20.4 °C, 3.9 m/s, 66.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPasākumiKoncertā atzīmē 125 gadus kopš Dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā
Koncertā atzīmē 125 gadus kopš Dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā
11/09/2020

1895. gada 15.–18. jūnijā Jelgavā izskanēja IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Pieminot šo latviešu tautas kultūrai un Jelgavas pilsētai nozīmīgo notikumu, 11. septembra vakarā brīvdabas koncertzālē “Mītava” izskanēja koncerts, kas tematiski atbalsoja pirms 125 gadiem Jelgavā aizvadītos svētkus ar garīgo, laicīgo un vokāli instrumentālo programmu.

Koncerta muzikālo daļu atklāja Latvijas valsts himna ērģelnieka Aigara Reiņa un soprāna Ineses Romancānes izpildījumā, pieminot faktu, ka tieši Jelgavā pirmo reizi kopkorī tika atskaņota Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Tāpat ērģeļu skanējumā tika izpildīti Paula Dambja un Marģera Zariņa skaņdarbi, savukārt koncerta pirmo posmu noslēdza latviešu komponista jelgavnieka Alvila Altmaņa darbs.

Koncerta turpinājumā virtuozos skaņdarbos varēja novērtēt spožo solistu jelgavnieku – čellista Maksima Beitāna un akordeonistes Marijas Vasiļjevas – talantu. Savukārt koncerta trešajā posmā Jelgavas kamerorķestrim pievienojās Jānis Aišpurs, I.Romancāne un jauktais koris “Balti”, atskaņojot J.Aišpura dziesmas Rūdolfa Bērtiņa aranžējumos solistiem, orķestrim un korim. Izskanēja arī latviešu tautasdziesma “Pūt, vējiņi”, kas IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos pirmo reizi iekļauta kopkoncerta repertuārā.

Koncertu apmeklēja arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš vakara atklāšanā klausītājus iepazīstināja ar atmiņām par Dziesmu un mūzikas svētku norisi Jelgavā, ko savulaik pierakstījusi Tirzas kora dziedātāja, vēlāk rakstniece Tirzmaliete. Viņas pieraksti stāsta par garo ceļu, kas veikts, dodoties uz Jelgavu un izjusto kopā būšanas prieku, svētkos dziedot ēkā, kas atgādinājusi Beverīnas pili. “Arī toreiz bija jūtams prieks gan dziedātāju, gan skatītāju acīs. Gluži tāpat kā šodien, arī toreiz tika cildināti komponisti un uz rokām cilāti diriģenti. Tradicionālais Dziesmu svētku lietus ģenerālmēģinājuma laikā nolija arī toreiz. Šodien gribu teikt paldies ikvienam, kas ir uzturējis mūsu Dziesmu svētku tradīciju un šis vakars ir vēl viens apliecinājums latviešu tautas uzticībai mūsu pamatvērtībām,” tā N.Puntulis. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka pirms 125 gadiem svinētie mūzikas svētki ļāva latviešiem apliecināt savu identitāti: “Šajos svētkos lielu darbu ieguldīja tālaika Latviešu biedrības priekšsēdis – vēlāk Latvijas valsts pirmais prezidents – Jānis Čakste. Šobrīd dzīvojam brīvā valstī, esam svinējuši daudzas uzvaras un cietuši arī zaudējumus, tomēr mūzika un dziesma arvien ir kopā ar mums.”

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē