Jaunumi

Mūzikas vēsturnieks un ilggadējs Latvijas Nacionālā orķestra mūziķis Elmārs Zemovičs izdevis trešo grāmatu, kas veltīta starpkaru Latvijas simfoniskās mūzikas vēsturei. Tajā apskatīta Jelgavas koncertdzīve 20 gadu griezumā – no 1920. līdz 1940. gadam –, izceļot tā laika spilgtākās personības Jelgavas mūzikas dzīvē un Jelgavas filharmonijas simfoniskā orķestra darbu.

E.Zemovičs galvenokārt pievērsies perioda laicīgajai koncertdzīvei pilsētā, īpašu uzmanību veltot Jelgavas orķestra veidošanās gaitai, Jelgavas filharmonijas dibināšanai 1931. gadā un tās koncertdarbībai vasaras sezonās. “Jelgavas mūzikas dzīve Latvijas mūzikas vēstures kontekstā ir nepelnīti piemirsta un pat apieta. 20. gadsimta 20.–40. gados Jelgavā darbojās Skolotāju institūts, kas atvērts 1920. gadā, un Jelgavas Tautas konservatorija, kas atvērta 1921. gadā, abām šīm iestādēm sniedzot lielu ieguldījumu Latvijas tautskolotāju un mūziķu izglītošanā,” par grāmatā apskatītajām vēstures lappusēm stāsta tās autors E.Zemovičs, piebilstot: “Vēlos, lai šis nelielais ieskats Jelgavas mūzikas dzīvē rosinātu vēsturniekus padziļināti pievērsties Jelgavas un citu Latvijas pilsētu mūzikas dzīves apzināšanai, izpētei un izvērtēšanai.”

Autors cer, ka laika gaitā arvien vairāk uzmanības tiks veltīta tādiem izciliem Jelgavas mūzikas pedagogiem un izpildītājiem kā Atis Kauliņš, Jēkabs Mediņš, Jūlijs Grūtups, Oļģerts Kreišmanis, Leonīds Vīgners un citi.

Kā izziņas materiāls grāmatā sniegts arī tālaika Jelgavas un apkārtnes mūziķu un mūzikas instrumentu meistaru saraksts, bet stāstījumu par Jelgavas koncertdzīvi papildina vēsturiskas fotogrāfijas. Tajās redzams Jelgavas filharmonijas simfoniskais orķestris brīvdabas koncertos kultūras nama dārzā, Amatnieku biedrības nama dārzā, kas vēstures avotos nosaukts par vienu no skaistākajiem starpkaru laika namiem Akadēmijas ielā un labāko tūristu atpūtas vietu pilsētā, īpaši izceļot tā āra verandu un skatuvi, kas redzama arī uz grāmatas vāka. Kā vizuāls papildinājums kalpo tālaika mūzikas prominento personu portreti un koncertu afišas.

Noslēdzot savu apskatu, E.Zemovičs uzsver, ka starpkaru laiks Jelgavas simfoniskās mūzikas dzīvē jāskata divās daļās – pirmā desmitgade līdz 1929. gadam, kad orķestra izveide bija vien spēcīga simfoniskajā mūzikā iesaistīto jelgavnieku vēlme, un laiks no 1930. līdz 1940. gadam, kas dēvējams par Jelgavas koncertdzīves zelta gadiem, notiekot regulāriem koncertiem, kuros piedalījās pazīstami mūziķi, un radot vidi, kas sniedza iespējas gūt labu praksi arī jaunajiem izpildītājiem un diriģentiem. Tas viss noslēdzās, sākoties Otrajam pasaules karam, kurā Jelgava pieredzēja smagus postījumus, tomēr grāmatā apkopotās liecības ļauj atskatīties uz šo laiku, kas bijis īpaši nozīmīgs 20. gadsimta Jelgavas kultūras dzīvē.

Grāmatu “Koncertdzīve Jelgavā 1920–1940” var iegādāties lielākajos grāmatu veikalos, un tā pieejama arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā un tās filiālēs. Grāmata tapusi ar Jelgavas pilsētas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Foto: Zudusilatvija.lv – Amatnieku biedrības nama dārzs Jelgavā

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē