Jaunumi

Meklēt neatbilstības iepriekšējās domes vadības un pašvaldības darbā nav laika, jo tad nevarēs īstenot savas idejas, turklāt mērķis nav rīkot raganu medības, intervijā aģentūrai LETA atzina jaunais Jelgavas mērs Mārtiņš Daģis (“Par!”), kurš šajā amatā nomainījis vairāk nekā 20 gadus pie varas bijušo Andri Rāviņu (ZZS). Vienlaikus jaunā domes vadība ir pieprasījusi atskaites par budžeta izlietojumu, lai pilnvērtīgāk sagatavotu nākamā gada budžetu. Daģis uzskata, ka pēdējos gados pilsētas sabiedrība ir kļuvusi aktīvāka, tāpēc tā ar savām idejām un problēmām ir jāiesaista pilsētas attīstībā, skaidrus nosacījumus veidojot arī investoriem.

Amatā esat nedaudz vairāk kā mēnesi. Ko ir izdevies paveikt pēc ievēlēšanas?

Pirmais darbs ir iepazīšanās ar esošo pārvaldības sistēmu. Arī, ja iepriekš esam bijuši deputāti, domes vadīšana tomēr ir pilnīgi cits mehānisms. Ar abiem vietniekiem arī braucam uz visām pašvaldības iestādēm, iepazīstamies ar vadību un pārrunājam prioritātes.

Pirmais lielais darbs būs nākamā gada budžeta sagatavošana, kas sāksies septembrī oktobrī. Lai tam sagatavotos, esmu jau izdevis rīkojumu visām iestādēm iesniegt detalizētu atskaiti par līdzšinējo budžeta izlietojumu 2023., 2024.gadā un 2025.gada pirmajos sešos mēnešos. Mērķis ir, lai jaunā dome var detalizēti iepazīties ar līdzšinējo finansējuma izlietojumu un tad par jauno budžetu lemtu, jau pamatojoties uz datiem.

Braukājot pa pašvaldības iestādēm, mēs redzam, ka vajadzību ir daudz, ir būvētas jaunas lietas, bet esošo uzturēšanai ir vajadzīgi līdzekļi, un kaut kas ir arī nolaists.

Otra lieta – ir izdevies panākt vienošanos ar dārgo “Volvo” automašīnu iznomātāju par līguma izbeigšanu. Pretējā gadījumā mums šis līgums būtu jāpilda vēl 18 mēnešus. Mums, protams, nāksies segt arī nelielu kompensāciju. Bet, pat paņemot nomā jaunas lētākas automašīnas un samazinot to skaitu, ietaupījums varētu būt ap 70 000 eiro. Tas ir labs ietaupījums, ko novirzīt vai nu līdzdalības projektiem, vai pagalmu labiekārtošanai.

Jūs koalīcijā bijāt arī iepriekšējā domes sasaukumā. Vai, iepazīstoties ar iestādēm, ir bijuši arī pārsteigumi?

Vispārsteidzošākais man bija, ka dokumentu aprite pašvaldībā joprojām notiek papīra formātā. Es laikam ar roku neko nebiju parakstījis jau septiņus gadus, bet jau pirmajā dienā mēra amatā man nes dokumentus parakstīt ar roku. Tas bija kultūršoks. Virzīsimies uz elektronisko dokumentu apriti, un mērķis ir no nākamā gada to darīt tikai elektroniski. Turklāt jocīgākais ir tas, ka iestādes izmanto dokumentu pārvaldības risinājumu “Namejs”, kas nozīmē, ka tas viss notiek dubultā.

Ņemot vērā ilgo līdzšinējā mēra valdīšanas laiku, vai no darbiniekiem pašvaldībā, iestādēs nejūtat pretestību, nevēlēšanos sadarboties?

Protams, ir vajadzīgs kaut kāds pieslīpēšanās periods. Piemēram, ar nelielu šoku tika uztverts arī tas, ka tagad viss būs elektroniski. Tādēļ to darīsim pakāpeniski. Pret jauno jau dabiski ir kaut kāds atturīgums.

Es jau minēju par budžeta izlietojumu. Kā jaunā domes vadība mutiski prasījām iepazīstināt ar to, bet saņēmām tādas tāmes, no kurām īsti nav saprotams līdzekļu izlietojums. Tāpēc arī sekoja šāds rīkojums. Protams, ka sadarbība nav perfekta, bet es redzu, ka tā visu laiku uzlabojas.

Ja sadarbība nesekmēsies, būs arī izmaiņas darbinieku sastāvā?

Šobrīd būtisku izmaiņu nav, lielākā daļa darbinieku ir palikuši, strādā un ir arī atvērti modernizācijas idejām. Par nekādām masveida aiziešanām nav dzirdēts. Mēs arī pašvaldības darbiniekiem sakām: strādājam, ejam uz priekšu, mazliet modernāk, efektīvāk un būs labi. Nu, piemēram, izmaiņas būs Administratīvajā komisijā.

Tad neredzat, ka kāds savā amatā būtu “aizsēdējies”?

Nē. Mūsu mērķis arī nav tērēt daudz laika un rakties pagātnē, jo mums ir ļoti daudz ko darīt, un mēs vienkārši nepaspēsim izdarīt jaunas lietas, ja visu laiku kaut ko pētīsim pagātnē. Tajā pašā laikā mums ir jāpārliecinās par budžeta līdzekļiem un, ja tur “izpeldēs” kaut kas neriktīgs, tad, protams, uz to reaģēsim. Bet rīkot kaut kādas raganu medības noteikti nav mans mērķis.

Jau pieminējāt Administratīvo komisiju. Tikko Valsts kontrole aicināja pašvaldības atteikties no šīm Administratīvajām komisijām un nodot lietu izskatīšanu pašvaldību policijai.

Kopumā Administratīvajā komisijā ir vairāk locekļu, bet algoti ir trīs, pārējie ir pieaicināti iestāžu speciālisti vai sabiedrības pārstāvji. Konceptuāli man nebūtu iebildumu pret šādas komisijas likvidēšanu, un, iepriekš strādājot advokāta praksē, arī neesmu sapratis, kādēļ šīs Administratīvās komisijas būtu ļoti vajadzīgas. Taču šobrīd Pašvaldību likumā tādas ir paredzētas, un mēs arī negribētu tik krasi izbeigt sabiedrības pārstāvju iesaisti pašvaldības darbā. Bet ilgtermiņā, ja likumdevējs tā lems, nav problēmu mums pielāgoties un pārveidot sistēmu.

Jūs pieminējāt, ka prasīsiet atskaites par budžeta līdzekļa izlietojumu, bet tādu lielu auditu veikt neplānojat?

Būtībā tas ir audits. Mana pieredze liecina, ka nav jēgas veikt kopīgos lielos auditus, jo tie nav kvalitatīvi. Šeit mēs redzēsim visu līdzekļu izlietojumu katrā iestādē, katrā kapitālsabiedrībā un tad attiecīgi, ja redzēsim kādas neatbilstības vai problēmas, tad mērķēti varam pētīt jautājumu dziļāk.

Finanšu ministrs uz taupību aicināja arī pašvaldības. Kur Jelgavā ir iespējams taupīt?

Šobrīd es nevaru sniegt precīzu atbildi, jo mēs vienkārši vēl nezinām detalizētu budžeta izlietojumu. Pēc dažiem mēnešiem es varēšu atbildēt, gatavojot nākamā gada budžetu. Kā minēju, tad viens ietaupījums ir jau “Volvo” nomas līgums. 70 000 eiro pašvaldībai ir ļoti laba summa, un par to var atbalstīt, piemēram, divus līdzdalības budžeta projektus vai divus pagalmu labiekārtošanas projektus. Protams, gribētos, lai var ietaupīt vairāk, bet precīzi es to šobrīd nevaru pateikt.

Ar kādām mašīnām tad brauks Jelgavas dome?

Ar vienkāršākām. Tas būs jauns iepirkums. Skaidrs, ka vajadzīga viena tā saucamā “gargabalniece” – mašīna, ar ko var aizbraukt, piemēram, uz Ventspili vai Daugavpili bez uzlādēm. Tagad bieži braucam ar privātajām mašīnām, bet tā nav ideāla situācija.

Papildus plānojam iegādāties divas mazākas mašīnas pilsētai. Vai tās būs elektriskās, hibrīda vai benzīna, vēl lemsim. Vairāk vajadzības pašlaik neredzu. Papildus domei ir arī divi mikroautobusi.

Ja skatās uz “Volvo” nobraukumiem, tad dažām no šīm mašīnām nobraukums pusotra gada laikā ir zem 10 000 kilometru. Tad var aptuveni saprast, cik ļoti tie ir vajadzīgi. Praktiski tos izmanto, lai brauktu no mājām uz darbu, kas īsti nav pašvaldības transporta mērķis.

Vai jums ir skaidri spēles noteikumi no valsts puses par nākamā gada budžetu, kas tiks pārdalīts, kas nē?

Šobrīd nav. Valsts ir deklarējusi, ka mums kopumā ir nepieciešams taupīt. Detaļās sarunas turpināsies vēlāk. Līdz šim sarunas ir bijušas vairāk vispārīgas. Pašvaldībām labā ziņa bija, ka saruna nebija tikai par to, ka dodiet mums naudu šeit vai šeit, bet mēs runājām arī par sistēmiskām problēmām, kur ir vajadzīgi normatīvo aktu grozījumi, lai pašvaldības efektīvāk strādātu.

Kas tad pašvaldībām ir vajadzīgs?

Piemēram, pilsētās ir problēma, ka stāv tukši zemes pleķi, kuri kādam pieder. Ja objektīvi kāda zemes gabala vērtība ir, piemēram 400 000 eiro, tad bieži vien īpašnieks no attīstītājiem, kas par to interesējas, prasa daudz lielāku summu. Attīstītājs parēķina un saprot, ka tas neatmaksājas. Tā nu īpašnieks uz šīs zemes sēž, jo nekustamā īpašuma nodoklis ir salīdzinoši zems. Mums kā pašvaldībai šajā jautājumā vajadzētu lielāku rīcības brīvību. Mēs kā pašvaldība varam definēt, ka gribam šajā vietā redzēt kādu sabiedrisku vai komercobjektu, un, ja tas kaut kādā laika periodā netiek īstenots, tad mēs palielinām īpašuma nodokli, kamēr to vairs nav izdevīgi turēt neapsaimniekotu. Tā ir Skandināvijas pieredze. Lai to varētu darīt, nekustamā īpašuma nodokļa likumā ir jāgroza viens pants. Tas ir elementāri risināms jautājums, bet nekas nenotiek.

Jūs Jelgavā redzat nepieciešamību pēc jaunām daudzdzīvokļu ēkām?

Ļoti lielu. Jelgavā dzīvojamais fonds ir katastrofālā stāvoklī. Ir jāiet trīs virzienos – daudzdzīvokļu māju renovācija, iekšpagalmu sakārtošana un jauna būvniecība. Jaunu māju būvniecībai mēs esam ļoti bagāti ar resursu, mums ir ūdensmalas, kā nav daudzās citās pilsētās. Eiropas pieredze liecina, ka ūdensmalas ir vieta, kur primāri jābūt dzīvojamai funkcijai. Kompleksi var nākt mazā tirdzniecība, bet tā nav vieta, kur būvēt milzīgu tirdzniecības centru. Tā ir vide, kur veidot kvalitatīvu dzīves vidi, un ūdens mala ir veids, kā mēs Jelgavā varam piesaistīt iedzīvotājus. Piemēram, tas ir vecais tirgus, Lielupes labais krasts no Rīgas ielas līdz dzelzceļam. Viss šis rajons primāri ir jāvelta dzīvojamai apbūvei, plus birojiem un mazajai tirdzniecībai.

Mēs gribam raidīt skaidru ziņu, ka gaidām investorus, gaidām attīstītājus. Tam ir svarīga skaidrība par to, ko es kurā vietā varu darīt un kā es to apsaimniekošu, kā arī tas, lai nav kaut kādu zemūdens akmeņu, kas sāk parādīties. Mums kā pašvaldībai tādēļ ir jāizveido skaidri apbūves noteikumi, jāapspriež tie ar sabiedrību jau šajā stadijā, nevis tad, kad jau ir atnācis investors.

Bet iedzīvotāji saka, ka Lielupes krastā grib redzēt parku.

Protams, daļa iedzīvotāju grib blakus savām mājām parku, bet es uzskatu, ka tas nav pilsētas interesēs. Pilsētas interesēs ir arī tur attīstīt dzīvojamo apbūvi.

Šobrīd pašvaldību budžetu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jelgavā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits, un šis ir veids, kā mēs varam iedzīvotājus piesaistīt. Mēs jau redzam, ka Pierīgā iedzīvotāju skaits aug, Jelgava ir ideāli dislocēta attiecībā pret Rīgu, un mums ir vilciens, kā daudz kur Pierīgā nav. Ar vilcienu 45 minūtēs jūs esat Rīgas centrā, bet, ja dzīvojat, piemēram, Mārupē, tad pusstunda jāsēž korķos.

Tomēr iedzīvotāji var protestēt, neizslēdzot tiesāšanos.

Es nedomāju, ka būs problēmas, bet ar iedzīvotājiem tas ir jāizdiskutē. Arī es biju to skaitā, kas tiesājās un aktīvi cīnījās pret “Depo” būvniecību. Skaidrs, ka Lielupes malā mēs nevaram pieļaut šādu objektu, kas rada milzīgu transporta intensitāti, gan pats par sevi tādā vietā nav iederīgs. Tā ir saruna ar iedzīvotājiem, bet, ja pašvaldība ir pamatojusi apbūves noteikumus, apspriedusi ar iedzīvotājiem, tad arī nav jābaidās no tā, ka kāds to apstrīd, jo esošais Būvniecības likuma regulējums ir diezgan labvēlīgs attīstītājiem.

Arī, veidojot dzīvojamo apbūvi, to, protams, nevajag iežogot, ir jāparedz zaļā zona, ko var izmantot arī citur dzīvojoši iedzīvotāji.

Kas notiek ar vagonu rūpnīcu, kas arī ir šajā teritorijā?

Cik zinu, vagonu rūpnīcu grib pārdot. Mēs kā pilsēta, protams, nebūtu pretī arī ražošanai, tikai, lai tā nebūtu skaļa un lai neietekmētu apkārtējo vidi citādi, piemēram, dronu ražotne.

Jau pieminējāt iekšpagalmus, un to stāvokli priekšvēlēšanu laikā pieminēja arī iedzīvotāji. Kā to risināt, jo daļa ir privātīpašumi?

Tā nav problēma, ir jāmācās no labajiem piemēriem, un Latvijā labie piemēri ir vairāki – Liepāja, Valmiera. Ir divi risinājumi. Viens ir pašvaldības līdzfinansējums, kas mums ir, bet cilvēki arī līdz šim ir bijuši neaktīvi un tikai pagājušā gadā pirmoreiz izlietoja programmā paredzētos 100 000 eiro, kas jau tā ir maza summa. Tas, ko mēs kā pašvaldība varam darīt un ko mēs darīsim, ir nodrošināt pašvaldības algotu cilvēku būvvaldē vai kādā citā institūcijā, kas palīdz iedzīvotājiem sakārtot dokumentus, lai sagatavotu projektu. Līdz ar to iedzīvotājiem atliek tikai savākt parakstus. Mums kā pašvaldībai ir jānodrošina kvalitatīvs atbalsts un ar laiku lielāks līdzfinansējums. Citu pašvaldību pieredze rāda, ka tas strādā gan attiecībā uz ēku renovāciju, gan pagalmiem, gan līdzdalības projektiem.

Mūsu mērķis ir līdzfinansējuma apjomu celt, jo vēsturiski tā pietrūka. Tas viss jāskatās kompleksi. Mūsdienās rīkoties tik brutāli, ka vienkārši ņemt un pašvaldībai visu darīt pašai, laikam nevarēs. Ja tie ir tikai iedzīvotāji, tad tas ir viens, bet, ja kāds dzīvoklis pieder kādam uzņēmumam, tad tas uzreiz ir nelikumīgs uzņēmējdarbības atbalsts.

Kā pašlaik vērtējat pašvaldības kapitālsabiedrību darba efektivitāti, un vai ir gaidāmas kādas pārmaiņas? Vai vērtēsiet arī līdzdalību?

Šobrīd vērtēsim vairāk efektivitāti un budžetu, skatāmies, vai ir kādas iedzīvotāju sūdzības. Kas attiecas uz māju pārvaldīšanu, tad lielākā daļa māju atrodas SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) pārvaldīšanā, un nebūtu arī pareizi visu nodot kādam citam, lai neveidojas kāds jauns monopols. Viens no variantiem ir, ka NĪP sadala daļās un tās izsola. Veselīga tirgus situācija būtu trīs četri namu apsaimniekotāji, kas savstarpēji konkurē.

Tāpat mums jādomā, ko darīsim ar pašvaldības ēku apsaimniekošanu. Mēs to visu vērtējam, bet konceptuāli mērķis ir, ka, ja tirgus spēj nodrošināt, tad pašvaldības līdzdalība nav vajadzīga.

Uzņēmums, kas ir nonācis dažādu iestāžu uzmanības lokā, ir SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Tas arī ir monopols.

Šobrīd “Jelgavas komunālie pakalpojumi” apsaimnieko “Brakšķus”, un tas būtu jāatstāj publiskā pārvaldībā, kaut gan arī tur nav izslēgts piesaistīt privātos uzņēmējus. Mēs gan varētu atbrīvoties no pārvadājumu daļas. Apspriežam kaut kādus variantus arī ar kaimiņu pašvaldībām, jo Jelgava ir interesanta ar to, ka tā ir Jelgavas novada centrā. Līdz ar to ir nedaudz dīvaini, ka mums daudzos jautājumos nav vienotas sistēmas, vai tas būtu sports, izglītība un arī atkritumu apsaimniekošana. Varbūt ir jādomā par zonām, bet tas viss ir sākotnējā stadijā.

Kā ar slimnīcu un poliklīniku?

Ekonomiskie rādītāji šīm iestādēm vienmēr ir bijuši diezgan labi. Šogad parādās zaudējumi, bet tas tiek risināts. Pašlaik nekāda drastiska iejaukšanās nav nepieciešama.

Vērtējot projektus, kas ir paredzēti vai jau iekļauti budžetā, redzat arī tādus, kas ir pārāk ambiciozi un ko pilsēta nevar atļauties?

Šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, jo mēs vēl nezinām detalizētu budžetu.

No iesāktajiem projektiem visus ir plānots pabeigt. Plānots arī turpināt tos projektus, kas saistīti ar lietus ūdeņu novadīšanu, jo tā Jelgavai ir svarīga lieta. Šogad nav tik traki kā pagājušogad, bet mēs nezinām, kas būs turpmāk. Esam jau apstiprinājuši Pulkveža Brieža ielas projektu, kur rekonstruēs arī lietus notekūdeņu novadīšanas sistēmu un kanalizācijas sistēmu.

Protams, izmaksas arī ir diezgan lielas – nedaudz virs diviem miljoniem eiro. Bet tas ir ļoti svarīgs projekts pilsētas infrastruktūrai, un tam mēs nevaram žēlot naudu.

Attiecībā uz citiem lieliem projektiem būs jāskatās, kā ir ar pieejamo finansējumu. Sporta nozare saka, ka mums trūkst sporta infrastruktūras – sporta zāles. Tāpat arī skolas, kas vēl nav rekonstruētas, gaida savu kārtu. Tie ir ļoti dārgi projekti, un viss atkarīgs no mūsu finanšu iespējām. Iespējams, ar kaut kādiem projektiem būs jānogaida.

Ir viens liels projekts, kas nāk jau no padomju laikiem, – ziemeļu tilts. Vai turpināsiet to virzīt?

Projekts šobrīd ir apstiprināts visos līmeņos – ir vides novērtējums, Ministru kabineta akcepts, arī Eiropas Komisija ir akceptējusi “Natura 2000” teritorijas pārcelšanu. Projekts ir gatavs, un, ja būtu nauda, varētu sākt būvēt jau tagad. Neesmu dzirdējis, ka valsts plānotu šo projektu finansēt, jo no pašvaldības budžeta mēs to nevaram atļauties. Projekta izmaksas ir 150-200 miljoni eiro. Tilts ir garš, un upju un aizsargājamo dabas teritoriju dēļ projekts noteikti nebūs lēts.

Ja ilgtermiņā šo projektu nevarēs īstenot, ir jāskatās uz citiem risinājumiem. Ja attīstām lidostas industriālo parku, būtu jādomā arī par piekļuves risinājumiem. Iespējams, sadarbībā ar novadu un valsti ir iespējams izbūvēt esošo grants ceļu uz Liepājas šoseju, lai smagās kravas varētu novirzīt ārpus pilsētas. Tomēr pilnībā tas kravu kustību caur pilsētu neizslēgs – Jelgava ir industriāla pilsēta, un pa Rūpniecības un Atmodas ielu smagais transports brauc regulāri. Galvenais ir uzturēt infrastruktūru un maksimāli novirzīt kravu transportu prom no centra.

Jūs minējāt arī iespējamu skolu renovāciju. Vai neapsverat arī skolu tīkla optimizāciju, lai to efektivizētu?

Manuprāt, mēs esam vieni no līderiem valstī izglītības sistēmas sakārtošanā. Šajā jomā daudz kas jau izdarīts. Piemēram, jūlijā redzējām, ka trūkst vietas 10.klasēs, tāpēc atvērām papildu klasi.

Pašlaik es neredzu iespēju atteikties no kādas skolas. Vajadzības gadījumā lielajās skolās – Valsts ģimnāzijā, Spīdolas skolā vai 5.vidusskolā – vēl var pievienot kādu klasi, bet citādā ziņā visas lielās skolas ir pilnas. Skolu tīkla optimizācijā mēs jau maksimāli esam visu izdarījuši.

Protams, demogrāfiskā situācija rāda, ka nākotnē par to var nākties domāt, bet, ja mūsu mērķis ir piesaistīt Jelgavai jaunus iedzīvotājus, tad jāatstāj iespēja viņu bērniem mācīties bērnudārzos un skolās, nevis jāsaka: “Nāciet pie mums dzīvot, bet gaidiet piecus gadus, kamēr uzcelsim jaunu skolu.”

Kāda pašlaik ir situācija ar jaunizbūvēto tirgu? Kad tas varētu sākt darbu?

Tirgus šobrīd tiek nodots ekspluatācijā. Tirgus pārstāvji saka, ka termiņš ir 1.septembris. Es gan negribētu parakstīties zem konkrētiem termiņiem, jo viņi jau iepriekš ir maldinājuši deputātus par termiņiem. Kad būs, tad būs, bet, protams, mēs gribētu, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk.

No pilsētas viedokļa svarīgi ir, lai tirgus sāk strādāt. Otra svarīgā lieta ir pārcelt autoostu.

Kad tas varētu notikt?

Es ļoti ceru, un mēs strādājam, lai tas notiktu 2026.gadā. Mūsdienās autoostai nav jābūt milzīgai – lielākā daļa pasažieru biļetes pērk telefonā. Pietiek ar nelielu uzgaidāmo telpu, kur patverties aukstumā vai lietū, un vienu biļešu kasi tiem, kas telefonu nelieto. Vēl vajag asfaltētu laukumu un nojumi, kur iekāpt autobusā. Vienojoties ar “Latvijas dzelzceļu”, mēs varētu izmantot jau esošo dzelzceļa stacijas ēku, kur ir tualetes, kases un jau gatavas uzgaidāmās telpas. Vajadzētu vien asfaltētu laukumu un uzlikt nojumi pēc iespējas tuvāk stacijas ēkai. Tas nebūtu dārgs risinājums.

Tas ir jautājums, ko uzdosim attīstītājiem, vai viņi to var īstenot.

Tirgus attīstītājiem?

Jā, jo viņiem ir nodota zeme ar plānu, kas paredz arī kinoteātri un iepirkšanās centru, kā arī autoostu. Tad šobrīd būs jautājums viņiem, vai nu to viņi var ātri izdarīt, iekļaujoties savos plānos, vai ir jādot atpakaļ daļa zemes pašvaldībai, lai to var īstenot pašvaldība. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai varētu turpināt strādāt pie esošās autoostas teritorijas revitalizācijas.

Attīstītāji jau atkal var solīt, ka to izdarīs, bet tad termiņus atlikt un atlikt.

Tas būtu diezgan neloģiski no viņu puses. Viņi ir uzbūvējuši ēku, un tai tagad būtu jāsāk pelnīt ar nomu. Viņi tādējādi paši sev šauj kājā. Protams, arī pilsēta. Bet pilsēta ir tik ilgi gaidījusi, ka pagaidīs vēl kādu mēnesi, savukārt viņi zaudē nomas maksas. Tas, ka viņi tagad kavējas, ir vienkārši slikts bizness.

Un kādi plāni attiecībā uz veco autoostas teritoriju?

Konkrētu plānu pagaidām nav. Mans sapnis ir, lai tā kļūtu par jauno pilsētas centru – ar pasākumu vietu, gājēju ielu, savienojumu ar Pasta salu. Tas ir ilgtermiņa projekts – nevar vienkārši šodien nobalsot un rīt slēgt ielu. Jāpasaka, ka, piemēram, pēc diviem gadiem šī būs gājēju iela. Tad apkārtējo īpašumu īpašnieki var pielāgoties un izlemt, ko darīt ar savu īpašumu, vai būvēt kafejnīcu ar terasi vai pārdot īpašumu. Ir jāstrādā ilgtermiņā, lai nebūtu haosa.

Jūs esat sācis pēc domes sēdēm nodrošināt arī video tiešraides, lai komunicētu ar iedzīvotājiem. Vai plānojat vēl kādu citu veidu, lai uzrunātu iedzīvotājus tuvāk un saprotamāk?

Protams. Ir vairākas idejas. Viena no tām ir papildus tiešraidēm veidot arī īsos video rullīšus ar aktuālākajām ziņām. Protams, sagatavojam arī preses relīzes un paziņojumus par svarīgākajiem notikumiem. Tiešraides noteikti turpināsim, bet septembrī un oktobrī plānojam arī klātienes tikšanās ar iedzīvotājiem Jelgavas apkaimēs.

Šīm tikšanām ir vairāki mērķi. Viens no svarīgākajiem ir, ka no nākamā gada ir plāns sākt ieviest iedzīvotāju padomes. No katras apdzīvotās apkaimes būs pārstāvis, kas strādās iedzīvotāju padomē. Tikšanās laikā apspriedīsim padomes jautājumus. Otrs jautājums ir jaunais teritorijas plānojums, tostarp krastmalas apbūve un citi attīstības projekti. Tapāt runāsim par dažādiem aktuāliem jautājumiem, kurus iedzīvotāji paši izvirzīs. Klausīsimies viņu stāstus, atbildēsim uz jautājumiem, meklēsim risinājumus.

Vēsturiski Jelgavā pilsoniskā sabiedrība ir diezgan neaktīva. Daudzi brauc strādāt uz Rīgu un vakarā, atbraucot mājās, vairs nav spēka iesaistīties aktivitātēs. Tomēr pēdējos gados redzam, ka cilvēki kļūst aktīvāki, parādās kolektīvie iesniegumi, idejas nāk no pašiem iedzīvotājiem. Arī vēlēšanu aktivitāte Jelgavā pašvaldību līmenī ir bijusi laba. Tagad apkaimju biedrības tiek dibinātas arvien vairāk, sabiedrība mostas, un pašvaldības pienākums ir ar iedzīvotājiem runāt un sadarboties.

Pirms koalīcijas veidošanas jūsu koalīcijas kolēģi teica, ka jāveido valstiska, latviska koalīcija. Bet Jelgava nav tikai latviska pilsēta.

Tieši tā – Jelgava nav tikai latviska. Es gan neteiktu, ka koalīcijai jābūt “latviskai”, bet “valstiskai” gan. Ar visiem, kuri ir idejiski piederīgi Latvijai, nav problēmu strādāt. Arī mēs esam no dažādām partijām, ar dažādiem uzstādījumiem. Jāsaprot, ka pašvaldībā mēs nerisinām valstiski ideoloģiskus jautājumus, bet mēs risinām saimnieciskas, komunālas problēmas. Šajā aspektā tās sešas partijas, kas nacionālā līmenī bieži vien ir atšķirīgās pozīcijās, šeit, pašvaldībā, lielākoties domā līdzīgi. Mūsu programmas sakrīt par 95% – ir vienots redzējums, caurskatāmība, tiesiskums pašvaldības darbā. Mums ir skaidrs, ko gribam izdarīt. Tad kāpēc gan nesadarboties? Ja kādam ir konflikts par nacionāliem jautājumiem, tad to var darīt savas lielās partijas ietvaros, bet pašvaldībā mēs strādājam kopīgam labumam.

Vai redzat iespēju šādā sastāvā sastrādāties līdz sasaukuma beigām, ņemot vērā arī partiju atšķirības?

Jā. Lai arī no malas izskatās, ka mēs esam sadrumstaloti, patiesībā redzējums ir līdzīgs visiem deviņiem deputātiem, kas veido “pārmaiņu komandu”. Faktiski Jelgavas līmenī tā domā gandrīz visi 15 deputāti. Mēs iekšēji esam demokrātiski vienojušies, arī domes vadība ir izvirzīta iekšēji, vienojoties. Protams, var kaut kas mainīties, bet, ja strādāsim godīgi un atbildīgi, neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu nostrādāt visus četrus gadus.