20.8 °C, 5.1 m/s, 56.9 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPasākumiPiektdien muzejs aicina uz “Slavas dziesmu Jelgavai”, atskatoties uz Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku
Piektdien muzejs aicina uz “Slavas dziesmu Jelgavai”, atskatoties uz Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku
26/05/2026

29. maijā pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Akadēmijas ielā 10 notiks pasākums “Slavas dziesma Jelgavai”, kas veltīts Kurzemes un Zemgales hercogistes 465 gadu atcerei. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Latvijas vēsturē Kristiana Bornmana vēsturiskā poēma “Jelgava” (Mitau, 1686) ir Jelgavas 17. gadsimta otrās puses un plašāk Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures, sabiedrības intelektuālās un sociāli politiskās vides attīstības spilgts un dinamisks raksturojums hercoga Frīdriha Kazimira (1650–1698) valdīšanas laikā (1682–1698). Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā nav daudz piemēru no senatnes, kad  respektējamu dzejdaru darbi būtu veltīti Latvijas pilsētām. Kā viens no piemēriem bija Bazīlija Plīnija poēma “Slavas dziesma Rīgai” – iespiesta 1595. gadā.

Rīga nebija tālu no Jelgavas, tikai atšķirībā no Baltijas jūras lielākās pilsētas, Jelgava (arī, Mintauja, Mitau, Mitowe) bija valstiska veidojuma – Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Latvijas prasīgajiem un prasmīgajiem lasītājiem iespēja izlasīt poēmu “Jelgava” latviešu valodā ir pieejama visai nesen – kopš 2010. gada Valda Bisenieka atdzejojumā rakstu krājumā “Senā Jelgava”.

Pasākuma laikā muzeja speciālisti aicinās radoši atskatīties uz Jelgavas vēsturē nozīmīgiem notikumiem un faktiem Kristiana Bornmana dzīves laikā. Apmeklētāji varēs klausīties poēmas fragmentu lasījumus, kuros izcelti gan labi zināmi pilsētas vēstures notikumi, gan mazāk zināmi, taču nozīmīgi fakti par Jelgavas attīstību.

Kristiana Bornmana poēma veidota 896 četrrindu pantos un ir unikāla sava laika kultūrvēsturiska liecība par Jelgavu un tās vietu Kurzemes un Zemgales hercogistē, uzsver direktores vietnieks zinātniskās pētniecības darbā Gints Putiķis.