Jaunumi

Vizuāli pievilcīga un strauji augoša kā bambuss – Japānas dižsūrene (Reynoutria japonica) pēdējos gados ir kļuvusi par arvien biežāk sastopamu dekoratīvo augu privātajos dārzos. Eiropas mērogā tā ir atzīta par vienu no agresīvākajām invazīvajām sugām, un tās izplatība tiek aktīvi ierobežota daudzās valstīs.

Aicinām iedzīvotājus un zemju īpašniekus ziņot Pašvaldības operatīvās informācijas centram (POIC) pa tālruni 8787 arī par Japānas dižsūrenes augšanas vietām, lai būtu iespējams apkopot pilnvērtīgu situācijas kartējumu un nodot informāciju Valsts augu aizsardzības dienestam.

Jelgavā dižsūrenes izplatība ir konstatēta vairākās pilsētas teritorijās, īpaši infrastruktūras un satiksmes mezglu tuvumā. Pēc pašvaldības apzinātās informācijas, būtiskākie izplatības punkti ir Slokas ielas un Meiju ceļa apkārtne, kā arī Meiju un Atmodas ielas krustojuma teritorija.

Dižsūrene spēj strauji pārņemt gan nekoptas, gan daļēji apsaimniekotas teritorijas. Neapkarota tā var radīt arī ievērojamus ekonomiskos zaudējumus, tostarp infrastruktūras bojājumus – konstatēts, ka tās spēcīgā sakņu sistēma spēj pacelt bruģi un pat deformēt asfaltu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAD) informē, ka Japānas dižsūrene (Reynoutria japonica) kopš 2025. gada 17. jūnija ir iekļauta Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā. Tāpēc VAAD aicina pašvaldības savos īpašumos nodrošināt Japānas dižsūrenes ierobežošanu un regulāru uzraudzību, kā arī iespēju robežās informēt privāto zemju īpašniekus par nepieciešamību veikt šīs sugas ierobežošanas pasākumus.

Kā ierobežot Japānas dižsūreni

Dižsūreņu ierobežošana ir sarežģīta to spēcīgās un dziļās sakņu sistēmas dēļ. Augs izplatās ar sakneņiem, sakņu un stumbra fragmentiem, kas spēj saglabāt dzīvotspēju un veidot jaunus dzinumus. Tas būtiski apgrūtina pilnīgu izskaušanu un prasa ilgtermiņa pieeju.

Lai ierobežošana būtu efektīva, jāievēro vairāki pamatprincipi. Izraktās vai nogrieztās auga daļas nedrīkst izmest kompostā – tās jāuzglabā hermētiski noslēgtos maisos vai konteineros līdz dzīvotspējas zudumam, kas var aizņemt vairākus mēnešus. Pēc darbu veikšanas obligāti jānotīra apģērbs, apavi un tehnika, lai nepieļautu fragmentu izplatību citviet. Tāpat nedrīkst pārvietot augsni, kas var saturēt dzīvotspējīgus sakneņu fragmentus. Pēc izskaušanas teritorija jākontrolē regulāri, jo jaunu dzinumu parādīšanās iespējama vēl vairākus gadus.

Ierobežošanai būtu pielietojamas vairākas metodes, tomēr jāatceras vairāki vispārīgie nosacījumi, lai ierobežošana būtu veiksmīga:

– izraktās, nogrieztās auga daļas nedrīkst uzreiz vienkārši izmest kompostā, tās nepieciešams noturēt, piemēram, ūdensnecaurlaidīgos maisos vai slēgtos konteineros, kamēr pazūd dzīvības pazīmes. Tie varētu būt kādi 3 mēneši.

– pēc visiem ierobežošanas darbiem jānotīra apģērbs, apavi, tehnika, lai dzīvotspējīgas sakņu daļas netiktu izplatītas tālāk.

– nedrīkst transportēt augsni, kas satur dzīvotspējīgus sakņu fragmentus.

– pēc sugas izskaušanas teritorija regulāri jāpārbauda, jo jauni dzinumi var augt vēl vairākus gadus.

Ierobežošanas metodes

1. Manuālās/mehāniskās metodes:

Lielākās audzēs un vietās, kur augsnes mitruma apstākļi un piebraukšanas iespējas atļauj, var izmantot lauksaimniecības tehniku, mazākās audzēs –  augu izraušanu ar rokām vai to nogriešanu.

Izraušana/izrakšana ar rokas instrumentiem – pavasaris līdz rudens. Metode piemērota tikai jaunām, mazām audzēm. Pie izraušanas vai izrakšanas jācenšas maksimāli izcelt saknes, jo no sakņu fragmentiem spēj ataugt jauni augi. Pēc izraušanas/izrakšanas jāveic regulāra kontrole, lai laicīgi izskaustu no jauna saaugušos dzinumus.

Nogriešana/pļaušana – pavasaris līdz rudens. Pirmo pļaušanu ieteicams veikt maija vidū-beigās, kad augi sasnieguši ap 40 cm augstumu. Augi intensīvi dzen jaunas atvases, tādēļ griešana/pļaušana jāatkārto vairākas reizes sezonā un vairākus gadus pēc kārtas.

Mulčēšana – audzi nogriež vai nopļauj, blīvi nosedz ar mulču un pārklāj ar melno plēvi, lai kavētu atvašu ataugšanu. Kā mulčējamo materiālu var izmantot lapas, skaidas, sienu, svaigi pļautu zāli utt. Plēvi vēlams nostiprināt ar akmeņiem vai citiem materiāliem, lai vējš neaizpūš. Tomēr šī metode ir dārga, tāpēc iesakāma tikai nelielu audžu izskaušanai.

Augsnes norakšana kopā ar sakņu sistēmu – augsni norok vismaz 0,5 m dziļumā. Metode ir efektīva nabadzīgās smilšainās augsnēs. Norakto augsni ieteicams sijāt, lai attīrītu no sakneņu fragmentiem vai bērt drošā vietā, no kuras nenotiks tālāka dižsūreņu invāzija. Šī metode ir dārga, tāpēc iesakāma tikai nelielu audžu izskaušanai.

Apstrāde ar karstu ūdeni vai tvaiku – Latvijā vēl nepārbaudīta metode! Pirmo reizi augi apstrādājami, kad tie ir sasnieguši apmēram 30 cm garumu. Metodes efektivitāte ir atkarīga no apstrāžu skaita sezonā. Apstrāde jāveic vismaz trīs reizes sezonā vairākus gadus pēc kārtas.

2. Bioloģiskās metodes:

“Ganīšana” ar cūkām. Cūkas ēd dižsūreņu jaunos dzinumus un sakneņus, kurus tās izrok, tādējādi mazinot augu dzīvotspēju un ierobežojot to tālāku izplatību. Metodi ieteicams izmantot tikai cilvēka ietekmētās teritorijās, jo kopā ar dižsūrenēm tiks iznīcināta arī pārējā veģetācija.

3. Ķīmiskās metodes:

Iespējams izmantot  arī herbicīdus, tikai jāņem vērā, ka šobrīd Latvijā vēl nav neviens oficiāli atzīts preparāts dižsūreņu ierobežošanai.

Herbicīdi vairāk piemēroti plašām un liela blīvuma audzēm. Augus ieteicams apstrādāt ar herbicīdiem (miglot) pavasarī vai vasaras sākumā, kamēr augi ir mazi – līdz 50-70 cm (pieauguši – 1,5-2 m augsti). Jāņem vērā, ka būs nepieciešama atkārtota miglošana.

Jāuzsver, ka Latvijā sastopamas arī citas dižsūrenes – Sahalīnas dižsūrene (Reynoutria sachalinensis) un Bohēmijas dižsūrene (Reynoutria × bohemica), kas Eiropas Savienības līmenī arī tiek uzskatītas par invazīvām sugām. To audzēšana nav pieļaujama, un tās pakļautas obligātai ierobežošanai.