Pieminot komunistiskā genocīda upurus, svētdien, 14. jūnijā, Svētbirzī notika atceres brīdis. Piemiņas pasākuma klātesošie atcerējās 20. gadsimta 40. gadu deportācijas un nolika ziedus pie piemiņas akmens un uz memoriālās sienas “Ciešanu ceļš”.
Atceres pasākumā piedalījās Jelgavas valstspilsētas vadība, Zemessardzes vadība un pārstāvji, pašvaldības iestāžu vadītāji, Politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji un jelgavnieki.
Jelgavas Politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvis Oļģerts Sabulis ar klātesošajiem dalījās personīgajā stāstā par sešiem izsūtījumā pavadītajiem gadiem Magadanā un tur pārdzīvoto. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis atgādināja, ka šodien noliecam galvas par tiem cilvēkiem, kuri faktiski tika sodīti par to, ka ticēja Latvijas valsts brīvībai un neatkarībai. “Lai nepieļautu šādu notikumu atkārtošanos, mums ir jābūt modriem, vienotiem un stipriem,” tā A.Rublis.
Latvijas 20. gadsimta vēsturē jūnijā bijuši vairāki traģiski notikumi, kuri būtiski mainīja daudzu dzimtu likteņus – 1940. gada 17. jūnijā notika Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā iedzīvotāju deportācija un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas vara nomainīja otru.
Pirms 85 gadiem, 1941. gada 14. jūnijā, Latvijā notika pirmā masu deportācija. Vardarbīgā un prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu – no Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus, tajā skaitā 3751 bērnu vecumā līdz 16 gadiem. No Jelgavas apriņķa tika deportētas 953, no Jelgavas pilsētas – 443 personas. Šādi dati apkopoti Latvijas Valsts arhīva darbinieku sagatavotajā grāmatā “Aizvestie”.
16.7 °C,
4.5 m/s,
79.3 % 
16.7 °C,
4.5 m/s,
79.3 %