16.8 °C, 2.7 m/s, 95.3 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaBrīvprātīgie ugunsdzēsēji – atbalsts ugunsnelaimēs un krīzes situācijās
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji – atbalsts ugunsnelaimēs un krīzes situācijās
19/04/2020

Kaut arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības aizsākumi Jelgavā meklējami vairāk nekā 150 gadu tālā pagātnē, šobrīd brīvprātīgā ugunsdzēsības dienesta loma cīņā ar ugunsnelaimēm un citām krīzes situācijām ir aktualizējusies no jauna, jo pirmos darbības mēnešus aizvadījusi Zemgales reģionālā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (ZRBUB). Sākusies biedru uzņemšana, notiek regulāras dežūras un jau bijuši pirmie izsaukumi, ejot talkā valsts ugunsdzēsējiem un iedzīvotājiem. Arī tagad, ārkārtējās situācijas laikā, jaunizveidotā biedrība ir gatava aktīvi iesaistīties atbalsta pasākumos gan ar tehniskajiem, gan cilvēku resursiem.

ZRBUB izveidoja Jurijs Vatčenko un Vitālijs Pasečņiks – kolēģi, kuru ikdienas darbs ir sociālā transporta nodrošināšana un vadība sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā “Auce”. Ideja par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību radusies jau 2011. gadā un īstenota pakāpeniski, par pašu iekrātiem līdzekļiem laika gaitā gādājot tehniku, inventāru un telpas. ZRBUB dibināta 2018. gada nogalē, bet tā aktīvi darbojas kopš 2019. gada novembra.

 

Galvenā funkcija – cīņa ar ugunsnelaimēm

 

Biedrības komandieris J.Vatčenko skaidro, ka Jelgavas apkārtnē saskatījis reālu vajadzību pēc šādas biedrības, lai tā būtu atbalsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD): “Jelgavas ugunsdzēsējiem ir trīs mašīnas. Var gadīties, ka tās atrodas izsaukumos ārpus pilsētas vai vienlaikus notiek vairākas ugunsnelaimes, vai vienkārši nepieciešami papildspēki. Šādos gadījumos varam nākt talkā ar divām savām automašīnām un tehnikas vienībām. Jau esam devušies palīgā, piemēram, kad ēkā Mātera ielā sākās ugunsgrēks – bija divas VUGD automašīnas, divas mūsu un seši mūsu ugunsdzēsēji. Līdzīgi bija arī gadījumā Valgundē, kur strādāja divas VUGD mašīnas un viena mūsējā.”

 

Dibinot biedrību, galvenais uzstādījums bijis, lai tā varētu nodarboties tieši ar ugunsdzēsību. Jelgavā jau pastāvējusi viena brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, taču tās darbība vairāk saistīta ar sabiedrības informēšanu un mācību rīkošanu. Lai nodrošinātu spēju piedalīties ugunsgrēku dzēšanā, iegādātas divas autocisternas, kuras agrāk izmantojuši citu valstu ugunsdzēsības dienesti, – ZIL no Lietuvas un “Volvo” no Norvēģijas –, un tās aprīkotas atbilstoši tehniskajām prasībām. Sarūpēts arī ekipējums, kas iegādāts tepat Latvijā, un biedrībai ir savas telpas Stacijas ielā 1B, blakus Jelgavas dzelzceļa stacijai, kas tiek īrētas no VAS “Latvijas dzelzceļš”. Ēka jau sākotnēji bijusi celta kā ugunsdzēsēju depo, un tā nodrošina garāžu divām automašīnām, istabas un gultasvietas ugunsdzēsējiem dežūras laikā, kā arī virtuvi. Depo atklāšana notika 2019. gada augustā.

 

Pirmie darbības mēneši ļāvuši ieskrieties arī darba organizācijas ziņā, plānojot iknedēļas dežūras. “Šobrīd mūsu biedrībā ir 10 biedru, un darbu organizējam 24 stundu dežūrās vidēji reizi trijās dienās, depo uz vietas esot trim četriem brīvprātīgajiem. Divas dienas iepriekš par savu dežūru informējam VUGD un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru, kas zvana pa mūsu operatīvo tālruni un informē, ja vajadzīga palīdzība. Šobrīd esam gatavi doties uz izsaukumiem 30 kilometru attālumā,” skaidro biedrības komandiera vietnieks V.Pasečņiks. Darba kārtība paredz, ka pēc zvana par izsaukumu pirmā mašīna no depo izbrauc pusotras minūtes laikā un nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīti arī vairāk brīvprātīgo. Par biedrības iesaisti ugunsnelaimēs lemj VUGD, aicinot uz izsaukumiem, kur nepieciešami papildspēki. Notikuma vietā ZRBUB komanda ir valsts ugunsdzēsēju pakļautībā, pildot norādījumus ugunsnelaimes novēršanai. Taču arī ārpus izsaukumiem biedri nav bez darba – viņi, pildot dežūru, uztur kārtībā depo un darba inventāru, trenējas. Arī automašīnas tiek remontētas pašu spēkiem.

 

Jauni biedri tiek gaidīti vienmēr

 

Biedrībā ir apvienojušies dažāda vecuma un profesiju pārstāvji. Komanda ir augusi samērā ātri – jau novembrī tajā pilnvērtīgi darbojās pieci biedri. Iekšējā kārtība biedrībā organizēta kā pilnvērtīgā ugunsdzēsības dienestā – ar komandieri un komandiera vietnieku, maiņas vecāko, dispečeru, vecāko autovadītāju –, tomēr vienlaikus tiek ievērots arī biedru vienlīdzības princips.

 

Jaunu biedru uzņemšana ZRBUB ir pastāvīgs process, un papildspēki ir gaidīti vienmēr. Lai arī vēlme darboties vien nenosaka, vai interesents kļūs par biedru, entuziasmam un iespējai atrast laiku ir nozīme. Maiņas tiek plānotas, ņemot vērā biedru iespējas ierasties uz dežūrām un reaģēt krīzes situācijās.

 

J.Vatčenko skaidro, ka katrs biedrs iziet cauri uzņemšanas procesam, kurā ir noteiktas prasības: “Pirmām kārtām cilvēks atnāk pie mums uz pārrunām, aizpilda anketu, atbild uz dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par iepriekšēju sodāmību, jo tādus cilvēkus biedrībā neuzņemam. Mēs uzturam savu reputāciju – formastērpos tāpat pa ielu nestaigājam, alkoholu nelietojam, atbildam par savu rīcību. Prasām arī ģimenes ārsta izziņu, jo svarīgi, lai cilvēks veselības ziņā ir noturīgs, spējīgs piedalīties ugunsgrēka dzēšanā, nepakļaujot sevi briesmām.”

 

Fiziskās sagatavotības pārbaužu biedrībā nav, taču svarīgi, lai potenciālais biedrs būtu spējīgs strādāt un piedalīties treniņos. Obligāts ir zināšanu eksāmens, kuram brīvprātīgie tiek apmācīti, iepazīstot ekipējumu un darba organizāciju. “Katram elementam ugunsdzēsības procesā ir nozīme – pat ja jāpietur lukturis, kamēr tiek dzēstas liesmas. Komandā ir arī vairākas dāmas, kuras tāpat strādā, palīdzot kritiskos brīžos,” skaidro J.Vatčenko.

 

Tiek izskatīti arī 16 gadu vecumu sasniegušu jauniešu pieteikumi, un, kaut arī nepilngadīgi biedri netiek ņemti līdzi uz izsaukumiem, viņi var gūt priekšstatu par ugunsdzēsēju ikdienu, darbojoties depo. Tāpat jauniešu dalība tiek veicināta, piedaloties ikgadējās ugunsdzēsēju sporta spēlēs, kurās pagājušajā gadā ZRBUB debitēja ar labiem rezultātiem. Nepilngadīgiem jauniešiem papildus ierastajām iestāšanās prasībām vajadzīga vecāku rakstiska atļauja, kā arī jāraksta motivācijas vēstule. V.Pasečņiks uzsver, ka darbs biedrībā kalpo arī kā disciplīnas veicinātājs, katrai maiņai sākoties un beidzoties ar depo uzkopšanu un aprīkojuma pārbaudi. Bet katru piektdienu notiek treniņi, uzturot gan biedru fizisko formu, gan gatavību izsaukuma gadījumā.

 

Plāno atbalsta pasākumus un attīstību

 

Biedrība šobrīd plāno, kā pilnveidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju kompetences. Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, kurā saskaņota arī ZRBUB darbība, biedriem piedāvā apmācības, kā arī pagājušajā gadā nosūtīts pieteikums Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai ar vēlmi pilnveidot kompetences arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību programmā. J.Vatčenko skaidro, ka tāpat šobrīd tiek risināts jautājums par iespējām ZRBUB biedriem bez maksas apmeklēt, piemēram, trenažieru zāli vai peldbaseinu, tādā veidā motivējot cilvēkus iesaistīties. “Cilvēki šeit nāk un paliek sava entuziasma dēļ. Protams, būtu labi, ja varētu piedāvāt kādus bonusus. Problēma ir, ka lielākajai daļai cilvēku nav izpratnes par to, ko nozīmē brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbs, un aizvien pie ziņojumiem par biedru uzņemšanu saņemam jautājumus par to, cik tad šeit var nopelnīt. Jāsaprot, ka galvenā atšķirība starp brīvprātīgu un valsts dienestā strādājošu ugunsdzēsēju ir tā, ka biedrībā cilvēki darbojas bez atalgojuma, savā brīvajā laikā,” uzsver ZRBUB komandieris.

 

Kā lielākajai daļai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību Latvijā, arī ZRBUB aktuāls ir finansējuma jautājums. “Šobrīd aptuveni 70 procenti no biedrībā ieguldītajiem līdzekļiem ir mūsu pašu iekrājumi un ikmēneša tēriņi, bet saņemam arī atbalstu. Pretimnākoša ir Jelgavas pašvaldība, kas palīdz mums biedrību atbalsta programmā. Pavisam nesen mūsu iesniegtais projekts saņēma 2000 eiro lielu pašvaldības atbalstu inventāra iegādei un biedrības attīstībai. Nevar būt pat runas, ka ar savu darbu gūstam peļņu – piesaistītie līdzekļi tiek ieguldīti inventāra un telpu uzturēšanā, kā arī katrs izsaukums ir finansiāli tēriņi,” stāsta J.Vatčenko.

 

Biedrības vadītāji strādā, lai veicinātu sadarbību ar VUGD. “Protams, lielākajā daļā krīzes situāciju piedalāmies kā otrais variants, taču noteikti gribam darboties vairāk un biežāk. Tādēļ jau mēs šeit esam, un uz aktīvu darbību cer arī jaunie biedri. Tomēr jāteic, ka sadarbība ar ugunsdzēsējiem mums ir laba un viņiem nav nekādu aizspriedumu pret mums kā brīvprātīgajiem,” tā V.Pasečņiks. ZRBUB nupat noslēgts arī līgums ar AS “Latvijas valsts meži”, ļaujot nākt talkā ugunsnelaimēs apsaimniekoto mežu teritorijās. Šādiem gadījumiem izsaukumu rādiuss ir 60 kilometri.

 

Kopumā pirmajos biedrības darbības mēnešos bijuši 13 izbraukumi, tostarp ne vien uz ugunsgrēkiem, bet arī veicot apsekojumus un asistējot autoavāriju seku likvidēšanā.

 

Gatavi sniegt atbalstu arī krīzes situācijās

 

Brīvprātīgie ugunsdzēsēji gatavi sniegt atbalstu arī šā brīža krīzes situācijā, kas saistīta ar ārkārtējo stāvokli valstī, piedāvājot palīdzību gan ar tehniskajiem resursiem – ugunsdzēsības autocisternām, biedrības rīcībā esošo sanitāro transportu un transportu pasažieru pārvadāšanai –, gan ar cilvēkresursiem. J.Vatčenko informē, ka ir izstrādāts sadarbības plāns ar Jelgavas pašvaldību un dienestiem – robežsardzi un Pašvaldības policiju. Dienestiem nepieciešamības gadījumā ZRBUB sniegs atbalstu ar tehniku un cilvēkresursiem, piemēram, kārtības uzturēšanā, satiksmes regulēšanā vai slēgšanā, tāpat biedrība apņēmusies nodrošināt atbalstu Covid-19 pacientu pārvadāšanā uz un no ārstniecības iestādēm, piedāvājot sanitāro transportu, kas aprīkots arī ar elpināšanas iekārtu.

 

Biedrības dibinātāji atzīst, ka gan atbalsta mehānismus dažādās situācijās, gan nākotnes attīstības iespējas plāno pastāvīgi. Papildus ārkārtas situācijas atbalsta pasākumiem biedrībā tiek izskatīti arī darba optimizācijas varianti, tostarp dežūru laikā izvietojot vienu tehnikas vienību vietās, kur varētu nodrošināt vēl ātrāku reaģēšanas laiku. Iespējas attīstībai tiek apzinātas arī agrāk notikušajos pieredzes apmaiņas braucienos pie kaimiņvalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām. Biedrības vadītāji cer uz iespējām doties pieredzes apmaiņas braucienos arī nākotnē, tostarp uz Jelgavas sadraudzības pilsētām.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē