4.3 °C, 4.7 m/s, 65.4 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsēta“Ģintermuižas” sociālā darbiniece Rita Rubene – labākā sociālā darbiniece Latvijā
“Ģintermuižas” sociālā darbiniece Rita Rubene – labākā sociālā darbiniece Latvijā
09/03/2024

“Sociālais darbs jau 30 gadus ir mans aicinājums, bez kura nu vairs nevaru iedomāties savu ikdienu. Tiesa, darbs ar cilvēkiem, kuriem ir smagi garīga rakstura traucējumi, prasa lielu pacietību un empātiju, bet vienlaikus nekas nav labāks par sajūtu, kad redzi, kā kopīga darba rezultātā maziem, bet pārliecinošiem soļiem uzlabojas klientu dzīves kvalitāte,” saka Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža” sociālā darbiniece Rita Rubene, kura Labklājības ministrijas (LM) konkursā atzīta par labāko sociālo darbinieku publiskajā sektorā 2023. gadā.

LM norāda, ka gada balvas konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus, kā arī popularizēt un veicināt sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi.

Gada balvas pretendenti tika izvirzīti kopumā piecās nominācijās, un titulu “Labākais sociālais darbinieks publiskajā sektorā 2023” ieguvusi “Ģintermuižas” Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas sociālā darbiniece R.Rubene. Ikdienā viņa vada profesionāļu komandu, kurā darbojas sociālais darbinieks, sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji, fizioterapeiti, ergoterapeits, nodaļas ārsts psihiatrs, nodaļas virsmāsa, kā arī interešu pulciņu audzinātāji.

“Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļā ir dažādi klienti, un esmu gandarīta ar katru no viņiem svinēt mazās un lielās uzvaras – kādam tā ir atvēršanās apkārtējiem un vēlme iesaistīties kopīgās aktivitātēs, bet kādam tā ir patstāvīgas dzīves uzsākšana. Lai gan esmu ļoti pagodināta par piešķirto godalgu, vēlos uzsvērt: visi šie panākumi nebūtu iespējami bez spēcīgas darba komandas – nodaļas vadītājas Diānas Lukmanes atbalsta, kā arī nodaļas kolēģu līdzvērtīgas degsmes savā profesijā,” atzīst R.Rubene.

Atminoties, kā savulaik izvēlējusies sociālā darba jomu, R.Rubene stāsta: “Ceļš uz manu sirdsdarbu patiesībā bija pavisam nejaušs. Kad 20 gadu vecumā tikko apguvu rokas un mašīnu burtliča profesiju, iespējas strādāt vairs nebija – 90. gados tipogrāfijās ikdienā ienāca jaunās tehnoloģijas un mana profesija vienkārši izzuda. Apzinoties situāciju, nācās meklēt alternatīvas. Tā manā gadījumā bija Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža” Bērnu nodaļa, kur pieteicos kā aprūpētāja. Tolaik manā redzeslokā jau bija cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc nodaļas ikdiena mani nemaz nebiedēja – es zināju, kā vajag komunicēt, un reizē jutu lielu interesi uzzināt, kā dzīvi redz un uztver nodaļas klienti. Laika gaitā arvien vairāk sapratu, ka darbs un vide man ir saistoša, un darba devējs iedrošināja un deva iespējas izaugsmei,” atminas R.Rubene, skaidrojot: tā 30 gadu laikā viņa turpināja darbu dažādās “Ģintermuižas” nodaļās, bet vienlaikus ieguva izglītību sākotnēji kā sociālā aprūpētāja, bet vēlāk arī kā sociālā darbiniece. Pusotru gadu sociālā darba pieredzi R.Rubene guva arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē.

Jāpiebilst, ka R.Rubenei ir ļoti plašs pienākumu loks – koordinēt un vadīt sociālās rehabilitācijas procesu, vadīt starpprofesionāļu komandas sapulces, sadarboties ar nodaļas sociālā darba, veselības aprūpes un funkcionālajiem speciālistiem. Tāpat R.Rubene sadarbojas ar sociālā darba speciālistiem institūcijās, kur sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (grupu dzīvokļi, pusceļa mājas, dienas centri) gatavojas saņemt nodaļas klienti. Viņas vadībā aktīvi tiek izstrādāti un realizēti klientu individuālie rehabilitācijas plāni, kā rezultātā pēdējo triju gadu laikā astoņi nodaļas klienti ir uzsākuši dzīvi ārpus institūcijas, saņemot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus grupu dzīvokļos un pusceļa mājās. Divi no klientiem ir uzsākuši patstāvīgu dzīvi, bet vēl divi ir uzņemti rindā grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai.

Viena no būtiskām R.Rubenes darba metodēm ir cieša sadarbība ar nodaļas klientu tuviniekiem un aizgādņiem, kas ļauj labāk iepazīt klientu, izzināt viņa iepriekšējās dzīves sociālo vēsturi, ģimenes saites, veidot pieejamo resursu un atbalsta skalas. Kaut gan normatīvie akti to nepieprasa, darbiniece ir ieviesusi praksi, iestājoties institūcijā, iesniegt personas sociālo vēsturi. Šādai pieejai ir īpaši liela nozīme gadījumos, ja personai nav radinieku un tā pati vairs nespēj pastāstīt par sev svarīgām lietām.

Papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem sociālā darbiniece aktīvi iesaistās jauno darbinieku apmācībās – viņas vadībā darbu ir uzsākuši vairāki sociālie aprūpētāji un sociālā rehabilitētāja. Katru gadu R.Rubene ir prakses vadītāja topošajiem sociālā darba speciālistiem, bet dažādās sadarbībās – arī eksāmenu komisijas locekle. Cerībā realizēt sapni par klientu rehabilitācijas nodarbību telpu modernizāciju, piesaistot projekta līdzekļus, pērn R.Rubene ir iesaistījusies projektu vadības apmācībās un izstrādājusi projektu virtuves telpas labiekārtošanai.

Pieteikuma aprakstā, ko saskaņā ar konkursa nolikumu iesniedz darba devējs, tiek uzsvērts: R.Rubene ir darbinieks, kas ikdienā dara vairāk, nekā to prasa tiešie darba pienākumi, un ikvienā situācijā viņa patur prātā nodaļas klientus un spēj saskatīt iespējas, kuras var palīdzēt uzlabot nodaļas sniegtos pakalpojumus un klientu dzīves kvalitāti.

Būtiski uzsvērt: pirms nodot plašākai iedzīvotāju vērtēšanai, saņemtos pieteikumus izvērtēja un konkursam izvirzīja konkursa žūrijas komisija, kuras sastāvā bija gan LM un Latvijas Sociālo darbinieku biedrības, gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas pārstāvji. Konkursa balsojumā par katru pretendentu žūrijas komisijas balsojums veidoja 80 procentus, bet iedzīvotāju balsojums 20 procentus no kopējā punktu skaita.

Konkursa balvu piešķīra uzvarētājam ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.

Balsošana notika nominācijās “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2023”, “Labākais sociālais darbinieks publiskajā sektorā 2023”, “Labākais sociālais darbinieks nevalstiskajā un privātajā sektorā 2023” un “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2023”.

Konkurss tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju. Konkursa uzvarētāju apbalvošana plānota 27. martā.