Ar valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas atbalstu, Jelgavā notiek astoņu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) pārvaldīto daudzdzīvokļu namu renovācija. JNĪP norāda, ka ikkatram renovācijas projektam ir sava specifika, taču kopumā tie iezīmē būtisku tendenci – dzīvokļu īpašnieki vienojas par kompleksu mājas atjaunošanu, lai sasniegtu augstākus energoefektivitātes rādītājus, bet vienlaikus uzlabotu nama vizuālo identitāti, drošību un ilgtspēju.
Vairums no namiem, kuros notiek renovācija, celti pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad pilsētā strauji attīstījās dzīvojamo māju būvniecība. Atjaunošanas process gan norit arī, piemēram, 1958. gada ēkā (Lielajā ielā 16), kā arī 1997. gadā ekspluatācijā pieņemtajā namā (Lielajā ielā 20). Turklāt atšķiras arī projektu mērogs – no nama ar 23 dzīvokļa īpašumiem līdz mājai ar 120 dzīvokļiem.
Visās astoņās renovējamajās mājās tiek siltinātas ārsienas, pagraba pārsegumi un bēniņi, atjaunoti jumti, nomainīti logi un ārdurvis, modernizēta apkures sistēma, mainot to uz divcauruļu sistēmu ar alokatoriem un termoregulatoriem, izbūvēta vai uzlabota ventilācija un atjaunoti inženiertīkli, tostarp energoinstalācija. Atsevišķi projekti paredz arī kāpņu telpu remontu, lifta nomaiņu, kā arī balkonu un lodžiju pārbūvi. Divos namos būvniecības darbi jau ir finiša taisnē, savukārt vēl sešās mājās vērienīgo projektu realizācija turpināsies līdz nākamajam gadam.
Vairāki jaunās atbalsta programmas dalībnieki – Loka maģistrālē 23, Asteru ielā 4, Pērnavas ielā 18, Lielajā ielā 20 un Vīgriežu ielā 36 – renovācijas projektos izvēlējās realizēt mūsdienīgu ventilējamās fasādes risinājumu, kas ir relatīvi dārgāks, taču efektīvāks. “Tās palīdz regulēt temperatūru ēkā, samazinot siltuma zudumus ziemā un pārkaršanas riskus vasarā, kā arī novērš mitruma uzkrāšanos siltumizolācijā. Tādējādi siltumietaupījums ir lielāks, fasāde ir izturīgāka un ar ilgāku kalpošanas laiku. Programmā šādai tehnoloģijai ir paredzēta arī lielāka kapitāla atlaide 45 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, kas daļēji kompensē izmaksu pieaugumu. Īpašs risinājums jau kļuvis redzams arī Lielās ielas 20 namā, kur ventilējamās fasādes apdarē pirmo reizi JNĪP praksē izmantotas betona flīzes. Tas ne tikai piešķir ēkai mūsdienīgu arhitektonisko izskatu, bet arī nodrošina izturīgu un ilgmūžīgu fasādes apdari, kas prasīs mazāk uzturēšanas darbu,” stāsta JNĪP tehniskais direktors O.Kukuts.
O.Kukuts norāda, ka sešām mājām paredzēta arī balkonu vai lodžiju atjaunošana. Balkoni tiks atjaunoti Loka maģistrālē 23, Pērnavas ielā 18 un Mātera ielā 19, savukārt lodžijas – Asteru ielā 4, Garozas ielā 30 un Vīgriežu ielā 36. Gadu gaitā šīs konstrukcijas ir visvairāk pakļautas laikapstākļu ietekmei, tādēļ tajās nereti veidojas betona bojājumi, armatūras korozija un samazinās konstrukciju nestspēja. Īpaši nozīmīgi šie darbi ir Loka maģistrāles 23. namā, kur iepriekš diviem balkoniem bija atdalījušās norobežojošās konstrukcijas, kā rezultātā tika noteikts ekspluatācijas aizliegums un mājai uzstādīta norobežojošā barjera, lai neradītu apdraudējumu iedzīvotājiem un garāmgājējiem. Dzīvokļu īpašnieki vienojās par balkonu atjaunošanu un šī problēma tiks pilnībā novērsta, uzlabojot ēkas ekspluatācijas drošību.
Viens no būtiskākajiem renovācijas ieguvumiem ir energoefektivitātes paaugstināšana. Energoauditu aprēķini liecina, ka pēc būvdarbu noslēguma primārās enerģijas ietaupījums visos projektos pārsniegs “Altum” programmā noteikto minimālo 30 procentu slieksni, nodrošinot ietaupījumu no 32,7 līdz 44,6 procentiem gadā. “Aprēķinātais enerģijas ietaupījums raksturo visu ēkas inženiertehnisko sistēmu kopējo efektivitāti pēc renovācijas – tas ietver ne tikai apkuri, bet arī ventilācijas, karstā ūdens un citu sistēmu parametrus. Iepriekš renovēto māju monitoringa dati rāda, ka siltumenerģijas patēriņš tieši apkurei pēc renovācijas samazinās par vairāk kā 50 procentiem. Būtiski gan saprast, ka gala rezultāts ir atkarīgs arī no pašu iedzīvotāju paradumiem – termoregulatori un alokatori dod iespēju katram dzīvokļa īpašniekam regulēt siltuma patēriņu atbilstoši savām vajadzībām un, jo racionālāk šī iespēja tiek izmantota, jo lielāks ir ietaupījums un mazāki rēķini,” skaidro O.Kukuts.
Renovācijas projektu izmaksas Jelgavā svārstās no 964 tūkstošiem eiro Lielās ielas 20. namā līdz 4,36 miljoniem eiro Asteru ielas 4 ēkā. Viens no noteicošajiem faktoriem ir ēkas apjoms – jo lielāka ēka, jo plašāks ir atjaunojamo konstrukciju un inženiertehnisko sistēmu apjoms. Piemēram, Lielajā ielā 20 ir 23 dzīvokļi, bet Asteru ielā 4 un Pērnavas ielā 18 – attiecīgi 112 un 120 dzīvokļi, līdz ar to arī būvdarbu apjoms un izmaksas ir ievērojami lielākas. Vienlaikus izmaksas atkarīgas arī no tehnisko risinājumu izvēles un darbu klāsta, piemēram, vai īpašnieki vienojas sakārtot arī kāpņu telpas, atjaunot balkonus, nomainīt liftu un veikt citus darbus, kas nav tiešā veidā saistīti ar energoefektivitāti.
Atšķiras arī valsts atbalsta intensitāte – projektiem, kuros tiek izbūvēta ventilējamā fasāde, saskaņā ar programmas nosacījumiem piešķirta 45 procentu kapitāla atlaide, savukārt projektiem ar tradicionālo apmestās fasādes risinājumu, sasniedzot vismaz 30 procentu primārās enerģijas ietaupījumu, paredzēta 40 procentu kapitāla atlaide.
Lai gan būvdarbi visās ēkās ir līdzīgi, katrs projekts pieredzējis savu ceļu līdz īstenošanai. Viens no piemēriem ir nams Asteru ielā 4, kur 112 dzīvokļu īpašnieki par ēkas atjaunošanu sāka diskutēt jau 2011. gadā. Toreiz vienošanos panākt neizdevās, un tikai pēc 15 gadiem tika pieņemts lēmums par kompleksu renovāciju. Garozas ielā 30 projektā dzīvokļu īpašnieki īpašu uzmanību pievērsa izmaksu izvērtēšanai. Sākotnējais būvdarbu piedāvājums tika noraidīts, jo tas pārsniedza plānoto budžetu. Pēc projekta pārskatīšanas tika panākts kompromiss – atteikties no kāpņu telpu remonta –, kas ļāva saglabāt svarīgākos energoefektivitātes pasākumus un vienlaikus pieņemt lēmumu par renovācijas īstenošanu.
Savukārt Loka maģistrālē 23 deviņstāvu nama projektā renovācija kļuvusi par iespēju vienlaikus risināt vairākus būtiskus drošības jautājumus. Dzīvokļu īpašnieki izvēlējās saglabāt esošos balkonus, atsakoties no ieceres tos demontēt un aizstāt ar tā dēvētajiem franču balkoniem un vienlaikus projektā iekļauta arī trīs liftu nomaiņa. Šie piemēri apliecina, ka sekmīga mājas atjaunošana sākas ar dzīvokļu īpašnieku spēju vienoties par ilgtermiņa ieguldījumu savā īpašumā.
Līdztekus astoņiem īstenotajiem projektiem, saskaņošanas procesā ir daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts Puķu ielā 1, kur paredzēts izmantot inovatīvu risinājumu – rūpnieciski ražotus koka konstrukciju siltināšanas paneļus. “Šis siltināšanas risinājums ir plaši izmantots Igaunijā un Vācijā, taču Latvijā vēl tikai attīstās kā perspektīva tehnoloģija. Atšķirībā no tradicionālās pieejas, koka konstrukciju siltināšanas paneļi tiek ražoti rūpnieciskā vidē un pēc konkrētas mājas digitālajiem mēriem. Tādējādi tiek nodrošināta augsta izpildes precizitāte, īsāks būvdarbu laiks un mazāka laikapstākļu ietekme uz darbu kvalitāti,” norāda O.Kukuts. Pašlaik norit projekta dokumentācijas saskaņošana un pēc tās par renovācijas īstenošanu lems dzīvokļu īpašnieki. Ja projekts tiks realizēts, Puķu ielas nams būs pirmais Jelgavā, kas izmantos šo tehnoloģiju, un varēs pretendēt arī uz “Altum” programmā paredzēto maksimālo 50 procentu kapitāla atlaidi.
Kopš 2009. gada JNĪP sadarbībā ar daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pilsētā realizējusi 42 māju renovācijas projektus un šobrīd jaunajā programmā ir iesniegti deviņi projekti. Izprotot energoefektivitātes pasākumu ieguvumus, ar projektiem Latvijā programmā ir rezervēts viss programmai pieejamais finansējums un jaunus projektu pieteikumus “Altum” šobrīd vairs nepieņem.
17.4 °C,
4.4 m/s,
69.3 % 
17.4 °C,
4.4 m/s,
69.3 %