16.2 °C, 4 m/s, 68.4 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPasākumiSaulgriežu naktī kvēlo šamota skulptūras
Saulgriežu naktī kvēlo šamota skulptūras
21/06/2020

Noslēdzot 10 dienas ilgušo Starptautisko lielformāta keramikas uguns skulptūru simpoziju, 20. jūnija vēlā vakarā, ievadot gada īsāko nakti, Pasta salā notika četru simpozija laikā radīto šamota skulptūru kvēlošana. Mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Djačenko vadībā četri mākslinieki no visām trim Baltijas valstīm radījuši darbus par tēmu “Baltu ugunis”.

Šamota skulptūru kvēlošana tradicionāli noslēdz lielformāta keramikas skulptūru tapšanas procesu, šogad sniedzot iespēju vērot gatavo darbu dedzināšanu jau sesto reizi kopš 2012. gada. Lai uzburtu saulgriežu nakts īpašo gaisotni, simpozija noslēguma pasākumu muzikāli pavadīja folkloras kopa “Dimzēns”, izpildot saulgriežu un uguns tēmai veltītas dziesmas.

 

Simpozija darbus radījuši mākslinieki Mārīte Margareta Djačenko un Elīna Titāne no Latvijas, Vitālija Kurtinaitiene no Lietuvas un Alars Raudoja no Igaunijas. Lielformāta skulptūrās izvēlētais simpozija temats “Baltu ugunis” attēlots mitoloģiskos tēlos, Bībeles stāstu motīvos un interpretācijās par uguns pirmatnējo dabu un rašanos. A.Raudoja savā darbā attēlojis paradīzi, iekļaujot skulptūrā Ādama un Ievas, kā arī čūskas tēlus. “Skulptūrai kvēlojot, parādās tās īstā daba – paradīze un liesmas –, atklājot šo zināmo konfliktu, skaidro mākslinieks. A.Raudoja stāsta, ka viņa kaislība ar šamota skulptūrām mērāma jau gadu desmitos un šādu simpoziju norisi, īpašu uzmanību veltot tieši lielformāta māla skulptūrām, mākslinieks nosauc par teju vai šamota renesansi.

 

M.Djačenko darbā “Ugunskrūms”, kura tapšanā piedalījies arī simpozija mākslinieciskais vadītājs A.Djačenko, attēlots stāsts par degošo ērkšķu krūmu un seju, kas parādās liesmās ar svarīgu vēstījumu, taču, kā skaidro autore, gada īsākajā naktī skulptūra kalpo arī kā interpretācija par Jāņu ugunskuru.

 

E.Titānes skulptūra “Riti” ir veltīta uguns tēmai, veidojot spirāles formu, kurā interpretēta liesmas kustība. Māksliniece īpašas rūpes veltījusi kā skulptūras ārējam izskatam, tā iekšpusei, kas skatītājiem paliek neredzama. Darbam kvēlojot, liesma ceļas uz augšu līdzi darba formai, radot uguns deju šamota ietvarā. Savukārt V.Kurtinaitienes skulptūrā attēlota mītiska Nakts karaliene: “Šī ir mana interpretācija par “Baltu uguns” tēmu – Nakts karaliene, kura šonakt uzmirdz. Smejoties, dēvēju viņu par vienas nakts karalieni, šo degšanas mirkli gaidot jau kopš darba uzsākšanas.”

 

Katram māksliniekam darba tapšanai bija atvēlēti 200 kilogrami Zemgalei raksturīgā māla, kas pārtapis četros lielformāta keramikas darbos. Simpozija noslēgumā tie tiek dedzināti teju 1200 grādu temperatūrā, izgaismojot skulptūru formas un to spraugās ceļoties liesmām, uzburot unikālu kvēlošanas šovu. No 21. jūnija darbi skatāmi Pasta salā, bet jau nākamgad tie papildinās Jelgavas pilsētvidi, izvietojot tos uz betona pamatnes un izgaismojot tos.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē