16.9 °C, 3.4 m/s, 91.5 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiSportsAp simts bērnu – zinošāki par drošību uz ūdens
Ap simts bērnu – zinošāki par drošību uz ūdens
18/08/2020

Noslēdzies nodarbību cikls par drošību uz ūdens. Augustā Jelgavā, Lielupes labā krasta peldvietā, notika septiņas no astoņām plānotajām bezmaksas nodarbībām, kuras kopumā apmeklēja 98 bērni un jaunieši vecumā no 8 līdz 17 gadiem.

Nodarbības organizēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Sporta servisa centrs” sadarbībā ar biedrības “Peldēt droši” pārstāvi un sertificētu glābēju Agnesi Gedrovicu un Jelgavas pilsētas Pašvaldības policiju.

 

Nodarbību mērķauditorija bija bērnu un jaunieši no 8 līdz 17 gadiem, turklāt līdz 14 gadu vecumam – kopā ar vecāku vai aizbildni. “Visaktīvāk nodarbības apmeklēja bērni vecumā no 8 līdz 10 gadiem. Priecē tas, ka arī pieaugušie, kuri uz nodarbību bija atnākuši kopā ar bērnu, iesaistījās, uzdeva jautājumus,” stāsta A.Gedrovica.

 

Viena no lietām, kas interesēja kā vecākus, tā bērnus ir drošs inventārs. “Atklājās, ka lielākoties, ejot peldēties, tiek izmantots tāds nedrošs inventārs kā piepūšamie uzroči, piepūšami peldriņķi un piepūšamās vestes, kas uzkarstot var pārsprāgt un apdraudēt dzīvību. Drošākas ir nūdeles, kas izgatavotas no viegla, elastīga putu materiāla, un glābšanas vestes,” skaidro A.Gedrovica.

 

Lielu interesi izraisīja arī praktiskais uzdevums par to, kā ūdenī pareizi atbrīvoties no apģērba. Ja sākumā dalībnieki domāja, ka peldēt ar visām drēbēm nieks vien būs, tad jau pēc nopeldētiem pāris metriem domas mainījās. Būtiski ir arī no apģērba atbrīvoties pareizi, lai atvieglotu ķermeni un tajā pašā laikā nesapītos drēbēs, jo tā var sākt slīkt.

 

Nodarbībās A.Gedrovica novērojusi, ka bērni un jaunieši kopumā par drošību uz ūdens ir zinoši, piemēram, viņi zina, kāda ir droša pludmale, kāda vieta ir piemērota peldēšanai un kāda – nav, kā rīkoties, ja otram notikusi nelaime. Tomēr ne vienmēr viņi paši ievēro drošības prasības, par kurām ir informēti, piemēram, reti iepazīstas ar izvēlētās peldvietas noteikumiem, ūdens temperatūru. Tāpat bērni un jaunieši bieži pārvērtē savas spējas. “Prast peldēt nenozīmē tikai noturēšanos virs ūdens, nopeldēt pāris metrus, nirt zem ūdens. Prast peldēt ir vairāku ūdens kompetenču kopums. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir pieņemts, ka prast peldēt nozīmē spēt nopeldēt vismaz 200 metrus, tajā skaitā 50 metrus uz muguras, un pēc šī peldējuma jāizkāpj no ūdens un jājūtas nenogurušam,” stāsta A.Gedrovica.

 

Pie nelaimes novest var arī pārgalvība un izrādīšanās draugiem – kurš labāk ielēks ūdenī, tālāk vai dziļāk ienirs zem ūdens. “Tas var beigties letāli, jo zem ūdens var būt kāds koks, betons vai jebkāds cits priekšmets vai arī ūdens nav pietiekami dziļš. Nirstot var arī sapīties ūdenszālēs vai vienkārši iestāties skābekļa bads,” stāsta glābēja. Viņa ir pārliecināta, ka par drošību jārunā ir daudz, īpaši ar bērniem un jauniešiem, jo tikai tā sabiedrība izglītosies, kļūs zinošāka, un visi kopā mēs varēsim pasargāt sevi un citus no nelaimes gadījumiem uz ūdens.

 

Jāuzsver, ka speciālisti atzinīgi vērtē Jelgavas pilsētas pašvaldības nostāju jautājumā par drošību uz ūdens un līdz šim paveikto. Jāatgādina, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība ir viena no pirmajām valstī, kas jaunāko klašu skolēniem sāka nodrošināt iespēju bez maksas apgūt peldēt prasmi. Šobrīd bezmaksas obligātās peldētapmācības nodarbības tiek nodrošinātas pilsētas skolu 1. un 2. klašu skolēniem, kā arī Veselības veicināšanas programmas ietvaros – sešgadniekiem. Abās oficiālajās pilsētas peldvietās peldsezonā dežurē glābēji, un katru gadu skolēniem tiek organizētas nodarbības par drošības jautājumiem.

 

 

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs