Jaunumi

Jelgavas pilsēta sagatavojusi pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursam, programmā pastiprināti vēršot uzmanību uz pilsētas nākotnes iespējām – kultūras, radošo industriju, vides un izglītības jomās ar devīzi “Tabula rasa”, informē pašvaldības iestādē “Kultūra”.

Pieteikuma sagatavošanas laikā, aptaujājot Jelgavas iedzīvotājus, pilsētas aktīvās organizācijas, kultūras un ar to saistīto nozaru pārstāvjus, tika nolemts, ka Jelgavas – Eiropas kultūras galvaspilsētas koncepcijas mērķis būs nevis lepoties ar šī brīža sasniegumiem, bet izmantot pagātni, kultūras mantojumu un esošos resursus kā platformu attīstībai.

“Mūsu koncepcijas devīze ir “Tabula rasa”, kas iemieso sajūtu, ka esam atšķīruši nepierakstītu lapu,  piedzīvojot mirkli pirms radīšanas brīnuma. Šo netveramo, radošuma maģijas piesātināto sajūtu centāmies ielikt savā nākotnes redzējumā 2027. gadam. Ja ir idejas un vēlme darīt, no baltām lapām nav jābaidās, jo tās ir iespējas rakstīt vēsturi kopā,” skaidro Jelgavas – Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta darba grupas vadītāja Madara Gruntmane.

Jelgavas Eiropas kultūras galvaspilsētas koncepciju veido piecas programmas līnijas, kas aizgūtas no datora klaviatūras simboliem, veidojot asociāciju ar nepierakstītas lapas mūsdienu versiju – datora veidolā. Saskaņā ar koncepciju “CAPS LOCK” pilsētā iedzīvinās jaunas kultūrvietas, radīs tradīcijas vai piešķirs jaunu nozīmi esošajām, “BACKSPACE” aicinās lūkot iedvesmu kultūras mantojumā un pieredzē, “ESC” dāvās iespēju apzināt Jelgavas un novada dabas bagātības un būt saskaņā ar vidi, “SPACE” rosinās rast jaunas idejas zinātnē, izglītībā un tehnoloģijās, bet “ALT” rosinās izprast netradicionālo.

Līdztekus daudzveidīgiem kultūras un mākslas notikumiem, Jelgava Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēs vēlas veicināt sabiedrības iekļaušanos kultūras procesos un radīt jaunu – laikmetīgu pilsētas kultūras identitāti. To veido vides un infrastruktūras attīstības ieceres, radošo nozaru un izglītības izaugsmes veicināšana, eiropeisku vērtību nostabilizēšana, pilsētas vietējās un starptautiskās atpazīstamības veicināšana, kā arī sabiedrībā aktuālu jautājumu risināšana ar kultūras procesu palīdzību.

Līdz ar pieteikuma sagatavošanu, Jelgava uzsākusi aktīvu sabiedrības informēšanas kampaņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem. Pirmie redzamie darbi ir piecu video sērija, kas atklāj Jelgavas koncepcijas vadmotīvus un mudina noticēt iespējām, ko sniedz Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Šajos video dažādās potenciāli nozīmīgās nākotnes kultūrvietās viesojas Jelgavā dzimušie aktieri Andris Keišs un Artūrs Skrastiņš. Video var aplūkot ŠEIT.

Projekta izstrādes procesā, sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS, tika veikta Jelgavas iedzīvotāju aptauja, kas apliecināja, ka Jelgavā ir ļoti liels iedzīvotāju atbalsts Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvai – 95% respondentu vēlas, lai Jelgava kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tāpat aptauja pierādīja, ka Jelgavā ir augsta sabiedrības līdzdalība un atvērtība kultūras norisēm – 91 procents aptaujāto iedzīvotāju pirms pandēmijas vismaz dažas reizes gadā apmeklēja dažādus kultūras pasākumus Jelgavas pilsētā.

Jelgavas pieteikumu sadarbībā ar Jelgavas pilsētu un iestādi “Kultūra” izstrādāja radošā apvienība “I DID IT”. Projekta “Jelgava – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” vizuālās identitātes autors –  Ints Ivanovskis.

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kuras mērķis ir veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā, kas uzsākta 1985. gadā. Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss 2027. gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.