14. jūnijs ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kad atceramies 1941. gada masveida deportācijas, kurās cieta vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pieminot skaudros notikumus, kas norisinājušies pirms 79 gadiem, svētdien Svētbirzē pie piemiņas akmens un memoriāla “Ciešanu ceļš”, Jelgavas pilsētas domes pārstāvji nolika ziedus, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu.
Domes pārstāvji ziedus Svētbirzē nolika pulksten 10, bet iedzīvotāji aicināti visas dienas garumā atcerēties deportācijās cietušos. “Šajā laikā pieminēsim šīs dienas notikumus katrs pie sevis – klusējot, pārdomājot, atceroties,” tā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Svētdienas rītā ziedus Svētbirzē bija ieradušies nolikt arī politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji. “Mums ir svarīgi, lai vismaz mēs, apvienības valde, šajā rītā ierastos un kopā pieminētu deportāciju upurus. Šeit esošajā memoriālā daudziem no mums ir pieminēti tuvinieki, kas no izsūtījuma tā arī neatgriezās,” stāsta apvienības “Staburadze” valdes priekšsēdētāja Valentīna Ziemele. Viņa piebilst, ka, lai arī skumji, ka latviešu tautai ir tik daudz sēru dienu, tomēr ir ļoti svarīgi tās pieminēt, uzturot dzīvu to cilvēku piemiņu, kuru dzīves aprāvās izsūtījumā.
1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā.
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
7.1 °C,
3.6 m/s,
92.1 % 
7.1 °C,
3.6 m/s,
92.1 %