Jaunumi

Apaļajā gadskārtā pieminot dzejnieku Vili Cedriņu un viņa devumu latviešu literatūrā, Jelgavas Latviešu biedrība svētdien, 25. maijā, pulksten 15 Jelgavas Pilsētas bibliotēkā aicina uz dzejniekam veltītu koncertu “Sidraba jātnieks”.

Pērnā gada nogalē dzejniekam V. Cedriņam (1914–1946) būtu apritējusi 110. gadskārta. Lai arī liktenis dzejniekam bija lēmis īsu mūžu, viņa dzīves laikā iznākuši divi krājumi – “Sidraba jātnieks” (1935) un “Ziemeļu dārzos” (1942). V. Cedriņa dzejā saplūst klasicisms un vēlīnā romantisma poētika. Rakstījis liroepiskus darbus, pastorāles. Viņa idillēs, elēģijās, romancēs dominē Latvijas pagātnes un novadu, mīlas un dabas tēlojums patētiskā vai skumīgā, balādiski mistiskā izteiksmē. Stila būtiskākās iezīmes ir krāšņs un simboliski ietonēts epitets, ritma dažādība.

“Viļa Cedriņa darbu skaits vēl pavisam neliels, bet jau iznākušie dzejoļu krājumi “Sidraba jātnieks” un “Ziemeļu dārzos”, kā arī atdzejotās Gētes “Romas elēģijas” liecina par autora uzcītīgu darbu un lielu apdāvinātību. Šīs īpašības rada visus priekšnoteikumus panākumiem un lasītāju atzinībai. Tā kā Cedriņš vēl ir jauns dzejnieks, bet viņa līdzšinējo darbu kvalitāte ievērojami paceļas pāri vidusmēram, tad ar pilnu tiesību varam teikt, ka viņš izvēršas par vienu no labākajiem jaunās paaudzes latviešu liriķiem,” rakstījis Edgars Andersons.

Dzejnieks Aleksandrs Čaks jau pēc pirmā krājuma V. Cedriņu sauc par vārda mākslinieku: “Cedriņš tīri intuitīvi uztvēris dzejas īsto būtību – vārdu. Viņš kaut kā nojauš, ka dzejniekam pilnīgi jāpārvalda vārds, katrs vārds, jāzina tā raksturs, tieksmes, spējas, smaržas, untumi un spēks.” A. Čaks arī atzinīgi vērtējis V. Cedriņa spēju mācīties, vēršot uzmanību, ka ne visi jaunie dzejnieki ir spējīgi tiekties uz attīstību.

Lai arī jaunā dzejnieka darbiem, saprotami, tiek arī pa kādam kritiskam vērtējumam, kopumā trīsdesmito un četrdesmito gadu recenzijās, šķiet, cildinošā ir daudz vairāk, un arī kritiskākie vērtējumi pauž mudinājumu neapstāties un turpināt slīpēt talantu. “Ar Vili Cedriņu latviešu dzejā ienāk jauna dzejnieku paaudze. Viņš ir paaudzes pirmais, un aiz viņa dzirdama šīs paaudzes pārējo dzejnieku vēl neskaidrā, dīvainā soļu dunoņa,” tā A. Čaks. Viņš arī norādījis uz V. Cedriņa tuvību tautasdziesmas tradīcijai: “Neviens no jaunākajiem dzejniekiem nav tik tuvs tautas dziesmai kā Vilis Cedriņš. Viņš no tās izaudzis, viņš tajā izplaukst, un viņš tajā smeļas valgumu un spēku tālākam ceļam. Tautas dziesma Cedriņam ir kā kalnos kāpējam spieķis, vēl vairāk – kā sirds un muskuļu tvirtums.”

Par dzejnieku un viņa darbiem rakstīts arī vēlākos gados. Viņa pantu saistību ar tautasdziesmu astoņdesmitajos gados uzsvēris arī literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, pauzdams, ka V. Cedriņš veido folkloristisku latvisku baroku, radoši lietodams un aktualizēdams dainu poētiku, un ka V. Cedriņa dzejai piemīt arīdzan liroepisks smagnējums un ornamentalitāte. “V. Cedriņa dzejas pasaule ir tradicionāla: vēsture (gan tālā mītiskā un senlatviskā, gan tuvā – tēvu un vectēvu radošā spēka un darbu pārpilnā), daba (skatot to kā pirmatnēju, eksistenciālu spēku), intīmā lirika. Klusināts himniskums un cēla patētika ir V. Cedriņa poētiskās intonācijas organiskākā un raksturīgākā izpausme,” novērojis V. Vecgrāvis.

Cedriņš atzīts par sava laika talantīgāko atdzejotāju, atdzejojis tostarp vairākus Johana Volfganga fon Gētes darbus. Tomēr dzeja nebija visa V. Cedriņa profesionālā dzīve. Viņa pamatdarbs bija žurnālistika. Periodikā publicējis rakstus par politikas un kultūras jautājumiem. Latvijas Universitātē studējis jurisprudenci. Bija precējies ar dzejnieci Mirdzu Čuibi, ģimenē dzimuši divi dēli. Pēc neveiksmīga mēģinājuma Otrā pasaules kara beigās ar laivu nokļūt Zviedrijā arestēts, miris izsūtījumā.

Cedriņam veltītajā koncertā Jelgavas pilsētas bibliotēkā muzicēs dzejnieka mazdēls Alvils Cedriņš (baritons, starptautisku konkursu laureāts), Olga Barišmane (soprāns, starptautisku konkursu laureāte) un Gundega Dūda-Dzene (klavieres). Skanēs gan ārvalstu komponistu klasiskā mūzika, gan latviešu komponistu darbi, tostarp labi pazīstamas kormūzikas dziesmas. Kompozīciju ar V. Cedriņa vārdiem gaidāmajam koncertam radījis Ilvis Faulbaums. Muzikālais skanējums savīsies ar stāstījumu par dzejnieka dzīvi un viņa dzejas lasījumiem. Koncerta režisore – Alīna Bartkeviča.

Ieeja koncertā bez maksas.