Ģimene

Trešdien, 28. maijā, Jelgavas domes sēdē apstiprināta Bērnu tiesību aizsardzības programma 2025.–2034. gadam. Šis plānošanas dokuments izstrādāts kā pamats koordinētai un mērķtiecīgai pašvaldības rīcībai bērnu tiesību aizsardzībā, aptverot plašu jomu spektru – no izglītības un veselības aprūpes līdz bērnu sociālajai aizsardzībai, līdzdalībai un brīvā laika pavadīšanas iespējām.

“Bērnu tiesību aizsardzības programma izstrādāta strukturējot, analizējot un uzkrājot aktuālos datus – tas sniedz iespēju vērtēt pašvaldības iestāžu sadarbību un iezīmē ar bērnu tiesību aizsardzību saistītās jomas, kuras mums vēl ir jāstiprina. Tādējādi varam pieņemt lēmumu par jaunu pakalpojumu ieviešanu, apzināt nepieciešamo finanšu ieguldījumu un ilgtermiņā analizēt arī šī ieguldījuma sniegumu jeb rezultātu,” skaidro Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā Rita Vectirāne.

Programma iekļauj kopumā četras sadaļas. Pirmā un apjomīgākā no tām ir esošās situācijas raksturojums, kur plaši analizēta izglītības pieejamība un kvalitāte dažādos izglītības līmeņos, raksturotas bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējas, izvērtēts pašvaldības nodrošinātais sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēma. Detalizēti skatīta arī veselības aprūpes pieejamība bērniem, likumpārkāpumu profilakses pasākumi, kā arī bērnu un jauniešu līdzdalības iespējas pašvaldības procesos. Šajā sadaļā iekļauta arī valstspilsētas demogrāfiskā situācija, tostarp bērnu skaita dinamika un vecumstruktūra. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada sākumā Jelgavā reģistrēti 12 466 bērni vecumā līdz 18 gadiem, un tie ir 22,8 procenti no kopējā valstspilsētas iedzīvotāju skaita.

Dokumenta otrā un trešā sadaļas atspoguļo pašvaldības stratēģiju bērnu aizsardzības jomā un atklāj to, kā tiks nodrošināta programmas īstenošana. Savukārt programmas ceturtā sadaļa iepazīstina ar konkrētām plānotajām rīcībām pašvaldībā, lai sekmētu pilsētas bērnu un ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Un tā ir ne vien rīcību, bet arī izpildes termiņa, atbildīgo institūciju un sasniedzamo izpildes rādītāju noteikšana.

Piemēram, viens no programmas rīcības virzieniem ir pilnveide starpinstitucionālās sadarbības bērnu tiesību aizsardzības jomā, un praksē tas nozīmē vēl ciešāku, koordinētāku un efektīvāku institūciju sadarbību. Proti, ka uzmanības centrā ir bērns un saistītās pašvaldības institūcijas – Izglītības pārvalde, Sociālo lietu pārvalde, Pašvaldības policija, Bāriņtiesa, Sabiedriskais centrs un citas iestādes – apzina un risina bērna problēmsituāciju kopā. Piemēram, ja izglītības iestāde konstatē bērna neattaisnoti kavētās stundas, tā būs vairāku iestāžu iesaiste: saprast kavējuma iemeslu, noskaidrot sociālo fonu ģimenē, piedāvāt dažādas atbalsta iespējas. Tādējādi programmā definētas arī plānotās darbības – noteikt institūciju/personu, kura koordinēs šo starpinstitucionālo sadarbību, izstrādāt informācijas apmaiņas risinājumus institūciju elastīgai komunikācijai, nodrošināt iesaistīto speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidi un veikt arī citas darbības, lai bērni saņemtu pilnvērtīgu un efektīvu atbalstu.

Kā vēl viens programmas rīcības virziens ir nodrošināt pilsētas bērniem un jauniešiem daudzveidīgas iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku, veicinot viņu fizisko un radošo attīstību. Šajā jomā plānota, piemēram, pašvaldības vasaras nodarbinātības programmas pakāpeniska paplašināšana (no 374 darba vietām šobrīd līdz 700 nākotnē), interešu izglītības programmu piedāvājuma paplašināšana (no 247 programmām šobrīd līdz 280 nākotnē), kā arī vienotas informācijas datu bāzes par brīvā laika pavadīšanas iespējām izveide.

Tāpat programma iepazīstina ar vēl diviem ne mazāk svarīgiem rīcību virzieniem, kuru nepieciešamība apzināta analīzes gaitā – tā ir atbalsta sistēmas attīstība ģimenēm ar bērniem, kā arī bērnu likumpārkāpumu prevencija. Arī šajā gadījumā katrā no virzieniem iekļauts plašs plānoto pasākumu kopums, apzinot vajadzību gan pēc jauniem sociālajiem pakalpojumiem darbā ar jauniešu auditoriju, gan atbalsta pasākumiem ģimenēm.

Būtiski, ka pateicoties programmas datu monitoringam – sākotnējiem bāzes rādītājiem un to turpmākajām korelācijām – būs iespēja ne vien vērtēt ieviesto pasākumu efektivitāti, bet arī pielāgot un aktualizēt programmas rīcības atbilstoši situācijai un bērnu vajadzībām.

Plašāk par Bērnu tiesību aizsardzības programmu 2025.–2034. gadam, tostarp aktuālo situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā Jelgavā, pašvaldības turpmāko stratēģiju un izvirzītajiem uzdevumiem, iespējams lasīt ŠEIT.