Ledus Lielupē izgājis, un ūdens līmenis turpina kristies

03.03.2021.

Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) informē, ka ledus Lielupē ir izgājis un ūdens līmenis gan Lielupē, gan Svētē turpina kristies.

POIC vadītājs Gints Reinsons norāda, ka šorīt Lielupē ūdens līmenis ir 1,60 metri un 12 stundu laikā tas krities par 12 centimetriem. "Vakar no rīta Lielupē ūdens līmenis bija 1,36 metri, bet dienas otrajā pusē pieauga līdz 1,72 metriem. Šorīt tas jau samazinājies līdz 1,60 metriem. Lielupē lielākās ledus masas ir izgājušas, bet Driksā posmā no LLU sporta nama līdz vietai, kur Driksa savienojas ar Lielupi, vērojami atsevišķi ledus gabali," stāsta G.Reinsons, turpinot: "Jācer, ka ūdens līmenis turpinās kristies arī Svētē, lai tas noplūstu no īpašumiem." Vakar no rīta Svētē ūdens līmenis ir 1,66 metri, bet šorīt tas nokrities līdz 1,55 metriem. "Lai situācija Svētes upes baseina apkārtējā teritorijā būtiski uzlabotos, ūdens līmenim vēl jānokrītas par padsmit centimetriem," papildina G.Reinsons.

 

Viņš norāda, ka līdz ar mierīgu ledus iziešanu plūdu draudi Jelgavā nepastāv, taču atbildīgie dienesti turpina sekot līdzi aktuālajai situācijai un ūdens līmenim.

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" informē, ka applūdušas teritorijas Jelgavas pilsētā šobrīd vēl novērojamas Svētes upes posmā no Apogu ielas laipas līdz Dobeles šosejas tiltam. Svētes upes līmenis Jelgavas pilsētas teritorijā netiek regulēts. Applūšanai ir pakļauti vairāki pilsētas teritoriju rajoni un dabiskās, nepārveidotās palienes pļavas Būriņu ceļa piegulošās ielās no Baložu ielas puses (Keramiķu, Upeņu ielas), ka arī Būriņu ceļa – Bāra ceļa apkārtnē – Sniega ielas – Miezītes ceļa apkārtnē un teritorija starp Dobeles šoseju un Svētes upi.

 

Projekta "Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās" ietvaros izbūvētie risinājumi Svētes upes piegulošajās teritorijās ir tikai daļa no nepieciešamajiem pasākumiem plūdu draudu samazināšanai pilsētas teritorijās, kuras atrodas Svētes upes krastos. Jāuzsver, ka risinājumi nav paredzēti palu izraisītu seku novēršanai.

 

Tie ir paredzēti lietus ūdens akumulēšanai, uzkrāšanai brīvajās teritorijās pie Svētes upes un novadīšanai no apdzīvotajām teritorijām. Ar aizvariem ir iespējams kontrolēt ūdens ieplūšanu zaļajās teritorijās starp Sniega ielu un Vītolu ceļu. Aizvari var tikt pilnībā aizvērti vai daļēji atvērti, ūdeni regulētā apjomā akumulējot Sniega ielai piegulošajās palieņu pļavās. Palieņu pļavas ir brīvā teritorija, kas domāta ūdens līmeņa mainīšanai un regulēšanai, ka arī lai saglabātu un veicināto vietējo bioloģisko dabisko daudzveidību.

 

Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto aizsargdambju sistēmu (paaugstinātās Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejas, bijušā lidlauka teritorija), vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar sūknētavām, kuras ietver arī grāvjus, pretplūdu aizbīdņus un aizvarus caurteku noslēgšanai, vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi, un koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi).

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies