Piektdien, 22. augustā, Jelgavā aizvadīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 32. kongress. Tajā par organizācijas priekšsēdi uz turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts tās līdzšinējais vadītājs Gints Kaminskis.
Daudziem dalībniekiem šis kongress bija pirmā satikšanās, jo pēc pašvaldību vēlēšanām vairāk nekā pusei valstspilsētu un novada domju ir ievēlēta jauna domes vadība. Kongresā piedalījās arī Jelgavas pilsētas vadība.
Kongresa dalībniekus Jelgavā, kur top inovatīvas idejas, dzīvo darbīgi jelgavnieki un strādā aktīvi uzņēmēji, sveica Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis. Viņš savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijas pašvaldībām ir jāskatās ne tikai uz šodienu, bet uz nākotni – uz to, kā mēs kopā varam padarīt savas pilsētas un novadus spēcīgākus, taisnīgākus un iedzīvotājiem draudzīgākus.
Viņš norādīja, ka reģionālā kohēzija un līdzsvarota attīstība ir pašvaldību kopīgais uzdevums. Ļoti daudz var panākt, sadarbojoties starpnovadu līmenī – kopīgi veidojot izglītības un transporta risinājumus, kas apvieno reģionu vienotā telpā. Tāpat viņš uzsvēra, ka krīzes noturība un pašvaldību kapacitāte kļūst arvien svarīgāka. Pandēmija un ģeopolitiskā spriedze ir parādījusi, ka tieši pašvaldības ir pirmās frontes līnijā, kad jānodrošina iedzīvotāju drošība un atbalsts. “Tāpēc mums ir jāstiprina mūsu spēja ātri reaģēt ārkārtas situācijās – gan ar civilās aizsardzības plāniem, gan ar vienotu informācijas sistēmu. Un šeit es gribu runāt par to, ka pilsētās, kur tas nav izdarīts, ir jāstiprina policijas un citu VUGD kritisko dienestu kapacitāte. Taču tehnoloģijas un infrastruktūra nav pietiekama bez cilvēku līdzdalības. Līdzdalības budžeti iedzīvotājiem ļauj reāli piedalīties savas vides veidošanā. Iedzīvotāju padomes, kas top vairākās Latvijas pilsētās, dod iedzīvotājiem balsi un pašvaldībām – uzticēšanos. Mēs dzīvojam laikā, kad caurspīdība ir svarīgāka nekā jebkad,” tā M.Daģis, papildinot: “Mūsu nākotne būs tik spēcīga, cik spēcīgas būs mūsu pašvaldības. Mēs nevaram gaidīt, lai kāds cits atrisina mūsu izaicinājumus – mums pašiem ir jābūt līderiem reģionu attīstībā, zaļās enerģijas pārkārtošanā, digitālajā pārvaldē un iedzīvotāju iesaistē,” tā M.Daģis.
Kongresa laikā notika LPS priekšsēža, viņa vietnieku un valdes locekļu vēlēšanas. Par priekšsēdi uz trešo termiņu ievēlēts G.Kaminskis. Par viņa kandidatūru nobalsoja 69 delegāti, bet pret bija 17. Viņš organizāciju vada kopš 2017. gada.
“Latvijas Pašvaldību savienība ir nozīmīgs partneris, kura viedoklis pie valdības un Saeimas sarunu galda ir vērā ņemams. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad sākas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, kas ir izaicinājumu pilns. Tomēr šajā procesā būs jāpilda iepriekš panāktās vienošanās un jāņem vērā jau tas izdevumu samazinājums, ko pašvaldības pēdējos četros gados ir veikušas, vienlaikus pildot papildus valsts noteiktos obligātos uzdevumus. Tāpēc ar konstruktīvām diskusijām un spēju rast kompromisu, veidosim stipru pašvaldību pozīciju un panāksim vajadzīgo rezultātu, jo pašvaldības ir Latvijas attīstības virzītājspēks. Mūsu kopīgais darbs, pieredze, savstarpējā uzticēšanās un apņēmība ir pamats valsts stabilitātei un ilgtspējīgai,” akcentē G.Kaminskis.
Par priekšsēža vietniekiem apstiprināts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts.
LPS kongresa atklāšanā tā dalībniekus uzrunāja arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Vairāk par kongresa norisi – LPS mājaslapā https://www.lps.lv.