26. jūnijā domes sēdē apstiprināts Jelgavas pašvaldības publiskais pārskats par 2024. gadu – kopumā astoņās tematiskās sadaļās dokuments iepazīstina ar pagājušajā gadā paveikto pašvaldības funkciju nodrošināšanā. Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka, neskatoties uz ekonomikas attīstības sabremzēšanos, vidējais bezdarba līmenis pilsētā turpina samazināties, bet vidējā bruto darba alga – pieaugt.
Publiskais pārskats sagatavots, lai informētu sabiedrību par pašvaldības darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par budžeta līdzekļu izlietojumu iepriekšējā gadā. Jelgavas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Attīstības un pilsētplānošanas departamenta vadītājas vietniece Ilga Līvmane skaidro, ka dokumentā iekļauta pamatinformācija par pilsētas iedzīvotājiem, darba tirgu un ekonomisko situāciju, pašvaldības pārvaldi un personālu, pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu, investīciju projektiem, pašvaldības budžeta pamatrādītājiem, pašvaldības darbu sadalījumā pa budžeta izdevumu ekonomiskajām kategorijām, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldības galvenajiem uzdevumiem 2025. gadā, kā arī cita būtiska informācija.
Apkopotā informācija liecina, ka demogrāfisko tendenču ietekmē iedzīvotāju skaits Jelgavā turpina samazināties, ko pēdējos gados nosaka galvenokārt iedzīvotāju negatīvais dabiskais pieaugums zemu dzimstības un augstu mirstības rādītāju rezultātā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024. gadā Jelgavā deklarēto iedzīvotāju skaits bija 59 303 – salīdzinot ar 2023. gadu, tas samazinājies par 167 iedzīvotājiem jeb 0,3 procentiem. 2024. gadā Jelgavā bija dzimuši 414 cilvēki, miruši – 718, migrācijas saldo bija negatīvs: -83 cilvēki.
Vidējās darba algas dinamika Jelgavā saglabājas augšupejoša – 2024. gadā tā pieauga līdz 1584 eiro (dati bez privātā sektora komersantiem), kas ir par 14,7 procentiem vairāk nekā pērn. Jelgavas pilsētā deklarēto darba ņēmēju skaita īpatsvars sadalījumā pa mēneša bruto darba algu grupām liecina, ka pērn 16,9 procenti strādājošo jelgavnieku saņēma darba samaksu līdz 700 eiro, 22,3 procenti strādājošo – no 1000,01 līdz 1500 eiro mēnesī, 35,2 procentiem Jelgavas darba ņēmēju atalgojums bija no 1500,01 līdz 3000 eiro, bet 9,7 procenti saņēma atalgojumu, kas pārsniedza 3000,01 eiro mēnesī. Jelgavā strādāja 39 procenti strādājošo jelgavnieku jeb 12 764 jelgavnieki, Rīgā darba vietas bija atraduši 35,2 procenti jeb 11 627 Jelgavas iedzīvotāju, bet Jelgavas novadā – astoņi procenti jeb 2619 jelgavnieki.
Liela uzmanība no pašvaldības puses tiek veltīta pilsētas infrastruktūras attīstībai. Tā pērn tika realizēti vairāki nozīmīgi pašvaldības infrastruktūras investīciju projekti – Pilssalas ielas degradētās teritorijas un Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras sakārtošana, ēkas Pasta ielā 32 pilna pārbūve, infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai Rubeņu ceļa rūpnieciskajā teritorijā, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes izveide atkritumu poligonā “Brakšķi”, jauniešu centra “Pakāpiens” izveide Loka maģistrālē 25, Jelgavas Centra pamatskolas stadiona pārbūve un daudzi citi. Savukārt starp pērn uzsāktajiem nozīmīgākajiem investīciju projektiem, kuri turpinājās arī šogad, ir Zemgales industriālā parka attīstība, 2., 3.līnijas un Nameja ielas posma Jelgavā pārbūve, Pārlielupes skeitparka būvniecība publiskās ārtelpas attīstībai, Miera ielas pārbūve posmā no tilta pār Platones upi līdz Graudu ielai.
Kopumā 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti 35 jauni projekti ES fondu, valsts un cita ārēja finansējuma piesaistei. Pērn noslēgti finansējuma līgumi par 16 projektu īstenošanu, projektu veidā piesaistot investīcijas 48 929 721 eiro apmērā.
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, pozitīvas tendences vērojamas privāto investīciju sektorā. Jau vairākus gadus “Financial Times” izdevuma “FDi Magazine” organizētajā “FDI Intelligence” pētījumā kategorijā “Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2025” Jelgava uzrāda augstus rezultātus. 2024. gadā mikropilsētu grupā kategorijā “Ārvalstu tiešo ieguldījumu stratēģija” Jelgava novērtēta kā astotā labākā Eiropas mikropilsēta. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Jelgavas valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2024. gada beigās bija 76,56 miljoni eiro – salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir palielinājies par 3,6 procentiem. Lielākie ārvalstu investori Jelgavā ir no Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Šveices, Vācijas, Dānijas, Lietuvas.
Tāpat 2024. gadā Jelgavā turpinājās aktīvs būvniecības process – Jelgavas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Būvvaldes dati par izsniegtajām būvatļaujām liecina par 200 būvēm, 158 gadījumos paredzot jaunu būvniecību, bet 63 – pārbūvi, renovāciju.
Lai vairāk uzzinātu par pašvaldības paveikto darbu 2024. gadā, iedzīvotāji aicināti iepazīties ar sagatavoto publisko pārskatu. Elektroniskā formātā tas pieejams ŠEIT. Savukārt drukātā veidā – Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, kā arī pilsētas bibliotēkās.
22.7 °C,
1.8 m/s,
63.5 % 
22.7 °C,
1.8 m/s,
63.5 %