15.8 °C, 1.1 m/s, 80.7 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiSportsStartē pasaules čempionātā ledusburāšanā
Startē pasaules čempionātā ledusburāšanā
19/02/2020

No pasaules čempionāta ledusburāšanā DN klasē atgriezusies Jelgavas komandas “Razzo Sailing Team” pārstāve Rūta Pampe, kura vidējā līmeņa sportistu grupā izcīnīja 38. vietu 44 dalībnieču konkurencē. Bet kas īsti ir ledusburāšana?

“Ledusburāšana ir kaut kas starp burāšanu un bobsleju. Ledus jahtas korpusa minimālais svars ir 21 kilograms. Tas balstās uz trīs slidām – priekšā ir viena slida, ar kuru tiek stūrēts, aizmugurē ir divas slidas. Startā sportists ledus jahtu iestumj un pēc tam pats tajā ielec. Lai būtu vieglāk iestumt jahtu, sportisti izmanto naglenes. Mums ir tādas pašas naglenes kā lodes grūdējiem – ar nagliņām gan purngalā, gan papēdī. Braucot sportists guļ uz muguras ar kājām uz priekšu. Stūrēt var ar roku vai ceļiem. Burāt var tad, ja vēja ātrums ir sasniedzis vismaz 1,8 metrus sekundē, bet, ja tas pārsniedz 15 metrus sekundē, burāt vairs nav droši. Trasē vidējais ātrums ir 70–80 kilometri stundā,” stāsta Latvijas DN ledusburāšanas asociācijas viceprezidents Alfs Pampe.

 

Pasaules čempionāts DN ledusburāšanā notika Zviedrijas pilsētā Orsā. Parasti ledusburāšanas sacensības notiek uz ezera, jo tas vienmērīgāk aizsalst. Pavisam čempionātā startēja 140 dalībnieku, kuri, izvērtējot viņu rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos pēdējos divos gados, tika sadalīti trīs meistarības grupās. Katrai grupai bija plānoti četri pieci braucieni dienā.

 

Ņemot vērā, ka Rūta sakarā ar ģimenes pieaugumu pēdējos divus gadus nebija piedalījusies sacensībās, viņa tika iekļauta C – zemākajā – meistarības grupā. Sportistiem bija jāveic trase, kas pēc formas atgādina rombu un kuras kopējais garums varētu būt ap trīs kilometriem. Sportistiem noteikts kontrollaiks viena apļa veikšanai – 10 līdz 14 minūtes –, bet kopumā katram sportistam jāveic trīs apļi. Ja sportists tiek apdzīts pa apli, viņš izstājas pēc otrā apļa. 

 

Saskaņā ar čempionāta formātu vispirms sportisti izvada atlases braucienu, pēc kura labākie 15 C grupas sportisti iekļūst B grupā, savukārt labākie 15 B grupas sportisti tiek A grupā. C grupas atlases braucienā Rūta finišēja otrā un iekļuva B grupā. Minūtes piecas vēlāk, piedaloties jau B grupas atlases braucienā, viņa finišēja 16. vietā. “Tā bija mūsu stratēģija – palikt B grupā –, lai Latvijas komanda, kas bija četru cilvēku sastāvā, varētu pacīnīties par augtākām vietām kopvērtējumā,” skaidro A.Pampe.

 

Pasaules čempionāta ieskaites braucieni sākās 11. februārī. “Bija lēns vējš, apmēram 2 metri sekundē. Pirmajā braucienā Rūta finišēja 31. vietā, bet otrajā braucienā viņu apdzina pa apli un viņa ierindojās 41. vietā. Rezultāts varēja būt labāks, bet pieļāvām taktisku kļūdu, izvēloties tik lēnam vējam nepiemērotu buru,” stāsta A.Pampe. 12. februārī nepiemērotu laikapstākļu dēļ – mīnus 3–4 grādi un bezvējš – sacensības tika atceltas, līdz ar to R.Pampe pasaules čempionāta kopvērtējumā izcīnīja 38. vietu.

 

No 13. līdz 15. februārim turpat bija paredzēts arī Eiropas čempionāts, bet, tā kā laikapstākļi neuzlabojās un ledusburāšanai nepieciešamā vēja tā arī nebija, arī tas tika atcelts.

 

“Es teiktu, ka ledusburāšana tehniski ir sarežģītāka nekā braukšana ar bobu, jo mūsu sporta veidu ietekmē vējš, kā arī ledus kvalitāte. Ir būtiski, lai ledum nebūtu plaisu, defektu, jo ātrums, ar kādu traucas jahtas, ir liels, bet sportistiem redzamība – maza. Tāpēc pirms sacensībām ledus tiek pārbaudīts. Turklāt ir arī ļoti auksts – tas būtu apmēram tā, kā braucot automašīnā ar atvērtu logu 45 minūtes uz 60 kilometriem stundā mīnus desmit grādos,” ieskicē A.Pampe.

 

 

Foto: Latvijas DN ledusburāšanas asociācija