloti desmit cilvēku silueti reālā augumā, kur katrs simbolizētu desmit mūsu valsts gadus, un pie katra silueta lasāmi desmitgades nozīmīgākie notikumi Latvijā. Tā būtu skaista un paliekoša vērtība, ko mēs visi kopā varētu pasniegt  savai valstij svētkos.
 

Kristīne Langenfelde