Jaunumi

Jelgavas pilsētvidē pēdējos gados arvien vairāk tiek pamanīti dažādi meža iemītnieki – lapsas, bebri, āpši, stirnas, pat aļņi. Iedzīvotājiem jāapzinās, ka, pamanot meža zvēru pilsētā, tam nevajadzētu tuvoties un barot, bet, ja dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī, jāziņo Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787.

Būtiski ņemt vērā, ka zvēri ir gudri un, ja nejauši ieklīduši pilsētā, paši atrod ceļu uz savu mājvietu – mežu. Tāpat zvēri paši prot parūpēties par barību, tāpēc tos nedrīkst barot. Vai esiet pamanījuši lapsas savu privātmāju rajonā un sētā? Visticamāk tās nāk mieloties ar brīvi pieejamu barību, ko ārpus mājas esat izvietojuši, atstājuši saviem mājdzīvniekiem. Tieši viegli pieejama barība pilsētā ir viens no iemesliem, kāpēc dzīvnieki no savas ierastās vides nonāk pilsētā. Arī pārkrauts, pārpildīts atkritumu konteiners ir saistošs un kārdinošs savvaļas zvēriem, tāpēc būtiski nepieļaut atkritumu mētāšanos zemē.

Visbiežāk Jelgavā var pamanīt lapsas, un, kā uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, lapsas pilsētvidē ir normāla parādība, jo te tām ir barība un cilvēku klātbūtne daudz netraucē. Tāpēc atsevišķos gadījumos tās pilsētu jau izvēlējušās par savu mājvietu. Pamanot lapsu pilsētā, iedzīvotāji aicināti nebūt pārgalvīgi un nekādā gadījumā necensties veidot kontaktu ar dzīvnieku, ievērot distanci. Tāpat vecāki aicināti to pārrunāt ar saviem bērniem. Kaut arī lapsas ierasti nav agresīvas pret cilvēku, jāatceras, ka tās ir meža dzīvnieki. Gadījumos, kad dzīvnieks izrāda agresiju vai ir nokļuvis bezpalīdzīgā stāvoklī, iedzīvotāji aicināti ziņot Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram, zvanot 8787.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsver, ka Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (WOAH) Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā.

Savvaļas putni pilsētvidē

Laiku pa laikam iedzīvotāji izsaka savas bažas vai uztraukumu par savvaļas putniem. Kādam tie ir par skaļu, reizēm šķiet, ka to darbības ir neprognozējamas un var radīt bīstamību. Katra problēmsituācija būtu jāizskata – kāda ir putna suga, cik pamatota ir saņemtā sūdzība, cik reāls ir apdraudējums cilvēku drošībai un veselībai. Ņem vērā – ir aizliegts apzināti nonāvēt vai sagūstīt savvaļas putnus, apzināti traucēt putnus, pakļaujot riskam to saglabāšanu, turēt savā īpašumā tādus putnus, kurus aizliegts medīt.

Biežākās saņemtās sūdzības ir par sudrabkaijām un vārnām. Latvijas Ornitoloģijas biedrība skaidro, ka, vai nu vārna sargā ligzdošanas teritoriju, vai nu agresīvi pieprasa barību – minējumi var būt dažādi, ar ko šāda uzvedība skaidrojama. Lai izvairītos no konkrētās agresīvās vārnas, ieteikums – mainīt ierasto iešanas maršrutu.

Visās pilsētās ligzdo diezgan daudz vārnu pāru, bet vārnu bari veidojas vietās, kur tās kaut kas īpaši piesaista. Parasti šīs situācijas nav viegli atrisināmas, lai kādos apstākļos tās veidojušās. Speciālisti uzsver, ja tiktu organizēta vārnu iznīcināšana vietā, kur tās savairojušās un traucē, īsu brīdi apkārtnē vārnu droši vien nebūtu, bet tūlīt to vietā nāktu citas. Vārnas labprāt izmanto priekšrocības, ko dod uzturēšanās cilvēka tuvumā, un cenšas uzturēties vietās, kur pieejams daudz barības, un tām ļoti patīk cilvēka pārtikas pārpalikumi. Īpaši labprāt vārnas uzturas dzīvojamo māju rajonos, kur var tikt klāt atkritumu konteineru saturam. Tā ka vietās, kur uzturas vārnu bari, tās ir netieši piesaistījuši cilvēki. Savukārt dabiskā vidē vārnu skaits ir daudz mazāks, piemēram, mežos tālāk no pilsētas to ir maz. Lielākais vārnu skaits koncentrējas tieši cilvēka tuvumā – pilsētās, kur ir daudz tirdzniecības vietu – veikali, tirgus, āra kafejnīcas, tāpat – vietās, kur notiek pārtikas pārstrāde, produktu pārkraušana vai uzglabāšana, izgāztuvēs.
Lai vēl vairāk nepiesaistītu vārnas, būtu jāsakārto atkritumu saimniecība. Viens no risinājumiem ir  atkritumu konteineri slēgtās nojumēs, kur tiem nepiekļūst ne vārnas, ne kaijas. Jebkuri uzlabojumi samazinātu putniem nedabīgas barības bāzi, gan uzlabotu vidi cilvēkiem. Arī slēgti vai vismaz cieši aizvērti konteineru vāki varētu palīdzēt. Lai nepiesaistītu vārnas, jānovērš arī citi barības avoti. Jāpierunā kaimiņi neizmētāt pārtikas atlikumus. Nevajadzētu arī speciāli mest barību, piemēram, kaijām, baložiem. Gada siltajā sezonā nav jābaro nekādi putni, jo šajā laikā visiem putniem ir iespēja sameklēt dabisku barību. Ir mikrorajoni, kur daudziem ir ieradums mest barību kaķiem pa logiem. Arī tā ir nevajadzīga putnu piesaistīšana, turklāt piemēslo apkārtni. Speciālisti skaidro, ka atbaidīšanas iekārtas uz vārnām nedarbojas, vārnas  ir pietiekami inteliģentas un ātri pierod pie jaunām situācijām.

Novērojumi liecina, ka kaijas parasti neuzbrūk, ja netiek provocētas. Ja traucē kaijas, kas savu ligzdu izveidojušas uz mājas jumta, jārīkojas savlaicīgi. Parasti, beidzoties ligzdošanas periodam, beidzas arī lielākā daļa problēmsituāciju ar putniem. Vislabākais, ko darīt – nemaz nepieļaut ligzdas uzbūvēšanu, jau no pašiem pirmajiem centieniem neatlaidīgi, regulāri traucēt un neļaut kaijām ligzdu ierīkot. Tikko kaijas būs apmetušās uz mazuļu perēšanu, tās sāks aizstāvēties un var izrādīt agresīvu uzvedību. Savukārt beidzoties ligzdošanas periodam, jaunajai paaudzei izlidojot, parasti beidzas konfliktsituācijas ligzdas tuvumā. Situācijā, kad mazuļi jau ir izperēti, kaijas netraucēt, neprovocēt, netuvoties, sagaidīt kad mazuļi pieaugs un pametīs ligzdu, un tad rīkoties, lai nepieļautu ligzdošanu šajā vietā turpmāk.