27.1 °C, 1.5 m/s, 58 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaSamazinot plūdu riskus, Svētes palienes pļavās izveidota jauna atpūtas zona
Samazinot plūdu riskus, Svētes palienes pļavās izveidota jauna atpūtas zona
17/04/2020

Martā Būriņu ceļa un Sniega ielas apkārtnē noslēdzās apjomīgi būvdarbi ar mērķi samazināt plūdu risku Jelgavas pilsētas teritorijā, īstenojot kompleksus pasākumus Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās. Jau šis pavasaris, kad Svētē ūdens līmenis līdz ar nokrišņu daudzumu ir paaugstināts, apliecinājis, ka ieguldījums dod rezultātu. Būriņu ceļš pie lielā novadgrāvja caurtekas, kas iepriekš jau pie nelielām ūdens līmeņa svārstībām mēdza applūst, liedzot pārvietošanos, šogad neapplūda – tur izbūvētas jaunas caurtekas, ar kurām var regulēt ūdens līmeni, un par metru paaugstināta ceļa braucamā daļa. Līdz ar pretplūdu pasākumiem Jelgava ir ieguvusi arī jaunu atpūtas vietu – koka laipas Svētes palienes pļavās, kas jau kļuvušas par iecienītu pastaigu maršrutu.

Pagājušajā gadā Jelgavas pašvaldība Būriņu ceļa un Sniega ielas apkārtnē sāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītu projektu “Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās”. Tas tika dalīts trijās daļās, ietverot zaļās infrastruktūras izveidošanu Sniega ielas piegulošajās teritorijās un virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošanu Būriņu ceļa posmā no Blāzmas līdz Zemgaļu ielai, kā arī Svētes upes caurplūdes atjaunošanu pie Būriņu ceļa, pārbūvējot caurtekas un uzbūvējot jaunu tiltu Būriņu ceļā. Būvdarbi plūdu risku mazināšanai šajā apkaimē ilga vairāk nekā gadu un noslēdzās martā, kad ekspluatācijā nodota jaunā rekreācijas zona – koka laipas Svētes palienes pļavās, kas ir šī projekta viens no iedzīvotājiem redzamākajiem ieguvumiem, jo Jelgavā ir par vēl vienu sakārtotu pastaigu vietu vairāk.

Būriņu ceļš šogad neapplūda

Katru gadu pavasarī pastāv palu varbūtība. Šogad, pateicoties tam, ka snigšana ziemā bija minimāla un upes neaizsala, plūdu draudi netika novēroti. “Taču, būtiski palielinoties nokrišņu daudzumam, kas bijuši ļoti intensīvi un bieži, Lielupes baseina upēs, tostarp Svētē, jau no novembra ir paaugstināts ūdens līmenis. Vislielākā ūdens caurplūde ir novērota tieši Svētē, līdz ar to visas zemākās teritorijas tās apkārtnē applūst un palienes pļavas ir zem ūdens,” stāsta Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece Žanna Barkovska. “Pilsētsaimniecības” projektu vadītāja Kristīne Vuškārniece papildina, ka līdz ar jaunu caurteku izbūvi Būriņu ceļā ar aizvariem ir iespēja kontrolēt ūdens ieplūšanu zaļajās teritorijās starp Sniega ielu un Vītolu ceļu ilgstošu nokrišņu un palu laikā. Paaugstinoties ūdens līmenim upes augštecē, aizvari var tikt pilnībā aizvērti vai daļēji atvērti, ūdeni regulētā apjomā akumulējot Sniega ielai piegulošajās palienes pļavās, un tas jau šopavasar darīts.

Šajā vietā ir veikta virkne plūdu risku mazināšanas darbu: atjaunota galvenā novadgrāvja caurplūde, izcērtot krūmus, iztīrot tā gultni un izrokot dziļāku, kā arī demontētas trīs vecās caurtekas zem Būriņu ceļa. To vietā ir izbūvētas divas jaunas lielizmēra – aptuveni 1,5 metri diametrā – caurtekas, kas aprīkotas ar aizvariem, kādu iepriekš nebija, un par metru pacelta Būriņu ceļa braucamā daļa pār šīm caurtekām, līdz ar to tās applūšanas risks ir mazāks,” stāsta K.Vuškārniece. Iespējams, iedzīvotājiem, kuri dzīvo šajā rajonā, šķiet, ka šogad ir lieli pali, taču speciālisti pieļauj, ka šo efektu rada tas, ka Svētes palienes pļavas, kas iepriekš bija aizaugušas, tagad ir izkoptas, tādējādi cilvēki redz, kur uzkrājas ūdens.

Novadgrāvjos privātmāju rajonā ūdens stāv minimāli

Lai novērstu privātmāju teritoriju un ielu applūšanu, būtisks ieguldījums veikts virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošanā šajā rajonā. Atjaunoti un iztīrīti novadgrāvji vairākos ielu posmos, un lielākais posms ir Līgas iela, kur tas paveikts visā ielas garumā, kā arī iebrauktuvēs izbūvētas caurtekas, lai tās būtu vienāda izmēra un nodrošinātu vienmērīgu lietusūdens aizvadīšanu. “Viena no galvenajām problēmām, kāpēc intensīvu nokrišņu laikā Svētes upei piegulošās privātmāju teritorijas applūda, bija tieši tas, ka esošā novadgrāvju sistēma funkcionēja nepilnīgi. Novadgrāvji bija aizauguši, daļa likvidēti, tos aizberot, līdz ar to nenotika vienmērīga ūdens caurplūde un grunts pārmitrinājās, savukārt zem iebrauktuvēm esošās dažāda diametra caurtekas apgrūtināja caurplūdi un ūdens novadīšanu intensīvu nokrišņu laikā. Rezultātā pārplūda novadgrāvji, applūda privātmāju teritorijas un ielas. Projekta gaitā novadgrāvji sakārtoti. Jau šopavasar novērojam, ka ūdens pa novadgrāvjiem plūst vienmērīgi un tajos nekrājas, līdz ar to samazināta grāvju un privātmāju teritoriju applūšana un ūdens vienmērīgi tiek novadīts uz Svētes palienes pļavām,” stāsta K.Vuškārniece. Novadgrāvji iztīrīti vairāku kilometru garumā, dažās ielās tie izrakti no jauna, bet atsevišķās ielās ir izbūvēti lietusūdens drenāžas kolektori zem zemes, jo tur nebija iespējams izrakt grāvjus. Pie esošā novadgrāvja ieplūdes Svētes upē izbūvēta  800 milimetru diametrā caurteka regulators ūdens līmeņa regulēšanai teritorijā un Būriņu ceļa posmā starp Vētras ielu un Senču ielu – 500 milimetru caurteka ar pretvārstu. Atjaunotā meliorācijas sistēma veicinās grāvju caurplūdi un nodrošinās ātrāku ūdens novadīšanu Svētē.

To, ka grāvjos šopavasar ir mazāk ūdens, novērojuši arī vietējie. Sniega ielas iedzīvotāji gan norāda, ka, viņuprāt, novadgrāvji ir nedaudz par dziļu un grūtības varētu sagādāt to izpļaušana vasarā. “Atbilstoši Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem privātmāju īpašnieku uzdevums ir sakopt arī īpašumam piegulošo teritoriju ārpus sētas, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas arī par novad­grāvja sakopšanu. Grāvis šobrīd ir dziļš un stāvs – to izpļaut būs problēmas,” spriež Sniega ielas 8. nama iedzīvotājs Rūdolfs. Viņš gan atzīst, ka pēdējos gados ar plūdiem šajā privātmāju rajonā nav bijušas problēmas, vien grāvī ūdens daudzums bijis lielāks palu laikā. Projektētāji skaidro, ka šāds grāvju dziļums nodrošina ūdens atvadi uz palienes pļavām un tad – uz Svētes upi. Gar īpašumu Sniega ielā 8 grāvis ir dziļāks, jo tas ir pēdējais, kas savāc ūdeņus no tuvākajām teritorijām un novada palienes pļavās.

Būriņu ceļa tilts – ar lielāku nestspēju

Jau no pagājušā gada oktobra satiksmei atvērts arī jaunais Būriņu ceļa tilts pār Svēti, kas tika izbūvēts savu laiku nokalpojušā koka tilta vietā. Jaunais dzelzs­betona tilts, kas klāts ar asfalta segumu, ir platāks par iepriekšējo un ar lielāku nestspēju – pa to var pārvietoties bez masas ierobežojuma. Tas ir 6,3 metrus plats, un uz tā ir viena braukšanas josla automašīnām un atsevišķa ar nepārtrauktu līniju atdalīta josla, kas paredzēta gājējiem un velobraucējiem. Priekšroka ir tai automašīnai, kas tiltu vēlas šķērsot no pilsētas puses, un pār tiltu var pārvietoties ar ātrumu 30 kilometri stundā.

“Diemžēl divas reizes huligāni tiltu jau paspējuši apzīmēt. Pirmais ķēpājums tapa būvniecības laikā, un to likvidēja būvnieki, bet šobrīd notīrīšana ir uz pašvaldības pleciem, radot papildu izmaksas – viena šāda grafiti mazgāšana ar ūdens augstspiediena tvaika iekārtu izmaksā 23,45 eiro par kvadrātmetru. Vainīgajam gan jārēķinās – ja tiks pieķerts, viņam būs jāsedz šie izdevumi. Iedzīvotāji, ja pamana aizdomīgas darbības, aicināti informēt Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787,” stāsta K.Vuškārniece.

Projekta gaitā arī demontēts koka tilts pār Svēti Vītolu ceļā. Tā vietā ir izbūvēta caurteka regulators, pār kuru izveidots ceļa uzbērums, paaugstinot brauktuvi. “Ar jauno Vītolu ceļa caurteku regulatoru mēs varam kontrolēt to, lai ūdens no Svētes neieplūst privātmāju teritorijā Sniega ielā. Proti, Vītolu ceļa caurtekai ir pretvārsts, un tas nozīmē, ka no Svētes palienes pļavām caur šo caurteku tiek novirzīts ūdens uz Svētes upi, bet atpakaļ tas nevar ieplūst. Tiesa, šī sistēma darbosies pie noteikta ūdens līmeņa un stipros plūdos var nepalīdzēt,” stāsta K.Vuškārniece.

Jauna atpūtas zona ar koka laipu celiņu tīklu 1,6 kilometru garumā

Uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, svarīgi ir domāt ne tikai par applūšanas risku mazināšanu, bet arī to, kādu vēl labumu iedzīvotāji varētu iegūt no applūstošās teritorijas. Vietā, kas iepriekš bija aizaugusi krūmiem, nesakopta un mitra – Svētes palienes pļavās starp Sniega ielu, Būriņu ceļu, Vītolu ceļu un Miezītes ceļu –, šobrīd ir izveidota gandrīz 3365 kvadrātmetrus plaša rekreācijas zona. Tajā izbūvēts koka laipu celiņu tīkls pastaigām vairāk nekā 1,6 kilometru garumā, un laipas savienotas ar trim grantētām takām. Mazākā laipu zona, kas ir 562 metrus gara, atrodas starp Miezītes un Vītolu ceļu, ieskaujot Miezītes dīķi, kuru par mājām izvēlējušies divi gulbji, priecējot iedzīvotājus pastaigu laikā. Bet garākā koka laipu taka ir 1103 metrus gara un atrodas starp Būriņu ceļu un Sniega ielu. Lai nodrošinātu iespēju pārvietoties pa laipām arī palu laikā, tās izbūvētas 1,5–2 metru augstumā. Gājēju drošībai koka laipas aprīkotas ar margām, kurās iemontēts speciāls siets. Vairākās vietās uz takas ir izveidotas platformas, kur cilvēkiem izmainīties vai vienkārši apstāties un vērot dabu. Tur nav plānots izvietot soliņus. Savukārt, lai veicinātu floras daudzveidību, palienes pļavās 1,2 hektāru platībā ir izveidots meandrs jeb mitrājs, kur sastādīti dažādi augi, kā, piemēram, smaržīgā kalme, parastā niedre un vītola vējmietiņš. Tiesa, tie būs redzami tikai vasarā, kad palienes pļavām vajadzētu būt sausām. Jaunā atpūtas zona jau kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu gan apkārtnes iedzīvotājiem, gan citiem pilsētniekiem, kuri labprāt dodas tuvāk dabai.

“Es dzīvoju Dambja ielā, bet uz laipām ieelpot svaigu gaisu ar velosipēdu aizbraucu katru dienu. Paldies, ka Jelgavā ir kļuvis par vēl vienu sakārtotu vietu vairāk. Iepriekš tur viss bija aizaudzis, bet šobrīd ir kur aci piesiet, baudīt dabu, pastaigāties. Vieta ir ļoti skaista, jo īpaši saulainā laikā. It kā pilsētā, bet sajūta tomēr tāda kā laukos. Tagad svarīgākais, cik atbildīgi iedzīvotāji pret šo vietu attieksies. Ļoti ceru, ka pilsētnieki būs atbildīgi un saudzēs to, kas viņiem dots. Līdz šim novēroju, ka laipas apmeklē ģimenes ar četrkājainajiem mīluļiem, bet to saimniekiem vajadzētu atgādināt, ka aiz sava suņa ir jāsavāc,” tā Dambja ielas iedzīvotāja Daina.

Noteikumi, kas jāievēro, dodoties uz Svētes palienes pļavām

Šobrīd Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija un, lai mazinātu Covid-19 izplatību, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi arī publiskajā ārtelpā. Visām personām ir obligāti jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī vienlaikus pulcēties atļauts tikai pa divi, izņēmums ir cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, personas, kas veic darba vai dienesta pienākumus. Lūgums arī Svētes palienes pļavu apmeklētājiem to ņemt vērā un būt solidāriem, brīdī, kad uz laipām jāsamainās, izmantot uz tām esošās platformas vai arī, pamanot, ka uz laipām jau ir daudz cilvēku, drošības nolūkā nemaz nekāpt uz tām. To, vai jaunās pastaigu vietas apmeklētāji ievēros drošības pasākumus, kontrolēs arī Jelgavas Pašvaldības policija.

Tāpat laipu apmeklētāji aicināti izturēties atbildīgi pret infrastruktūru un dabu, ievērojot Pasaules Dabas fonda aicinājumu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”. Šobrīd teritorijā nav plānots uzstādīt atkritumu konteinerus, līdz ar to laipu apmeklētāji savus radītos atkritumus aicināti savākt, nevis piemēslot apkārtni. “Mudinām cilvēkus rūpēties par dabu un nemest atkritumus ne uz laipām, ne palienes pļavās, ne arī kaut kur apkārtnē uz ielas, bet gan tos aiznest sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā. Tāpat iedzīvotājiem jāņem vērā, ka uz koka laipām kategoriski aizliegts smēķēt, jo tas ir nedroši,” stāsta K.Vuškārniece, norādot, ka pa laipām aizliegts arī pārvietoties ar velosipēdu braukšus – tas ir jāstumj. Bet tiem apmeklētājiem, kuri pastaigā pa Svētes palienes laipām paņēmuši līdzi suni, jāievēro Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi “Par mājdzīvnieku turēšanu Jelgavas pilsētā”, kas nosaka, ka suņa īpašniekam ir aizliegts atrasties ar suni Jelgavas pilsētas publiskajā ārtelpā, ja nav samaksāta ikgadējā pašvaldības nodeva par suņa turēšanu, kā arī sunim obligāti ir jābūt pavadai un saimniekam ir jāsavāc sava mājdzīvnieka ekstrementi.

Lai organizētu satiksmi, uzstādīs ceļa zīmes

Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” vērš uzmanību, ka, palielinoties iedzīvotāju plūsmai minētajā teritorijā un ņemot vērā vietējo iedzīvotāju ieteikumus, ir izstrādāta jauna transporta satiksmes organizācijas shēma ielās ap Svētes palienes pļavām. Šobrīd teritorijā ir uzstādītas ceļa zīmes, kas nosaka maksimālo braukšanas ātrumu 30 kilometri stundā, bet līdz aprīļa beigām tiks uzstādītas ceļa zīmes, nosakot vietas, kur drīkst un kur nedrīkst apstāties.  “Esam raduši iespēju uzbērt šķembas, izveidojot platāku ielas nomali Sniega ielas un Būriņu ceļa krustojumā, kur vietas pietiek aptuveni 10 automašīnām. Pilnībā transportlīdzekļus plānots aizliegt novietot Miezītes ceļa labajā pusē no Sniega ielas līdz Kūliņu ceļam, bet stāvēt un apstāties būs atļauts šī ielas posma kreisajā pusē. Savukārt Būriņu ceļā no Sniega ielas līdz Vītolu ceļam atļauts stāvēt labajā pusē. Apstāšanās un stāvēšana tiks aizliegta Sniega ielas posmā no Sniega ielas 18. nama līdz Smilgu ielai gar privātmājām, tāpat automašīnas ieteicams novietot Vītolu ceļā tajā pusē, kur atrodas laipas. Taču iedzīvotājus aicinām pastaigā doties kājām,” tā K.Vuškārniece, autovadītājus lūdzot ņemt vērā ceļu satiksmes noteikumus un ceļa zīmes. To neievērošanu kontrolēs Jelgavas Pašvaldības policija.

Kopējās projekta izmaksas ir 2 100 900 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 1 785 765 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 78 783,75 eiro un Jelgavas pašvaldības finansējums 236 351,25 eiro.

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē