0 °C, 1.6 m/s, 83.3 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiSabiedrībaMuzejā iepazīst tautastērpa tapšanu un gatavo dāvanu Jelgavai
Muzejā iepazīst tautastērpa tapšanu un gatavo dāvanu Jelgavai
07/02/2020

Ceturtdien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika šomēnes pirmā no divām biedrības “Mans tautastērps” rīkotajām tikšanās reizēm, kas veltīta tautastērpa tapšanas un kulturālās nozīmes izzināšanai. Pirmā satikšanās bija ar praktisku ievirzi, rīkojot radošo darbnīcu vakaru, kurā ikviens varēja piedalīties dāvanas gatavošanā Jelgavai tās 755. dzimšanas dienā.

Pasākumu ievadīja amatnieku darbnīcas un tautastērpu darinātavas “Austras raksti” vadītājas Aijas Mālkalnas lekcija par tautastērpu darināšanu sendienās un par šo prasmju saglabāšanu mūsdienās. Klātesošie tika iepazīstināti ar Zemgales tautastērpu un to veidojošajiem elementiem, kā arī apjomīgo amatnieku darbu, ko prasa tērpa izgatavošana. “Kādreiz aušana bija sezonāls darbs – rudenī stelles uzstādīja, bet pavasarī tās mājā vairs neturēja un tautastērpu darināšana notika pārsvarā ziemas mēnešos. Kā agrākos laikos, tā tagad stelles ir vairāk amatnieku piederums, lai arī ļoti daudzi savus tautastērpus ir darinājuši paši,” skaidro A.Mālkalna, turpinot: “Mans darbs ir mana maize. Bieži vien cilvēki, kas nav ar tautastērpu darināšanu saistīti, vaicā, kāpēc tērps maksā tik dārgi. Ir jāsaprot darbu apjoms, kas nepieciešams, lai radītu tautastērpu. Piemēram, lai noaustu audumu vieniem rakstainiem brunčiem, vajadzīgas 66 stundas, Zemgales villaines apaudam stundā var noaust 4 līdz 5 centimetrus, bet sarežģīto rakstaino zeķu noadīšana prasa 40 stundas. Tas viss ir ļoti liels un  intensīvs darbs, īpaši, kad jāizpilda lielāks pasūtījums. Piemēram, tagad mums jānoauž 40 metrus brunču auduma, lai saģērbtu vienu kolektīvu skolēnu dziesmu svētkiem.”

 

Tikšanās apmeklētāji varēja iesaistīties kopumā trijās radošajās darbnīcās – veidot māla rotas keramikas cepļa “Madze” darbnīcā, apdrukāt audumu grafiskās mākslas telpas “Punkts” meistaru vadībā, kā arī to izrotāt kopā ar tekstilmākslinieci Gintu Zaumani. Darbnīcas ļāva pasākuma apmeklētājiem izmēģināt dažādas jaunas radošās aktivitātes, piemēram, Daina Freimane, kura arī ir tautastērpu amatniece, iepazina sietspiedes tehniku, apdrukājot auduma maisiņu. “Šāda tehnika man bija jaunums, bet bija ļoti interesanti, jo man patīk izmēģināt dažādas radošās aktivitātes. Pati arī nodarbojos ar tautastērpu darināšanu studijā Jelgavas novadā, darinot galvenokārt Zemgales jostas. Nedarbojos tik profesionāli, tomēr sāku aust diezgan agrā vecumā un šobrīd tautastērpus darinu aptuveni 30 gadus, tāpēc biju pazīstama ar to, kas tika stāstīts lekcijā. Radoši izpaužos ļoti dažādi, piemēram, cenšos pati sev noadīt Zemgales zeķu kolekciju,” stāsta apmeklētāja.

 

Tāpat ikviens klātesošais bija aicināts iesaistīties unikālas dāvanas Jelgavai darināšanā, atnesot vai uz vietas izveidojot adītu vai tamborētu 10×10 centimetru lielu kvadrātiņu, ko pievienot 755 kvadrātiņus lielam musturdeķim, kas maijā tiks pasniegs Jelgavai pilsētas svētkos. Biedrības “Mans tautastērps” dibinātāja Ilze Strēle informē, ka tapuši jau 372 kvadrātiņi, taču vakara gaitā šis skaitlis auga, daudziem no apmeklētājiem atnesot pat vairākus desmitus kvadrātiņu un darinot tos uz vietas.

 

Visvairāk materiāla musturdeķim sagādājusi Inita Bogdanova, kura dāvanai nodevusi jau 100 kvadrātiņus. “Pati esmu pārsteigta par šo skaitli. Sanāca tā, ka sākotnēji veidoju sedziņu un tie kvadrātiņi jau bija sagatavoti. Dzirdēju par šo Ilzes ideju un nolēmu, ka jāpiedalās, bet nemaz nezināju, ka tik daudz sanācis,” stāsta I.Bogdanova, piebilstot, ka radošais pasākums muzejā ir ļoti interesants un atklājis viņai arī šo to jaunu par tautastērpu tapšanu. Tāpat devumu Jelgavas svētku dāvanas tapšanā sniedzis bērnudārza “Zemenīte” kolektīvs, kopā pagatavojot aptuveni 50 kvadrātiņus. “Bijām domājuši, ko uzdāvināt Jelgavai 755. dzimšanas dienā un tad uzzinājām par šo projektu. Vienojāmies sākotnēji, ka katram dārziņa darbiniekam jāuzada divi kvadrātiņi, bet ne visiem sanāca, tāpēc pārdalījām pienākumus, ka cits, piemēram, nes kafiju, cits ada. Aizrāvāmies un tā tapa krietni vairāk kvadrātiņu. Tas viss notika ļoti ātri, apsteidzot mūsu plānoto pabeigšanas datumu, jo viss tapa aptuveni nedēļā,” stāsta “Zemenītes” pedagoģe Evija Pudāne.

 

Biedrības “Mans tautastērps” dibinātāja I.Strēle bilst, ka pasākuma apmeklējums ir daudz lielāks nekā gaidīts, kas ļauj pārdomāt, kā plānot otro tikšanos reizi 23. februārī. Interesi par biedrības aktivitātēm pierāda arī tas, ka plānotais musturdeķis pastāvīgi aug, jo teju katru dienu tiek saņemti jauni kvadrātiņi: “Mums nāk kvadrātiņi arī no Luksemburgas, Zviedrijas un citām valstīm, un tā aktivitāte ir tiešām iepriecinoša. Daudzi stāsta, ka tikuši motivēti atsākt vai pat iemācīties adīt tikai, lai piedalītos šīs dāvanas tapšanā. Darinājumus ievāksim līdz martam un tad visi biedrības dalībnieki muzejā to liksim kopā.”

 

Otrā tikšanās reize ar biedrības “Mans tautastērps” dalībniecēm notiks 23. februārī pulksten 13, kad ikviens varēs uzklausīt nacionālā tērpa valkātāju stāstus, no kuriem daudzi ir vairākas paaudzes gari. Tāpat otrajā tautastērpa stāstam veltītajā pasākumā piedalīsies Jelgavas mazākumtautību pārstāvji, atklājot arī savus stāstus, kā arī ārzemju latvieši. Pasākumu papildinās arī foto izstāde, ļaujot ieskatīties jau otrās I.Strēles tautastērpu tēmai veltītās grāmatas “Mans tautastērps pasaulē” tapšanā.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē