Jaunumi

Turpinoties energoresursu cenu pieaugumam starptautiskajos tirgos, kā arī prognozēm par vēl straujāku izmaksu pieaugumu saistībā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē pēc 24. februāra, pašvaldībām jau laikus ir jāsāk gatavoties nākamajai apkures sezonai, izvērtējot to rīcībā esošos resursus, par prioritāti izvirzot neatkarību no globālā tirgus svārstībām un lietojot vietējos resursus.

Aizvadītais gads, šī apkures sezona, kā arī tendences liecina, ka pašvaldības nevar paļauties tikai uz biomasu kā aizvietotāju importētajai gāzei, jo pēc šī resursa ir vērojams būtisks pieprasījuma kāpums, līdz ar to – secīgi arī cenu kāpums. Ņemot vērā iepriekšminēto, Jelgavas valstspilsētas dome, Jelgavas novada dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir sākusi sadarbību ar siltumapgādes uzņēmumiem, nozaru asociācijām un Latvijas uzņēmējiem, lai apzinātu visus iespējamos risinājumus, kā nodrošināt siltumapgādi nākamajā apkures sezonā bez straujām cenu svārstībām.

Pirmā tikšanās notika šī gada 9. martā Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumā SIA “Laflora” Kaigu kūdras purvā un to organizēja Jelgavas valstspilsētas dome kopīgi ar Jelgavas novada domi, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas lielo pilsētu asociāciju, pieaicinot ekspertus no Ezeru un purvu izpētes centra (EPIC), kā arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas.

Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: ” Šobrīd mēs atrodamies zināmā “vētras” situācijā, tomēr šīs ziemas pieredze pierādīja, ka pašvaldības, kurās izmanto biomasu kā vienu no galvenajiem apkures veidiem, ļāva noturēt tarifu zemāku nekā citās pilsētās, kuras bija īpaši atkarīgas no gāzes. Tomēr vispārējās cenu svārstības mums liek skatīties uz pieejamiem resursiem plašāk un Jelgavas lielākā siltumražotāja uzņēmuma “Gren” pieredze, dažādojot izmantojamo kurināmo, lieti noder.” Viņš atgādina, ka situācijā, kad ir vērojams straujš energoresursu cenu pieaugums, ir jāizmanto Latvijā bagātīgi pieejamie resursi. Pirmās sarunas starp organizācijām un pašvaldībām jau iezīmē vairākus potenciālos risinājumus kā nodrošināt centrālās siltumapgādes cenu stabilitāti.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis atzīmē, ka sadarbība starp pašvaldību vadītājiem ir nozīmīga, tāpat arī Jelgavas novadam ir būtiski izaicinājumi apkures jautājumu risināšanā jaunajai sezonai: “Jāatzīst, ka Jelgavas novads lielā mērā ir atkarīgs no gāzes piegādēm, tāpēc ir strauji jāpielāgojas situācijas maiņai un secīgi jāspēj nodrošināt arī kurināmā resursa pieejamība. Šie būtiskie izaicinājumi pieprasa arī rast kompromisus, tāpēc, aizvietojot importētus fosilos ar vietējiem resursiem, būtiski ir ne tikai vides aspekti, bet jāņem vērā arī pēdējo mēnešu notikumi, kas prasa virzību uz stratēģisko autonomiju.”

SIA “Gren” vadītājs Andris Vanags dalījās pieredzē ar kurināmā izejvielu diversifikāciju un tās rezultātiem, piemēram, atlikumu produktu un kūdras pievienošanu šķeldai. Kā vienu no labākajām alternatīvām vietējo resursu izmantošanā A. Vanags minēja 2018. gada pieredzi, ārkārtas stāvoklis mežsaimniecībā un nelabvēlīgie laikapstākļi tirgū radīja šķeldas deficītu, un lai to kompensētu, tai tika pievienota kūdra. Izmantojot modernas apkures iekārtas ar augstu efektivitāti, degšanas galaprodukti nerada negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, un rezultātā – uz iedzīvotāju veselību. Pašvaldībām ir nepieciešama valsts iesaistīšanās, lai risinātu problēmu ar pieaugošajām apkures cenām, proti, samazinot dabas resursa nodokļa apmēru un mainot nosacījumus par papildu emisijas kvotu iegādi lielajām katlu mājām, uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis norādīja, ka liela daļa no Latvijas teritorijā esošajām biomasas centrālās siltumapgādes stacijām krīzes gadījumos ir spējīgas pievienot arī citus biomasas kurināmos, tajā skaitā kūdru, ņemot vērā tā siltumspēju kā kurināmajam.

Kūdras purvu apsaimniekotājs un dārzkopības kūdras substrātu ražotājs – uzņēmuma SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks izteica gatavību nepieciešamības gadījumā iegūt enerģētisko kūdru un pat veidot stratēģisko rezervi. “Kaut arī kurināmās kūdras ieguve nav uzņēmuma pamatdarbība, tomēr šī brīža situācija pieprasa rīkoties, par pamatu izvirzot mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju drošību un intereses – nodrošināt siltumenerģiju par pieņemamu cenu. Vēsturiski šādās situācijās kūdra ir bijusi Latvijas enerģētiskās neatkarības viens no pīlāriem kā pieejams, vietējais un salīdzinoši lēts energoresurss.”

LPS un LLPA vadītāji ir vienisprātis,ka rīcībai jānotiek divos virzienos, no kuriem viens ir faktiskās situācijas apzināšana visās Latvijas pašvaldībās un to gatavība krīzes situācijas risinājumiem. Otrs – esošo šķēršļu samazināšana vietējā kurināmā izmantošanā, lai risinātu vispārējo enerģētisko krīzi valstī.

LLPA vadītājs Viktors Valainis norādīja, ka ir jārod risinājums, nosakot krīzes regulējumu, pat, ja tas nozīmē uz laiku atkāpties vai “nopauzēt” zaļos mērķus. “Mums ir tikai daži mēneši sagatavoties jaunajai apkures sezonai, tāpēc daudzās vietās ne tikai jāpārbūvē katlu mājas, bet arī jārisina kurināmā pieejamības problēmas.”

Ilze Ozola, EPIC pārstāve norāda, ka klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai apdraudējumu neredz: “Pie nosacījuma, ja kurināmās kūdras ieguve notiek jau esošajās licences platībās, vēl nerekultivētajos kūdras laukos, un tiek sadedzināta atbilstošās iekārtās, neradot gaisa piesārņojumu. Tumšās jeb kurināmās kūdras izstrāde ļautu ātrāk rekultivēt šīs platības, turklāt veidos, kas no saimnieciskā viedokļa šobrīd šķiet interesantāki – apmežojot un izveidojot ūdenskrātuves. Otrs scenārijs – kūdra paliek kur tā ir, gaida rekultivāciju un kļūst par oglekļa krātuvi. Šodienas apstākļos jāizsver, kas svarīgāks – zaļais kurss vai silts mājoklis?”

LPS padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa uzsvēra, ka šis jautājums jārisina vienlaicīgi ar ES zaļā kursa jautājumiem, pretējā gadījumā nebūs atbalsta, piemēram, katlu nomaiņai, zinot Eiropas Komisijas nostāju par to, ka kūdra ir fosils resurss, kas rada emisijas, un no tā ir jāatsakās.

“Pašvaldību vadītājiem ir saimniecisks uzdevums nodrošināt siltumapgādi, turklāt par tādu cenu, lai iedzīvotāji un uzņēmēji to varētu atļauties. Mums ir jādarbojas vienoti un jārunā ar valdības pārstāvjiem, jo visi apzināmies, ka esošie atbalsta mehānismi nedarbosies mūžīgi, un, ja strauji nerisināsim centrālās apkures un pat lokālās siltumapgādes problēmas, nākamajā ziemā atradīsimies pie sasistas siles,” norādīja G. Kaminskis.

Foto:pixabay.com

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē