Mans īpašums – arī daudzdzīvokļu mājas ārsienas un kaimiņa balkons

23.10.2020.

Jelgavā lielākā daļa no vairāk nekā 500 daudzdzīvokļu namiem ir celti pagājušajā gadsimtā, un to pamatkonstrukcijas ir nolietojušās. Ārēji par to spilgti liecina, piemēram, ekspluatācijai bīstamie balkoni. Par to, ka šāds nams apdraud ne tikai konkrētā dzīvokļa iedzīvotāju, bet arī apkārtējo drošību, liecina negadījums šovasar deviņstāvu mājā Loka maģistrālē 23, kad nama balkonam atdalījās margas. Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe norāda: daļa iedzīvotāju vēl aizvien nav sapratuši, ka daudzdzīvokļu namos, kuros mājokļi ir privatizēti, ēkas tehniskais stāvoklis ir dzīvokļu īpašnieku kopīgā atbildība. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem pašiem jāiegulda nauda, lai nodrošinātu nama uzturēšanu un remontēšanu, viņi ir atbildīgi arī par iespējamiem negadījumiem. Ja nolietotā balkona konstrukcijas nejauši uzkristu garāmgājējam un viņš gūtu traumas, atbildība būtu jāuzņemas visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Diemžēl ne vienmēr daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki izprot reālo situāciju, ir gatavi uzņemties atbildību par mājas uzturēšanu un atvēlēt tam finanšu resursus. Likums nosaka, ka visus lēmumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas uzturēšanu, jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem. Diemžēl nereti iedzīvotāji nevar vienoties vai nepiekrīt šādu darbu veikšanai, jo tie jāsedz solidāri visiem kopā. Tomēr, lai risinātu jautājumu par ēkas kopējo tehnisko stāvokli, tostarp par tādu atsevišķu nama būvelementu kā balkoni uzturēšanu, ir iespējami dažādi risinājumi, un arī finansiālais ieguldījums var būt atšķirīgs. 

 

Pirmais solis – ikgadējā mājas apsekošana

 

Padomju laikā būvēto namu kalpošanas ilgums bija paredzēts 60–70 gadi. Jelgavas pilsētas Būvvaldes speciālistu ieskatā dzīvojamo ēku stāvoklis pilsētā daudzviet ir slikts, īpaši tas attiecas uz ēkām ar paneļu un lielpaneļu konstrukcijām.

 

Būvniecības jomas speciālisti norāda, ka lielākā uzmanība jāpievērš māju nesošajām konstrukcijām, taču kritiskā stāvoklī ir arī inženiertīkli – apkures sistēma, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadi –, jo to kalpošanas laiks ir daudz īsāks. Tāpēc svarīgi ir reizi gadā veikt mājas konstrukciju vizuālo apsekošanu, kā to paredz arī Ministru kabineta noteikumi.

 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašniekus par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem ēkas sakārtošanai, kā arī aprēķināt šo darbu paredzamās izmaksas un veikt to organizēšanu.

 

Ja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs vēršas Būvvaldē, tās speciālisti ēku vizuāli apseko un pēc tam sagatavo atzinumu. Turklāt Būvvalde, izvērtējot situāciju, var pieprasīt veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai pārliecinātos par ēkas iespējamo bīstamību. Ja tā tiek konstatēta, Būvvalde var aizliegt ēkas ekspluatāciju, un tad dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par nepieciešamo darbību veikšanu bīstamības novēršanai. Ja viņiem neizdodas vienoties, pašvaldībai jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu un darbu veikšanu piespiedu kārtā vai arī ēkas piespiedu nojaukšanu, izlietotos līdzekļus iekasējot no dzīvokļu īpašniekiem.

 

Šāda situācija, kad Būvvalde, konstatējot bīstamību ēkas nesošajās konstrukcijās, aizliedza mājas ekspluatāciju, pēdējos gados Jelgavā izveidojās, piemēram, Zirgu ielā 36, Zirgu ielā 11 un Lapskalna ielā 6. Visos gadījumos dzīvokļu īpašniekiem nams bija jāatbrīvo un pašvaldība pieņēma lēmumu ēkas nojaukt.

 

Dzīvojamai mājai var būt arī defekti, kas nerada bīstamību un ir likvidējami saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāja kopīgu līdzekļu plānošanu. Tomēr nereti dažādu apstākļu dēļ dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt speciālistu ieteikumiem un nepieņem lēmumus par rekomendēto remontdarbu veikšanu, un tas veicina ēkas tehniskā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos. Tā, piemēram, mājas Meiju ceļā 35a dzīvokļu īpašnieki ilgstoši nespēja pieņemt lēmumu par risinājumu situācijā, kad no ēkas ārsienām drupa ķieģeļi. Tikai pēc Būvvaldes un pašvaldības iesaistīšanās, izstrādājot risinājumu sienu sakārtošanai, nepieciešamie remontdarbi tika veikti. Pretējā gadījumā arī šīs ēkas ekspluatācija būtu jāaizliedz.

 

Bīstamie balkoni

 

Būvniecības normatīvos noteikts, ka daudzdzīvokļu namu balkoniem kalpošanas ilgums ir aptuveni 50 gadu, taču daudzi no tiem jau tagad ir bīstami, jo nav veikta šo būvelementu regulāra uzturēšana un remonts. Kā uzsver I.Dzalbe, pastiprināta uzmanība ir jāpievērš balkonu norobežojošo konstrukciju tehniskajam stāvoklim, īpaši to stiprinājumam pie ēkas, jo tas var nebūt drošs. Atsevišķās vietās pilsētā balkonu sakārtošanas process jau sācies, tomēr ir nami, kuros pret potenciālo bīstamību un apdraudējumu dzīvokļu īpašnieki izturas bezatbildīgi.

 

balkons_IMG_3756.jpg

Konstatējot ēkas elementu vai konstrukciju bojājumus, par to nekavējoties jāziņo mājas apsaimniekotājam. Svarīgi izprast, ka balkonu un lodžiju ārējās konstrukcijas ir dzīvojamās mājas kop­īpašuma daļa un gadījumā, ja notiek nelaime, pilna atbildība tiks prasīta no visiem ēkas īpašniekiem.

 

Taču ne vienmēr vienīgais risinājums ir balkonu kapitālais remonts. Viens no variantiem ir nedrošo balkonu demontāža. Protams, arī šajā gadījumā nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums un finanšu resursi. Pēc balkonu demontāžas tiek saglabātas balkona durvis, kuru priekšā izveidotas margas jeb tā sauktais franču balkons. Šādu variantu ir izvēlējušies iedzīvotāji Katoļu ielā 1, un tas ir labs risinājums gadījumos, ja var vienoties, ka balkoni principā tiek izmantoti reti un to funkcionalitāte mājas iedzīvotājiem nav vitāli svarīga. Šāds variants ir arī lētāks par balkona konstrukciju kapitālo remontu.

 

balkoni_IMG_3892.jpg

 

Likums nosaka, ka sešu mēnešu laikā pēc balkonu demontāžas dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta jauna inventarizācijas lieta, jo jebkurš balkons ir iekļauts dzīvokļa kopējā platībā.

 

Lodžiju stiklošana – visai mājai pēc vienota projekta

 

Iedzīvotāji joprojām pilsētā nesaskaņoti iestiklo lodžijas, kas varbūt nerada tiešu bīstamību ēkas tehniskajam stāvoklim, taču vizuāli bojā daudzdzīvokļu mājas fasādes izskatu. Kā atceras Jelgavas pilsētas Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina, aktīva lodžiju iestiklošana sākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki tika aicināti stiklot lodžijas, lai tā kaut nedaudz mazinātu siltuma zudumus dzīvokļos, kuros tolaik nebija iespējams nodrošināt pienācīgu centralizēto apkuri. Būvvalde pat katrai daudzdzīvokļu mājas sērijai bija sagatavojusi skici vienotam lodžiju stiklojumam, un dzīvokļu īpašnieki tika aicināti izmantot šos paraugus. Sākotnēji tā arī notika, bet vēlāk lodžiju katrs sāka stiklot pēc savām finansiālajām iespējām un izpratnes, protams, plānotos darbus nesaskaņojot Būvvaldē.

 

Lai sakārtotu balkonu un lodžiju vizuālo skatu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par vienotu stilu un tas jāsaskaņo Būvvaldē, un tikai pēc tam katrs īpašnieks var veikt darbus. Turklāt šāds variants nenosaka, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem darbi jāveic vienā laikā. Projekts ir saskaņots, un, ja vien nama īpašnieki nevienojas darbus veikt vienlaicīgi, kas, iespējams, ļautu ieekonomēt līdzekļus, katram dzīvokļa īpašniekam ir iespēja pēc vienota parauga savu balkonu vai lodžiju sakārtot tad, kad to ļauj finansiālās iespējas.

 

balkoms_helmana.jpg

 

N.Ļubina uzskata, ka, turpinoties māju siltināšanas procesam, kas ļauj ne tikai uzlabot mājokļa energoefektivitāti, bet arī vienoti un vizuāli pievilcīgi sakārtot balkonus un iestiklot lodžijas, šis jautājums pamazām pilsētā tiek risināts. 

 

balkons_IMG_3653.jpg

 

Ēku ekspluatācijas laiku galvenokārt nosaka četri faktori: būvniecībā izmantotie materiāli, to kvalitāte, ēkas turpmākā ekspluatācija un vide. Iedzīvotājiem ir iespēja ietekmēt ļoti būtisku faktoru – ēkas ekspluatāciju, jo ikvienas daudzdzīvokļu mājas tehniskais stāvoklis ir atkarīgs arī no tā, cik atbildīgi pret to izturas paši dzīvokļu īpašnieki. "Taču pats galvenais jautājums, uz kuru vispirms vajadzētu atbildēt ikvienam dzīvokļu īpašniekam, – vai es zinu, kādā tehniskajā stāvoklī ir ne tikai mans dzīvoklis, bet viss mans nams. Tikai pēc tam, kad ir saņemts eksperta atzinums, visiem dzīvokļu īpašniekiem ir vērts kopā meklēt labāko risinājumu, lai pagarinātu ēkas ekspluatācijas laiku," tā N.Ļubina.

 

Savukārt SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" tehniskais direktors Oļegs Kukuts uzsver, ka dzīvojamais fonds noveco visā valstī, tāpēc ēku atjaunošanai un jaunu dzīvojamo māju būvniecībai ir jāpievēršas vēl straujāk. Līdzīgi secināts arī Valsts kontroles ziņojumā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publiskotajā pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā. "Aicinām dzīvokļu īpašniekus pastiprināti pievērst uzmanību dzīvojamās ēkas tehniskajam stāvoklim un drošībai, lai māja nepakļautu riskam iedzīvotājus, kaimiņus un garāmgājējus un lai nenāktos piedzīvot, ka cilvēks vienā dienā zaudē savu īpašumu," tā O.Kukuts.

 

balkoni_tab.jpg

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies