2.6 °C, 2.5 m/s, 92.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaPagājušajā gadā dzīvnieku ķērāji 42 suņus atdevuši īpašniekiem, 65 nogādājuši patversmē
Pagājušajā gadā dzīvnieku ķērāji 42 suņus atdevuši īpašniekiem, 65 nogādājuši patversmē
04/03/2024

Aizvadītajā gadā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Zemgales EKO”, kas Jelgavā nodrošina klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, saņēmusi 725 izsaukumus par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem. Tas ir par 112 izsaukumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk izsaukumu bijis maijā – 84.

“Iegādājoties mājdzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas pilnu atbildību par dzīvnieka labturības, īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu,” uzsver SIA “Zemgales EKO” ražošanas direktore Kristīne Stukina.

Taču dzīvnieku ķērāji ik dienu saņem izsaukumus par Jelgavā klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem. Daļa klaiņojošo dzīvnieku pēc notveršanas tiek nodoti likumiskajam saimniekam, bet, ja ar tā īpašnieku sazināties neizdodas, dzīvnieks tiek nogādāts patversmē. “Joprojām daudzi notvertie suņi nav identificējami, tādējādi nav iespējams noskaidrot to saimniekus. Vai nu sunim nav implantēta mikroshēma un tas nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) bāzē vai arī čips ir, bet suns nav reģistrēts LDC bāzē, līdz ar to nav pieejama informācija par tā saimnieku,” skaidro K.Stukina, papildinot, ka suni var čipot ikvienā veterinārajā klīnikā, reģistrēt LDC datubāzē – gan klīnikā, gan LDC. Mikroshēma, kas parasti atrodas dzīvnieka kreisā pleca apvidū, satur unikālu ciparu kodu, ko var nolasīt ar speciālu skeneri. Ievadot nolasīto kodu vienotajā datubāzē, iespējams noskaidrot ziņas par dzīvnieka īpašnieku, informāciju par vakcināciju pret trakumsērgu un citus datus. Ārkārtīgi būtiski ir ne tikai tas, lai sunim būtu mikroshēma, bet arī tas, lai informācija par viņu un saimnieku būtu pieejama LDC. Tādā gadījumā dzīvnieku ķērājs daudz ātrāk var iegūt informāciju par suni, sazināties ar tā saimnieku, lai nodotu viņam noklīdušo dzīvnieku.

K.Stukina stāsta, ka 2023. gadā dzīvnieku ķērāji īpašniekiem nogādāja 42 suņus, jo šos dzīvniekus varēja identificēt un sazvanīt īpašniekus. Taču, ja čipa nav, dzīvnieku ķērājs suni nogādā patversmē. Pagājušajā gadā nav bijis iespējams identificēt 65 suņus, kas notverti klaiņojam pa pilsētu, un viņi visi nogādāti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mazo dzīvnieku patversmē. Turp aizvesti arī 87 pilsētā notvertie klaiņojošie kaķi.

Patversme īpašniekiem atdevusi 36 suņus un vienu kaķi, adopcijai atstāti 27 suņi un 64 kaķi.

Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku ķērāji par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem saņēmuši 725 izsaukumus. Visvairāk izsaukumu bijis maijā (84), vismazāk – februārī (37). SIA “Zemgales EKO” norada, ka diezgan daudz izsaukumu saistīti ar meža zvēriem pilsētā, taču jelgavniekiem jāsaprot, ka mūsu pilsētu ieskauj meži un ir tikai likumsakarīgi, ka savvaļas dzīvnieki nāk uz pilsētu meklēt barību. Meža dzīvniekus ierasti piesaista brīvi pieejami, pārpildīti atkritumu konteineri, mājdzīvniekiem novietotais ēdiens.

Nereti dzīvnieku ķērājiem tiek adresēta informācija arī par klaiņojošiem kaķiem. SIA “Zemgales EKO” skaidro, ka likuma izpratnē klaiņojošs dzīvnieks ir bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku). Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Līdz ar to, piemēram, daudzdzīvokļu māju kaķu kolonijas, kas ir iedzīvotāju pieradinātas, barotas un aprūpētas, nav uzskatāmas par klaiņojošiem un bezpalīdzībā esošiem dzīvniekiem. “Dzīvojamo māju īpašumā esošajā piegulošajā teritorijā var tikt organizēta dzīvnieku izķeršana saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai saņemot mājas apsaimniekotāja pieprasījumu,” skaidro K.Stukina.

Dzīvnieku ķērāji 2023. gadā savvaļā palaiduši 31 putnu (visvairāk jūlijā – 12), trīs stirnas, vienu ezi un vienu bebru.

Jāpiebilst, ka SIA “Zemgales EKO” kompetencē ir pilsētā savākt arī mirušos dzīvniekus un nogādāt tos utilizācijai. Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku ķērāji utilizācijai nodevuši 244 beigtus dzīvniekus: 86 kaķus, astoņus suņus, 68 putnus, 30 stirnas, 13 lapsas, 19 ežus, četras caunas, četrus āpšus, četras mežacūkas, četras žurkas, vienu jenotu, sesku, bebru un vistu.

Jāuzsver, ka dzīvnieku izķeršana pilsētā tiek nodrošināta visu diennakti. Galvenais informācijas kanāls ir POIC iedzīvotāju atbalsta tālrunis 8787, pa kuru iedzīvotāji var ziņot par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, kā arī par beigtiem zvēriem. Ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš informē par klaiņojošu dzīvnieku, sīki raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Jo precīzāka sniegtā informācija būs, jo ātrāk izdosies dzīvnieku atrast. Vēlams, lai ziņotājs POIC atstāj kontaktinformāciju, tādējādi dzīvnieku ķērājs nepieciešamības gadījumā varēs sazināties un precizēt detaļas.

Noķerto dzīvnieku saimniekiem par noķeršanas pakalpojumu “Zemgales EKO” jāmaksā 36,96 eiro (bez PVN), bet, ja dzīvnieks pēc notveršanas tiek nogādāts Mazo dzīvnieku patversmē, saskaņā ar patversmes cenrādi jāsedz arī visas izmaksas par dzīvnieka izmitināšanu, aprūpi un manipulācijām, ja tādas nepieciešamas.