16.2 °C, 2 m/s, 84.9 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiNeprivatizēto dzīvokļu īrniekiem pieaugs īres maksa
Neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem pieaugs īres maksa
31/10/2018

Jelgavas pilsētas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu, ka no nākamā gada maija pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, kuriem dzīvoklis izīrēts līdz 2002. gada 1. janvārim un kuri nav izmantojuši iespēju iegādāties dzīvokli īpašumā privatizācijas vai atsavināšanas procesā, turpmāk īres maksā tiks iekļauts dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums dzīvojamās mājas atjaunošanai. Līdz ar to vidēji īres maksa no pašvaldības īrētam labiekārtotam dzīvoklim paaugstināsies apmēram par 0,30 centiem par kvadrātmetru mēnesī. Tāpat ar domes lēmumu noteikts, ka, papildu īres maksai īrniekam turpmāk būs proporcionāli jāsedz arī dzīvojamās mājas investīciju izdevumi.

Kopumā šā gada oktobra sākumā Jelgavā bija 518 pašvaldības īres dzīvokļu, kas izīrēti līdz 2002. gada 1. janvārim un kurus īrnieki līdz 2002. gadam nav privatizējuši vai vēlāk ierosinājuši tā atsavināšanu no pašvaldības. No tiem 398 ir labiekārtoti, bet 120 – nelabiekārtoti dzīvokļi. Šāda situācija nav taisnīga attiecībā pret tiem iedzīvotājiem, kuri savulaik dzīvokļus ir privatizējuši, jo šobrīd gan privatizēto dzīvokļu saimnieki, gan pašvaldības dzīvokļu īrnieki sedz tikai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, bet gadījumos, kad mājā tiek veikti labiekārtošanas darbi, piemēram, realizēti pagalmu labiekārtošanas vai energoefektivitātes projekti, visus investīciju izdevumus apmaksā tikai dzīvokļu īpašnieki, bet ieguvēji ir arī īrnieki.

 

Konkrēts piemērs – pagājušajā gadā renovēta dzīvojamā mājā Katoļu ielā 17, kur pašvaldības īpašumā ir septiņi šādi īres dzīvokļi. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbu izmaksas bija jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, un šajā gadījumā renovācijas izmaksas par septiņiem dzīvokļiem sedz pašvaldība – kopējā summa 32 953,47 eiro. Taču ieguvēji no ēkas renovācijas ir konkrēto dzīvokļu īrnieki, kuriem tagad samazinās, piemēram, ikmēneša rēķins par apkuri.

 

Lai sakārtotu šo nevienlīdzīgo situāciju un vienlaikus mudinātu īrniekus apsvērt iespēju iegūt dzīvokli īpašumā, dome ir spērusi pirmo soli, pieņemot lēmumu par jaunas īres maksas noteikšanu šādiem dzīvokļiem. Lēmums paredz, ka īres maksu veido mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās īrētās dzīvojamās telpas platībai un kurā iekļauts dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums mājas atjaunošanai. Katras dzīvojamās mājas amortizācija mēnesī tiek aprēķināta pēc formulas, kurā dzīvojamās telpas kadastrālā vērtība uz kārtējā gada 1. janvāri tiek dalīta ar dzīvojamās mājas vidējo kalpošanas ilgumu gados, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, un 12 mēnešiem, iegūstot maksājumu mēnesī. Līdz ar to īres maksa pašvaldības dzīvokļiem būs atšķirīga, jo vērā tiek ņemti katras mājas konkrētie dati. Tāpat papildu īres maksai katram īres dzīvokļa īrniekam turpmāk proporcionāli dzīvojamai platībai būs jāsedz investīciju daļa, kas saistīta ar mājas labiekārtošanu, piemēram, mājas siltināšanas, jumta nomaiņas, pagalma labiekārtošanas un citos gadījumos. 

Papildus īres maksai īrniekam būs jāmaksā arī likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī zemes nomas maksa, ja zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, ir citas personas īpašumā. Pieņemtais lēmums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā.

 

Tā kā viens no pašvaldības mērķiem pēc šī lēmuma pieņemšanas ir arī atsavināšanas procesa veicināšana, domes lēmums paredz pārejas periodu jaunās īres maksas piemērošanai – proti, no 2019. gada 1. maija īrniekiem būs jāmaksā 50 procenti no aprēķinātās dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma summas, bet, sākot ar 2020. gada 1. maiju, īres maksa būs jāmaksā jau pilnā apmērā. Kā to nosaka likums, īrnieki par īres līguma izmaiņām tiks brīdināti iepriekš – jau tuvākajā laikā ēkas pārvaldnieks izsūtīs īrniekiem paziņojumus par līguma nosacījumu maiņu. Līdz ar to īrniekiem būs laiks, lai apsvērtu, vai tālredzīgāk nebūtu iegūt dzīvokli savā īpašumā, rosinot atsavināšanas procesu.

 

Iespējams, ka īrnieki ne vienmēr apzinās ieguvumus, ko sniedz īpašums. Ja īres līgums ļauj īrniekam tikai dzīvot konkrētajā dzīvoklī, tad dzīvokļa īpašnieks jau var dzīvokli gan pārdot, dāvināt un atstāt mantojumā, gan nepieciešamības gadījumā ieķīlāt, izīrēt citai personai, kā arī dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs un lemt par mājas apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, labiekārtošanas jautājumiem. Tāpat brīdī, kad dzīvoklis tiek iegūts īpašumā, dzīvokļa īpašniekam nav jāmaksā pašvaldības noteiktā īres maksa.

 

Lai ierosinātu dzīvokļa atsavināšanas procesu jeb tā iegūšanu savā īpašumā, īrniekam ir jādodas uz pašvaldības Klientu apkalpošanas centru un jāuzraksta iesniegums, pirms tam gan pārliecinoties, vai dzīvoklim nav uzkrāti īres un komunālo maksājumu parādi. Pēc tam jau pašvaldība, pamatojoties uz īrnieka iesniegumu, sāk atsavināšanas procesu. Īpašums tiek novērtēts, noteikta tā atsavināšanas cena, un dome pieņem lēmumu par dzīvokļa atsavināšanu. Termiņš dzīvokļa iegūšanai īpašumā ir līdz sešiem mēnešiem. Jaunajam dzīvokļa īpašniekam ir iespēja samaksāt visu dzīvokļa atsavināšanas maksu uzreiz vai arī izvēlēties nomaksas pirkuma līgumu termiņā līdz pieciem gadiem, paredzot, ka par atlikušo summu pircējs saskaņā ar likumu maksā 6 procentus gadā.

 

Jau ar pirkuma līguma vai nomaksas pirkuma līguma noslēgšanas dienu tiek izbeigts noslēgtais dzīvokļa īres līgums un īrnieks no dzīvokļa lietotāja, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā, kļūst par tā īpašnieku. Ja pašvaldības dzīvokļa īrnieks lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi pieņems tuvākajā laikā un ar iesniegumu vērsīsies pašvaldībā, tad, visticamāk, līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunā īres maksa, viņš dzīvokli jau būs ieguvis īpašumā, un pašvaldības noteiktā īres maksa viņam nebūs jāmaksā.

 

Pieņemtais domes lēmums neattiecas uz tiem pašvaldības īres dzīvokļiem, kas izīrēti iedzīvotājiem, sākot ar 2002. gada 1. janvāri kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, vai arī piešķirti kā atbalsts kvalificēta speciālista piesaistei – šajos gadījumos īrniekiem līguma nosacījumi nemainās.

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē