Jaunumi

Pirms 130 gadiem Jelgavā notika  IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki. Šajos svētkos pirmoreiz kopkora izpildījumā skanēja Kārļa Baumaņa „Dievs, svētī Baltiju (Latviju)”. Godinot svētku gadadienu, līdz 15. jūnijam Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Vieni vienīgie IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki Jelgavā 1895. gadā”.

Dziesmu un deju svētku vēsturē īpaši ir Jelgavā notikušie IV Vispārējie Dziesmu un Mūzikas svētki – vienīgie, kas norisinājušies ārpus Rīgas.

Šogad aprit jau 152 gadi kopš, iespējams, izcilākās latviešu kultūras tradīcijas aizsākuma – vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas pirmo reizi norisinājās 1873. gadā Rīgā ar mazliet atšķirīgu nosaukumu – I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Līdz pat 1948. gadam tie bija Dziesmu svētki un tikai šajā gadā pirmo reizi sāka piedalīties arī deju kolektīvi. Dziesmu un deju svētki kļuva par nacionālo simbolu un tautas pašapziņas izpausmi laikā, kad Latvija bija zem svešām varām un laikā, kad Latvija bija un ir neatkarīga valsts. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 27 reizes.

Dziesmu un deju svētku norises vieta vienmēr ir bijusi Rīga, bet ir viens izņēmums un tie ir IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, kas 1895. gadā norisinājās Jelgavā. Par to pateicība pienākas toreizējam Jelgavas Latviešu biedrības priekšniekam un vēlākajam pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem, kuram izdevās panākt, ka svētki notiek Jelgavā.

Jaundibinātā Rīgas latviešu biedrība šeit saskatīja iespēju, iesaistot visus latviešu apdzīvotos novadus,  organizēt vispārējos dziedāšanas svētkus. Pirmie 3 dziedāšanas svētki notika Rīgā, taču jelgavnieki  nevēlējās visus laurus atdot Rīgai.  Jelgavas latviešu biedrības enerģiskais vadītājs Jānis Čakste pasludināja, ka ar nākamajiem – IV Vispārīgajiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem  svinēs Kurzemes guberņas izveidošanas 100. gadskārtu. Tas bija pietiekams arguments, lai Rīgas latviešu biedrības niknie iebildumi netraucētu saņemt cara valdības atļauju. Dziesmu svētki notika Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Kopkori veidoja 3000 dziedātāju.

“Šajos svētkos pirmo reizi koristi bija tērpti novadu tautas tērpos, tāpat pirmoreiz pirms svētkiem rīkoja koru un orķestru mēģinājumus, koriem bija noteiktas obligātās dziesmas. Paralēli svētkiem notika teātra izrādes, liela mēroga lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šajos svētkos pirmoreiz kopkora izpildījumā skanēja Kārļa Baumaņa „Dievs, svētī Baltiju (Latviju)”,” stāsta  Gints Putiķis , muzeja direktores vietnieks zinātniskajā  darbā.

Jāpiebilst, ka 31. maijā pulksten 17 koncertzālē “Mītava” notiks dižkoncerts “Vēl viena dziesma būs”, kas pulcēs 1400 dziedātājus no visas Latvijas, lai kopīgi godinātu IV Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkus, kas 1895. gadā tika rīkoti Jelgavā. Pirms 130 gadiem tā laika prese izbrīnīti secināja: “… ka tūkstošiem latviešu prot ne tikai lasīt un rakstīt, bet pazīst arī notis un arī dzied, un ka šiem ļaudīm svētkos un svētdienās patīk iet nevis uz krogu, bet uz koru mēģinājumiem.” Sīkāka informācija par koncertu ŠEIT.

Muzejs apmeklētājiem atvērts no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 10 līdz 18. Sīkāka informācija par ieejas maksu ir pieejama muzeja mājaslapā www.jvmm.lv.