18 °C, 2.6 m/s, 89 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiMuzejā – latviešu strēlnieku vēstuļu un fotogrāfiju izstāde
Muzejā – latviešu strēlnieku vēstuļu un fotogrāfiju izstāde
12/07/2014

Līdz 28.septembrim Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde „Gaidi mani…” – fotogrāfiju un vēstuļu izstāde par Latviju un latviešiem pirmajā pasaules karā. Izstādē eksponētas pastkartes un vēstules no Aivara Cimermaņa privātās kolekcijas.

Publicitātes foto

Līdz 28.septembrim Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde „Gaidi mani…” – fotogrāfiju un vēstuļu izstāde par Latviju un latviešiem pirmajā pasaules karā.

Pirmais pasaules karš (1914 – 1918) bija 20.gadsimta vēstures fenomens, kas dziļi ietekmēja daudzu tautu likteņus un sabiedrības attīstības pamattendences. Antantes uzvara karā līdz nepazīšanai pārveidoja “Veco Eiropu” – sabruka Austroungārijas un Osmaņu impērija, Krievija un Vācijabija novājinātas. Visdziļākās pārmaiņas skāra Austrumeiropu, kurā izveidojās jaunas nacionālās valstis, arī Latvijas Republika.

Pirmā pasaules kara sākumam raksturīgās masu atbalsta demonstrācijas centrālajai varai karā iesaistītajās valstīs drīz vien saskārās ar skarbo realitāti no frontes ziņojumiem, kritušie, ievainotie, izpostītās pilsētas un ceļi utt. Daļa šīs informācijas nesēju bija no frontes un okupētajām teritorijām sūtītās vēstules un pastkartes. Vairākums šo pastkaršu un vēstuļu autoru bija latviešu strēlnieki, kas sevi ar zelta burtiem ir ierakstījuši pasaules un Latvijas militārajā vēsturē un kuru patriotisms Latvijas valstij izšķirīgos brīžos nodrošināja Latvijas Republikas neatkarību. Dažādas bija pasta funkcijas kara apstākļos, kā arī veidi, kā līdz adresātam nonāca konkrētās personas vai organizācijas sūtījums. Jau no pirmajām kara dienām visus pasta sūtījumus kontrolējakara cenzūra, kas, maldinot ienaidnieka spiegus, pasta iestādēs sāka lietot “mēmos zīmogus”. Latviešu strēlnieki saziņai ar tuviniekiem izmantoja karalauka pasta pakalpojumus. Savukārt pēc pirmajām Krievijas armijas neveiksmēm frontē daudzi karavīri nonāca gūstā, par ko liecina ar Sarkanā Krusta palīdzību uz mājām nosūtītās vēstules.

Dzīve turpinājās arī vācu armijas ieņemtajā Kurzemē – darbojās vācu Austrumapgabala pasta iestādes, kara cenzūra. Savukārt vācu karavīru saraksti organizēja vācu armijas Karalauka pasts, kura nodaļas atzīmētas ar dažādiem numuriem, Jelgavā – Feldpost No214.

Izstādes idejas un realizācijas autors ir Aivars Cimermanis. Izstādē eksponētas pastkartes un vēstules no viņa privātās kolekcijas. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs izsaka pateicību A.Cimermanim par izstādes organizēšanu.

Informācija sagatavota
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā