NAIK pārvēršot siltumenerģijā, jelgavnieki iegūs zemāku atkritumu apsaimniekošanas un apkures tarifu

16.10.2020.

SIA "Fortum Latvia" pirms pusotra gada uzsāka darbu pie jauna siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta mūsu pilsētā. Tas paredz līdztekus esošajam kurināmajam – biomasai – videi un cilvēkiem nekaitīgā veidā siltumenerģiju ražot arī no atkritumiem iegūta kurināmā jeb NAIK. Eiropā pārstrādei nepiemēroto atkritumu izmantošana enerģijas ražošanai nav nekas jauns – šobrīd darbojas jau teju 500 šādu ražotņu. Šobrīd sākusies projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tā ilgs līdz 17. novembrim. Sabiedriskās apspriešanas laikā ikvienam ir iespēja iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un uzdot interesējošos jautājumus.

"ES vienotie normatīvie akti ir ļoti stingri, bet jaunākie tehnoloģiskie risinājumi nodrošina to, ka NAIK izmantošana siltuma un elektroenerģijas iegūšanai nerada bīstamību apkārtējai videi un sabiedrībai. Gluži pretēji – pārstrādājot otrreizējai pārstrādei nepiemērotos nebīstamos atkritumus siltumā un gaismā, iespējams būtiski samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, kur tie sadaloties rada vides piesārņojumu. Vienlaikus no šāda pilna aprites ekonomikas cikla visvairāk iegūst sabiedrība – samazinās poligonos noglabājamo atkritumu apjoms un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, bet, izmantojot NAIK siltumenerģijas ražošanai, samazināsies siltuma ražošanas izmaksas," skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

 

Šobrīd noslēdzies darbs pie iecerētā projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma. Tā gaitā ir veikti detalizēti aprēķini, modelētas jaudas, kurināmā plūsmas, kā arī sniegtas atbildes uz iedzīvotāju un atbildīgo institūciju jautājumiem, kas uzdoti projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā 2019. gada februārī. "Šonedēļ sagatavotais ziņojums ir nodots sabiedriskajai apspriešanai, kas ilgs mēnesi. Tās laikā rīkosim sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, kas saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu notiks attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku. Sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem ir iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Pēc tam ziņojums vēlreiz tiks aktualizēts un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā papildu izvērtēšanai un atzinuma saņemšanai. Tikai pēc sekmīga atzinuma saņemšanas un Jelgavas domes lēmuma varēs sākties projekta realizācija," uzsver A.Vanags, prognozējot, ka NAIK izmantošana testa režīmā Jelgavas koģenerācijas stacijā varētu tikt uzsākta līdz ar 2022. gada apkures sezonu.

 

Galvenais kurināmais joprojām būs šķelda

 

"Fortum" projektā paredz investēt 3–5 miljonus eiro modernās tehnoloģijās, kas nodrošinās drošu atkritumu pārstrādi enerģijā. Taču, kā uzsver A.Vanags, arī realizējot projektu, Jelgavas koģenerācijas stacijā joprojām galvenais kurināmais būs šķelda, kam nelielos apjomos – sākotnēji tie būs 5–10 procenti – tiks pievienots NAIK. Maksimālais NAIK izmantojamais apjoms projektā paredzēts līdz 35 procentiem. Tehnoloģiski Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā esošais verdošā slāņa tvaika katls ir paredzēts dažādu kurināmā veidu izmantošanai, un, veicot nepieciešamos rekonstrukcijas darbus, tajā droši var izmantot arī NAIK. "Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu NAIK līdzsadedzināšanas procesu, obligāta prasība ir dūmgāzu karsēšana 850 grādu temperatūrā, ko pilnībā varam nodrošināt. Temperatūrai ir būtiska loma, īpaši, ja tiek izmantoti atkritumi, lai dūmgāzēs neveidotos kaitīgie izmeši. Dioksīns un furāns rodas nepilnīgas sadegšanas rezultātā – pie nepietiekami augstas sadegšanas temperatūras un pie nepietiekama skābekļa daudzuma sadegšanas procesā. 850 grādi pēc Celsija ir temperatūra, pie kuras tiek likvidēti visi kaitīgie izmeši, kas var rasties sadegšanas procesā. Mūsu koģenerācijas stacijā notiek kontrolēts sadegšanas process, rūpīgi tiek sekots līdzi un tiek uzraudzīti visi parametri. Nodrošinot 850 grādu temperatūru vismaz divas sekundes, varam būt droši, ka izmeši neradīsies. Turklāt mūsu sadedzināšanas iekārtā atsevišķās kurtuves daļās temperatūra ir ap 1000 grādi pēc Celsija, tādēļ par iespēju uzturēt nepieciešamo temperatūras režīmu esam pārliecināti. Gadījumā, ja temperatūra kurtuvē tuvosies 850 grādu robežai, automatizētā vadības sistēma reaģēs, temperatūras uzturēšanai nekavējoties ieslēdzot gāzes vai dīzeļdegvielas degli. Savukārt, ja pienāks brīdis, kad kādu iemeslu dēļ šādu temperatūru tomēr nebūs iespējams uzturēt, NAIK līdzsadedzināšana tiks pārtraukta. Papildu dūmgāzu attīrīšanai tiks uzstādīta aktivizētās ogles dozatora sistēma un bikarbonāta (dzeramās sodas) injekcijas iekārta, kas dūmgāzēs absorbēs smagos metālus, dioksīnu un furānu, nodrošinot videi drošu sadedzināšanas procesu," skaidro A.Vanags, uzsverot, ka "Fortum" ražotnēs emisiju līmenis dūmgāzēs ir būtiski zemāks, nekā to pieļauj normatīvi: "Labo praksi turpināsim, arī kopā ar biomasu līdzsadedzinot NAIK. Tiks ievērotas visas vides aizsardzības prasības un izmešu normatīvi. Emisiju robežlielumi kļūs vēl stingrāki, nekā strādājot tikai ar biomasu, un tos mēs ievērosim."

 

Vienkārši salīdzinot, A.Vanags min, ka, piemēram, pilsētvidē nekontrolēti sadedzināta zaru kaudze var radīt lielāku vides piesārņojumu nekā NAIK pārvēršana enerģijā koģenerācijas stacijā, kur notiek kontrolēts sadegšanas process augstā temperatūrā, attīrot un apstrādājot dūmgāzes atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nemaz nerunājot par vides piesārņojumu, kas rodas, piemēram, aizdegoties atkritumiem pilsētvidē.

 

Koģenerācijas stacijā siltumenerģijā pārstrādās tikai nebīstamo atkritumu veidus

 

Būtiskākais, ko uzsver A.Vanags, – NAIK nav atkritumi, kādus tos zinām un iedomājamies. "NAIK ir no kopējās sadzīves atkritumu masas speciāli atšķirots un sagatavots materiāls, kam ir atbilstošs sastāvs un ko var izmantot kā papildu kurināmo enerģijas ieguvei. NAIK, ko varēsim izmantot Jelgavas stacijā, tiks ražots no tādām nebīstamo atkritumu atliekām kā kartons, koksne, papīrs, plastmasa, pārtikas iepakojums, kuru vairs nav iespējams izmantot otrreizējai pārstrādei. Jau šobrīd atkritumu apglabāšanas poligonā "Brakšķi" darbojas atkritumu šķirošanas stacija, kur tiek sagatavots arī NAIK. Tas nozīmē, ka daļa no jelgavnieku atkritumiem, kas nonāk poligonā, jau pašlaik tiek šķiroti un nodoti otrreizējai pārstrādei, piemēram, stikls, PET, metāls, bet no pārstrādei nepiemērotajiem atkritumiem šobrīd pavisam neliela daļa tiek sagatavoti enerģijas radīšanai. Tāpēc arī mēs paredzam, ka mūsu iespējamais galvenais NAIK piegādātājs varētu būt Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, tādējādi nākotnē lietderīgi izmantojot visus nepārstrādājamos atkritumus, kas atbilst NAIK kvalitātes prasībām," skaidro A.Vanags.

 

Rūpniecības ielā atkritumi netiks sagatavoti

 

Jelgavas koģenerācijas stacijā esošajā verdošā slāņa tvaika katlā paredzēts izmantot kurināmo, kas pirms tam ir sasmalcināts – līdzīgi kā jau šobrīd izmantotā šķelda. "Līdz ar to arī NAIK tiks piegādāts pilnībā sagatavots. Ražotnes teritorijā Rūpniecības ielā nekādas sagatavošanas darbības ar NAIK nenotiks. Princips būs līdzīgs tam, kā šobrīd uzņēmumam tiek piegādāta šķelda," skaidro A.Vanags.

 

Lai kā papildu kurināmo izmantotu NAIK, uzņēmums paredz uzbūvēt slēgta tipa NAIK kurināmā pieņemšanas un padeves sistēmu. Tā tiks izvietota koģenerācijas stacijas teritorijas dienvidu daļā gar dzelzceļu – vistālāk no dzīvojamās apbūves. Visas jaunās darbības notiks slēgtā ēkā, kas būtiski slāpēs to radīto troksni. "NAIK tiks pieņemts atsevišķi no šķeldas, un tas ļaus nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī NAIK piegādes līniju noslēgt un strādāt tikai ar šķeldu. Tāpat jāuzsver, ka satiksmes maksimālā intensitāte diennaktī būtiski nemainīsies, bet vidēji gadā, lai saražotu lielāku enerģijas apjomu, satiksmes intensitāte uz pilsētas ielām, valsts un reģionālajiem autoceļiem varētu palielināties par 12 automašīnām dienā, kas vērtējama kā nebūtiska ietekme, ņemot vērā pašreizējo Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojuma noslodzi, kas ir 10 000 automašīnu diennaktī," stāsta A.Vanags.

 

Izmešu rādītājiem jelgavnieki varēs sekot līdzi ik dienu

 

""Fortum" vienmēr ir bijusi svarīga uzņēmuma reputācija, tāpēc visas darbības mēs veicam, strikti ievērojot likumu un normatīvo aktu prasības. Arī sākot strādāt ar NAIK, mums būs ļoti svarīgi ne tikai pašiem būt drošiem, ka visas prasības tiek ievērotas, bet nodrošināt ar šo informāciju arī jelgavniekus. Tāpēc esam paredzējuši, ka mūsu uzņēmuma mājaslapā www.fortum.lv ik dienu būs pieejama informācija par konkrētās dienas emisijas rādītājiem koģenerācijas stacijā," skaidro A.Vanags. Emisija nepārtraukti tiks automātiski uzraudzīta un kontrolēta, un nepārtrauktā monitoringa iekārta tiks regulāri pārbaudīta un kalibrēta. Dioksīna un furāna rādītāji laboratoriski tiks mērīti ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā – vismaz reizi trijos mēnešos. Arī laboratoriski veikto mērījumu rezultāti būs pieejami publiski. 

 

Ikdienā NAIK sastāva un kvalitātes atbilstību prasībām kontrolēs gan piegādātāji, gan "Fortum", bet NAIK būtisko kvalitātes rādītāju analīžu veikšanu nodrošinās akreditēta laboratorija.

 

Viena no vecākajām ražotnēm Eiropā – Vīnes centrā

 

To, ka otrreizējai pārstrādei nepiemērotos atkritumus var pārstrādāt enerģijā pilnīgi droši videi un cilvēkam, apliecina jau gandrīz 500 šādas ražotnes Eiropā. Viena no vecākajām šādām ražotnēm atrodas Austrijā, Vīnes centrā, un tā jau kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu. Savukārt, piemēram, Dānijā, Kopenhāgenā, šāda ražotne ir ostas teritorijā – jūras krastā pie elitāra dzīvojamo māju rajona. "Pirms projekta uzsākšanas apmeklējām dažādas ražotnes Eiropā, lai mācītos paši un realizētu tieši Jelgavas situācijai atbilstošāko modeli un risinājumu. Koncerna "Fortum" grupā jau darbojas astoņas ražotnes, kurās enerģijas ieguvei izmanto atkritumus, bet pieredzi guvām arī citu uzņēmumu ražotnēs. Būtiskākais, ar ko Latvija šobrīd atšķiras no vairuma Eiropas valstu, – to iedzīvotāji jau pirms gadu desmitiem ir sapratuši, ka atkritumus, kuri vairs nav piemēroti pārstrādei, var efektīvi un droši izmantot kā vērtīgu resursu, ražojot sabiedrībai nepieciešamo siltumu un elektrību, vienlaikus nodrošinot, ka sabiedrība uzņemas pilnu atbildību par pašu radītajiem atkritumiem un pēc iespējas mazāks atkritumu apjoms nonāk apglabāšanas poligonos," skaidro A.Vanags, uzsverot: Latvijas atkritumu apsaimniekošanas mērķi nosaka, ka 2035. gadā valstī ir jāpārstrādā 65 procenti no visiem sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos drīkstēs nonākt vien 10 procenti. Šobrīd Latvija negatīvi izceļas ar ļoti augstu atkritumu poligonos noglabāto atkritumu īpatsvaru. 2018. gadā, pēc "Eurostat" datiem, tikai divi procenti sadzīves atkritumu tika reģenerēti enerģijā. "Tas ir arī mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm klimata pārmaiņu novēršanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus atkritumus, ko iespējams izmantot atkārtoti," tā A.Vanags.

 

Nupat valdība apstiprinājusi arī turpmāku dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu atkritumiem, kas tiek apglabāti poligonos. Tas nozīmē: ja neizdosies attīstīt pārstrādi un reģenerāciju, Latvijā atkritumu apsaimniekošanas maksa turpinās pieaugt. "Līdz ar to vienīgais veids, kā samazināt arvien pieaugošo maksu par atkritumu apsaimniekošanu, ir pašu radīto atkritumu samazināšana, šķirošana un NAIK izmantošana siltuma un elektrības iegūšanai," uzsver A.Vanags.

 

fortum-ramis.jpg

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies