15.6 °C, 1.2 m/s, 89.5 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiDziesmu un mūzikas svētki pēc 125 gadiem – atkal Jelgavā
Dziesmu un mūzikas svētki pēc 125 gadiem – atkal Jelgavā
05/09/2020

1895. gada 15.–18. jūnijā Jelgavā izskanēja IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Jelgavnieku goda un cieņas jautājums ir turpināt uzturēt šo svētku tradīciju, tādēļ 11. septembrī Jelgavas kamerorķestra mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Aigara Meri vadībā uz brīvdabas koncertzāles Mītava skatuves atkal satiksies dziesma un mūzika, saka mūzikas svētku režisors Sandis Kalniņš.

Ik pa pieciem gadiem ar kādu īpašu pasākumu Jelgava atzīmē šo pilsētas vēsturē nozīmīgo faktu. “Šovasar nenotika divi kultūras dzīvē ļoti būtiski notikumi – Vidējās paaudzes dejotāju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki –, tādēļ jo īpašs prieks, ka Jelgavas koncerts savā ziņā kļūs par dziesmu svētku tradīciju uzturētāju šajā mazliet savādajā laikā,” S.Kalniņš piebilst, ka koncerts veidots ar akcentu uz vārdu “mūzika”, izrādot arī cieņu mūziķiem jelgavniekiem, jo īpaši šā gada jubilāriem.

 

Jelgavas kamerorķestra diriģents Aigars Meri atklāj, ka koncerts iecerēts viendaļīgs, bet tajā būs jaušami trīs posmi: “Jo arī tālajā 1895. gadā svētkos norisinājās trīs koncerti – garīgs, laicīgs un vokāli instrumentāls.” Viņš stāsta, ka pirmajā posmā izskanēs Paula Dambja un Marģera Zariņa skaņdarbi ērģelēm ērģelnieka Aigara Reiņa sniegumā. Zīmīgi, ka gan P.Dambis, gan M.Zariņš, gan A.Reinis savulaik bijuši ērģelnieki Jelgavas Svētās Annas katedrālē. Savukārt pirmo posmu noslēgs latviešu komponista jelgavnieka Alvila Altmaņa darbs (izpildītāji – Inese Romancāne (soprāns), Aigars Raumanis (saksofons), Jelgavas kamerorķestris), un jāuzsver, ka A.Altmanis šogad atzīmē 70. jubileju. “Koncerta pirmā posma programmas veidošana “ap” ērģelēm nav nejauša – Konstantīna Pēkšēna projektētajā ēkā, kurā pirms 125 gadiem norisinājās svētku koncerti Jelgavā un kas turklāt bijusi tajā laikā lielākā koka konstrukcija Eiropā, bija arī ērģeles! Esmu pat dzinis pēdas šim instrumentam – pagaidām bez rezultātiem; svētku ērģeles laikmetu griežos pazudušas bez vēsts. Toreiz gan šis instruments izmantots kā atbalsts vīru balsīm, bet 11. septembrī klausītāji varēs baudīt ērģeles kā soloinstrumentu,” stāsta A.Meri.

 

Koncerta turpinājumā virtuozos skaņdarbos varēs novērtēt spožo solistu jelgavnieku – čellista Maksima Beitāna un akordeonistes Marijas Vasiļjevas – talantu. Savukārt koncerta trešajā posmā Jelgavas kamerorķestrim pievienosies Jānis Aišpurs, I.Romancāne un jauktais koris “Balti”. Tiks atskaņotas J.Aišpura dziesmas Rūdolfa Bērtiņa aranžējumos solistiem, orķestrim un korim, un A.Meri atklāj, ka izskanēs arī latviešu tautasdziesma “Pūt, vējiņi”. “Jo tieši IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos šī tautasdziesma pirmo reizi ir iekļauta kopkoncerta repertuārā,” atgādina diriģents. Koncertu vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva.

 

Kā zīmīgu A.Meri min faktu, ka tolaik, pirms 125 gadiem, gaisā virmoja epidēmijas draudi – divas nedēļas pirms svētkiem Kurzemes gubernators piepeši atsauca Krievijas iekšlietu ministrijas izdoto atļauju svētku norisei. Arguments – daži holēras gadījumi Ilūkstes apriņķī. Tiesa, Jānis Čakste, kas bija atbildīgs par šo svētku norisi, nekavējoties devās uz Pēterpili un pārliecināja iekšlietu ministru, ka svētki vairs nav atceļami…

 

Koncerts notiks brīvdabas koncertzālē “Mītava” 11. septembrī pulksten 19. Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Cena – 3, 5 un 8 eiro.

 

Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības prasības, svētku rīkotāji aicina apmeklētājus būt sociāli atbildīgiem, ievērot savstarpēju divu metru distanci un roku higiēnu un neapmeklēt publiskus pasākumus, ja novēroti infekcijas slimības simptomi.

 

Pasākuma apmeklētājs piekrīt, ka var tikt filmēts un fotografēts. Uzņemtais materiāls var tikt translēts, reproducēts un izplatīts bez ierobežojuma.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē