Vingro ar trīskārtēju Latvijas jauniešu čempionu sprintā Artūru Isajevu!

12.05.2020. Sporta servisa centrs

Ir kārtējā maija otrdiena, un pie interesentiem nonāk otrais Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Sporta servisa centrs" veidotais video no sērijas "Vingro ar čempionu!". Šajā videosižetā trīskārtējs Latvijas jauniešu čempions sprintā Artūrs Isajevs demonstrē skrējēju sprinta vingrinājumus.

A.Isajevs ir 17 gadus jauns Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlēts, kurš specializējas 100 un 200 metru sprintā. Pirms nopietnāk pievērsties vieglatlētikai, Artūrs izmēģināja arī citus sporta veidus, piemēram, peldēšanu, basketbolu, florbolu un orientēšanos. Vieglatlētiku jaunietim ieteica sporta skolotājs. "Vieglatlētika bija pēdējais sporta veids, ko pamēģināju, un uzreiz tam pieķēros. Un man nekad nav bijis garlaicīgi – mani vada vēlme sasniegt arvien labākus rezultātus, ir daudz sacensību, esot plecu pie pleca ar konkurentiem, ir liels cīņas spars un adrenalīns, esmu ieguvis jaunus draugus. Man tas ir kā saldais ēdiens, bet pamats ir smags un uz rezultātu orientēts darbs," stāsta sportists. Viņš atklāj, ka ātri vien kļuvis skaidrs, ka Artūra pamatdisciplīnas būs sprints, jo viņam piemīt labas ātruma īpašības, tomēr viņš ir izmēģinājis arī citas vieglatlētikas disciplīnas.

 

Artūrs ar vieglatlētiku nodarbojas piecus gadus, un jau ir uzrādījis ievērojamus rezultātus. Viņš ir trīskārtējs Latvijas čempions jauniešu grupā 60, 100 un 200 metru distancēs, savukārt VII Latvijas Jaunatnes olimpiādē viņš izcīnīja 2. vietu trīssoļlēkšanā. Sportists ir arī Latvijas izlases kandidāts U-20 vecuma grupā 100 un 200 metru sprintā. "Mans mērķis ir turpināt iesākto un tiekties pēc jauniem augstvērtīgiem rezultātiem, kā arī veiksmīgi pāriet uz pieaugušo sportu," norāda A.Isajevs.

 

Videosižetā Artūra izpildītie vingrinājumi sastāv no diviem blokiem: stiepšanās vingrinājumiem kustībā un skrējēju sprinta vingrinājumiem. Pirmā bloka vingrinājumus var izmantot treniņa sākumā, lai iesildītu organismu. Savukārt sprinta vingrinājumi ir lielisks papildlīdzeklis atspēriena, kustību biežuma un citu nepieciešamu īpašību attīstīšanai.

 

 

VINGRINĀJUMU APRAKSTS

1.–5. vingrinājums: stiepšanās vingrinājumi kustībā

1. Ķermeņa augšdaļas noliekšana uz leju. Solis ar labo kāju uz papēža, kreisā kāja saliekta celī. Noliekties ar ķermeņa augšdaļu uz priekšu, vēzējot rokas virzienā no lejas uz priekšu. Priekšējās kājas pirkstgalu turēt uz augšu. Izpildīt lēni. Vingrinājumu pildīt uz katru trešo soli 8–12 reizes.

 

2. Ķermeņa augšdaļas noliekšana uz leju, paceļot vēziena kāju atpakaļ. Solis ar labo kāju, noturot līdzsvaru, noliekties ar ķermeņa augšdaļu uz priekšu, rokas lejā un atcelt kreiso kāju atpakaļ līdz iegurņa līmenim un noturēt līdz 1-2. Saskaņot vienlaicīgu plecu un kājas darbību, atbalsta kāja taisna, pirkstgals vērsts uz priekšu. Izpildīt lēni. Lai vieglāk saglabāt līdzsvaru, ar rokām var pieskarties pie zemes. Vingrinājumu pildīt uz katru trešo soli 8–12 reizes.

 

3. Ķermeņa augšdaļas pagriešana, izklupienā, rokas pret krūtīm. Priekšējās kājas ceļa locītava ir 90 grādu leņķī (nedrīkst iet pāri kāju pirkstgaliem),  aizmugurējā kāja novietota uz pirkstgala. Vingrinājumu pildīt uz katru trešo soli 8–12 reizes.

 

4. Pastiepšanās, pieceļoties uz pirkstgala uz vienas kājas. Izpildot vingrinājumu, balsta kāja jātur taisni, otra kāja saliekta celī atpakaļ un satverta pie potītes. Vienlaikus ar balsta kājas viennosaukuma roku pastiepties uz augšu un piecelties uz pirkstgaliem – noturēt līdz 1-2. Saliektās kājas celis vērsts uz leju. Vingrinājumu pildīt uz katru trešo soli 8–12 reizes.

 

5. Kāju pacelšana uz priekšu un uz augšu. Vingrinājumu pildīt ar kāju vēzienveida kustību uz priekšu un uz augšu un ar pretnosaukuma roku pieskaroties vēziena kājas pirkstgalam. Vēziena kājas pacelšanas brīdī kāja iztaisnota (pirkstgals vērsts uz augšu) un ar balsta kāju  jāpaceļas uz pirkstgala. Ķermeņa augšdaļa un balsta kāja jātur taisni. Vingrinājumu pildīt ar lielu amplitūdu uz katru trešo soli 8–12 reizes.

 

6.–16. vingrinājums: skrējēju sprinta vingrinājumi

6. Sīksolis. Vingrinājumu pildīt, pārmaiņus liekot kreiso un labo kāju uz pēdas priekšējās daļas. Iztaisnojot kāju, papēdis viegli pieskaras zemei. Plecu joslas muskulatūra un rokas atbrīvotas, ķermenis taisns, skats uz priekšu. Vingrinājumu pildīt ar lielu soļu biežumu 20–40 metrus.

 

7. Mazais atspēriena solis. Vingrinājumu pildīt, pārmaiņus veicot nelielus palēcienus ar labo un kreiso kāju: pēdu liekot no papēža un ar vēziena kāju, saliektu celī. Ķermenis taisns, skats uz priekšu, roku darbība kā skrējienā (saliektas elkoņos) aktīvi palīdz izpildīt kustības. Palēciena brīdī atspēriena kāja pilnīgi iztaisnota, roku un kāju kustības saskaņotas. Raudzīties, lai palēciena brīdī augums taisns un vēziena kājas pirkstgals vērsts uz augšu, skats uz priekšu. Vingrinājumu  pildīt 20–40 metrus.

 

8. Skrējiens, vēzējot taisnas kājas priekšā – "šķērītes". Pārmaiņus vēzēt taisnas kājas priekšā, noliekot pēdu uz priekšējās daļas. Ķermenis taisns, skats uz priekšu, roku darbība kā skrējienā (saliektas elkoņos) aktīvi palīdz izpildīt kustības. Vingrinājumu pildīt 20–40 metrus.

 

9. Augstsolis. Vingrinājumu pildīt, skrienot augstu ceļot ceļus. Vēziena kājas celi pacelt uz priekšu un uz augšu ar sekojošu kustību uz leju, uz pēdas priekšējās daļas. Atbalsta kāja un ķermenis veido taisnu līniju, skats uz priekšu, roku darbība kā skrējienā (saliektas elkoņos) aktīvi palīdz izpildīt kustības. Pildīt enerģiski, vidējā un ātrā tempā 20–40 metrus.

 

10. "Šķērīšu" un augstsoļa kombinācija. Apvieno vingrinājumus Nr.8 un Nr.9. Ar labo kāju izpildīt augstsoli, ar kreiso – "šķērīti". Pildīt enerģiski, vidējā un ātrā tempā. Vingrinājumu izpilda 20–40 metrus, tad atkārto pretēji: ar kreiso kāju – augstsoli un ar labo – "šķērīti".

 

11. Celī saliektas kājas pacelšana uz priekšu. Vingrinājumu izpilda, pārmaiņus paceļot celī saliektu kāju (apmēram 90 grādu leņķī) uz priekšu un noturot līdz 1-2-3 vienlaikus ar atkārtotiem palēcieniem uz atbalsta kājas, kura ir iztaisnota un veido taisnu līniju ar ķermeni. Skats uz priekšu, roku darbība kā skrējienā (saliektas elkoņos) aktīvi palīdz izpildīt kustības. Vingrinājumu pildīt 20–40 metrus.

 

12. Garais atspēriena solis. Vingrinājumu pildīt, spēcīgi atsperoties pārmaiņus ar labo un kreiso kāju un virzoties uz priekšu. Pēdu atspērienam novieto no papēža, pārejot uz pēdas priekšējo daļu. Atspēriena brīdī kāja pilnīgi iztaisnota un vēziena kājas gurns pacelts uz augšu un uz priekšu, vēziena kājas pirkstgals vērsts uz augšu. Skats uz priekšu, roku darbība kā skrējienā (saliektas elkoņos) aktīvi palīdz izpildīt kustības. Vingrinājumu pildīt 20–40 metrus.

 

13. Lielais atspēriena solis. Vingrinājumu pildīt, pārmaiņus atsperoties ar labo un kreiso kāju uz augšu. Atspēriena brīdī kāja un ķermenis veido taisnu līniju, vēziena kājas gurns pacelts uz augšu, roku un kāju kustības saskaņotas. Pēdu atspērienam novieto no papēža, pārejot uz pēdas priekšējo daļu. Skats uz priekšu. Vingrinājumu pildīt 20–40 metrus.

 

14. Skrējiens ar vēziena kājas iznešanu uz priekšu uz katru trešo soli. Skriešanas laikā uz katru trešo soli enerģiski iznest vēziena kāju uz priekšu un uz augšu līdz horizontālam līmenim un ar ātru un enerģisku kustību nolaist lejā. Skrējienu var izpildīt ar paātrinājumu 40–60 metrus.

 

15. Skrējiens ar vēziena kājas iznešanu uz priekšu uz katru otro soli. Tas pats kas vingrinājumā Nr.14, tikai vēziena kāju iznest uz katru otro soli. Skrējienu var izpildīt ar paātrinājumu 40–60 metrus.

 

16. Kāpinājuma skrējieni. Kustības brīvas, noturot gurnus augšā, kājas nolikšana uz pēdas priekšējās daļas. Skrējienu izpildīt ar paātrinājumu 40–60 metrus, izskrienot trīs reizes.

 

 

Foto: ekrānšāviņš

Ziņu sagatavoja

Sporta servisa centrs

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies