Jaunumi

No 2026. gada aprīļa līdz jūnijam Jelgavā notika 28 dialoga apļi, kuros 236 jelgavnieki sarunājās par savu pilsētu: tās stiprajām pusēm, ikdienas izaicinājumiem un to, kādu Jelgavu viņi vēlas veidot nākotnē. Jelgavas dialoga apļu kopējā tēma bija “Mana Jelgava – kā es to jūtu šodien un veidoju rīt?”. Sarunās piedalījās dažādu paaudžu, profesiju un pilsētas apkaimju pārstāvji no vidusskolēniem līdz senioriem. Dialogi norisinājās 12 vietās ar apmācītiem sarunvežiem, tostarp izglītības un kultūras iestādēs, bibliotēkās, jauniešu centrā, NVO namā un pašvaldības administrācijā. Domes priekšsēdētājs Mārtiņs Daģis atzina: “Iegūtie rezultāti ir patiešām vērtīgi, un tie tiks izmantoti gan topošajā pilsētas mārketinga stratēģijā, gan tajā, kā mēs komunicējam ar iedzīvotājiem un arī plašākā mērogā. Es noteikti negribētu, lai ar šo dialogi apstātos.”

Fonda “Dots” izpilddirektore Ieva Morica pauda: “Jelgava ir valstspilsēta ar jaunu domes sastāvu un lielisks piemērs, no kā mācīties citām pilsētām.” Dialogos apliecinājās cieša iedzīvotāju piederība Jelgavai. Pilsēta dalībniekiem ir māju, darba, ģimenes un atmiņu vieta, tādēļ arī kritika visbiežāk izskanēja nevis vienaldzības dēļ, bet tāpēc, ka cilvēkiem rūp Jelgavas attīstība. Par nozīmīgākajām pilsētas vērtībām dalībnieki nosauca zaļumu, ūdeņus, mierīgu dzīves ritmu, ģimenēm piemērotu vidi, izglītību, sportu un ērto sasniedzamību. Sarunās vairākkārt minēti arī Jelgavas atpazīstamākie identitātes elementi – alnis, Jelgavas pils un tornis, Lielupe, Pasta sala, universitāte, pilsētas vēsture un cilvēki. Projekta “Dialogi” stratēģiskā vadītāja Irina Kuzņecova pauda prieku par to, ka Jelgavā izdevies novadīt 10 pašvaldības darbinieku dialogu apļus.

Viens no skaidrākajiem dialogu caurviju motīviem ir vajadzība pēc pastāvīgām un pieejamām vietām, kur satikties, uzkavēties, dzert kafiju, būt kopā ar bērniem vai vienkārši pavadīt laiku ārpus mājām. Dalībnieki uzsvēra, ka pilsētai nepieciešami ne tikai pasākumi, bet arī ikdienas pieturpunkti gan centrā, gan apkaimēs. Būtiska dialogos paustā prasība ir publiska, konkrēta un saprotama atgriezeniskā saite. Iedzīvotāji negaida, ka visas idejas būs iespējams īstenot, taču vēlas zināt, kuri priekšlikumi tiks izvērtēti, ko iespējams paveikt un kādēļ atsevišķas ieceres pašlaik nav īstenojamas. Jelgavas dialoga apļu koordinatore Linda Curika ir pārliecināta: “Jebkuru stratēģisko dokumentu jāsāk ar dialoga apļiem, jo tieši tas ir veids, kā iegūt īstu un dzīvu informāciju, ko nebūs iespējams dabūt ar aptaujām.” Vienlaikus turpmākajos dialogos nepieciešams iesaistīt vēl plašāku sabiedrības loku, tostarp vairāk jauniešu, vīriešu un dažādu apkaimju iedzīvotāju.”

Dialoga apļu pārskats atspoguļo dalībnieku pieredzi un sarunās paustos viedokļus. Tas nav reprezentatīvs visu Jelgavas iedzīvotāju viedokļu pētījums.

Dialoga apļi nav sarunas noslēgums, bet sākums turpmākai sadarbībai. Pašvaldība izmantos apkopotās atziņas, izvērtējot pilsētas attīstības, publiskās telpas, mobilitātes, komunikācijas un iedzīvotāju līdzdalības jautājumus, kā arī sniegs sabiedrībai informāciju par turpmākajiem soļiem.

Jelgavas dialoga apļi bija fonda atvērtai sabiedrībai “Dots” kustības “Dialogi” pirmais pilotprojekts pašvaldības līmenī, kas īstenots sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldību. Projektu finansiāli atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.