Pieejams Jelgavas publiskais pārskats par 2021. gadu

05.07.2022.

Publicēts Jelgavas valstspilsētas pašvaldības publiskais pārskats par aizvadīto gadu. Tajā apkopotā informācija vēsta, ka pērn pilsētā par 3,5 procentiem palielinājies strādājošo skaits un par 0,3 procentiem pieaudzis arī kopējais darba ņēmēju jelgavnieku skaits. Tāpat, neskatoties uz pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu sarukumu, par 100 eiro palielinājusies vidējā darba samaksa.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības publisko pārskatu par 2021. gadu jūnija domes sēdē apstiprināja deputāti. Tajā iekļauta pamatinformācija par pilsētas iedzīvotājiem, nodarbinātību, ekonomiku un ziņas par pašvaldību un tās kapitālsabiedrībām. Publiskā pārskata uzdevums ir informēt sabiedrību par pašvaldības darbības mērķiem, sasniegtajiem rezultātiem un budžeta līdzekļu izlietojumu.

 

2021. gads Jelgavai bijis izaicinājumu un izsvērtu lēmumu pieņemšanas gads, kas licis vērtēt līdz šim paveikto un spert būtisku soli uz priekšu. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu no 2021. gada 1. jūlija Jelgavai ir valstspilsētas statuss. Pateicoties aktīvai pašvaldības un iedzīvotāju iesaistei, Jelgava reformas gaitā netika apvienota ar blakus novadiem un saglabāja līdzšinējo administratīvo teritoriju.

 

2021. gads bija arī jaunā ES plānošanas perioda sākuma gads – tā laikā apzinātas pilsētas vajadzības un projektu ieceres, kurām prioritāri piesaistīt ES fondu līdzekļus, lai turpinātu mērķtiecīgu pilsētas attīstību.

 

Jelgava ir apņēmusies pielāgoties klimata izmaiņām un līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 2005. gadu. 2018. gadā samazinājums sasniedza 28%, un galvenie paveiktie darbi ir mērķtiecīga namu energoefektivitātes paaugstināšana, pilsētas ielu energoefektīvas apgaismes sistēmas attīstība, virzība uz klimatneitrālu sabiedrisko transportu – 2021. gadā pasažieru pārvadājumus Jelgavā sāka četri elektroautobusi. Vēl viens no ļoti pārdomātiem un mērķtiecīgi īstenotiem soļiem ir atjaunojamā energoresursa – šķeldas – izmantošana pilsētas siltumapgādē, kas ne tikai sniedz ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā, bet arī ļauj izvairīties no nesamērīgi augstiem rēķiniem par centralizēto siltumapgādi, kas saistīta ar dabasgāzes cenu kāpumu. Šis piemērs ļoti uzskatāmi parāda, ka zaļais kurss ir tuvāko gadu prioritāte, ieguvums ne tikai videi, bet arī cilvēkiem.

 

Neskatoties uz ieilgušo pandēmijas ietekmi, apstrādes rūpniecība turpina attīstīties. Dati liecina, ka Covid-19 izraisītā krīze Jelgavai svarīgos noieta tirgos apstrādes rūpniecības rādītājus 2021. gadā ietekmēja diezgan minimāli. Nemainīgi pilsētas galvenais uzdevums uzņēmējdarbības attīstībai ir sakārtotas publiskās infrastruktūras nodrošināšana. 2021. gadā sakārtota transporta un inženiertehniskā infrastruktūra depo mikrorajonā – Prohorova, Neretas un Garozas ielā –, izbūvēts jauns Rubeņu ceļa posms, tādējādi Lielupes industriālajā parkā ienāk arvien jauni uzņēmumi. Tāpat rekonstruēti Smiltnieku ielas un Graudu ielas posmi, turpinās transporta infrastruktūras pilnveidošana Bauskas ielas apkārtnē.

 

2021. gadā Jelgavā tika atklāta rotaļu pilsētiņa Uzvaras parkā, uzsākta Tehnoloģiju vidusskolas un jaunās dzimtsarakstu ēkas pārbūve, turpinās koka ēkas Vecpilsētas ielā 2 restaurācija. "Daudz ir paveikts 2021. gadā, uzsākti jauni darbi, tādēļ aicinu ikvienu interesentu iepazīties ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības publisko pārskatu, kas sniedz ieskatu par norisēm pilsētas saimnieciskajā, izglītības, kultūras un sporta dzīvē. Jelgava ir mūsu mājas – pilsēta, kuras labklājībai un attīstībai katram no mums ir jābūt pirmajā vietā," tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Jelgavas iedzīvotāju skaits uz 2022. gada janvāri bija 54 694 iedzīvotāji, bet 2021. gada janvārī Jelgavā reģistrēto iedzīvotāju skaits bija 55 336. Pēc CSP datiem, 2021. gadā Jelgavā piedzimuši 560 cilvēki (2020. gadā – 696), miruši 911 cilvēki (2020. gadā – 1007).

 

Neskatoties uz Covid-19 krīzes plašo ietekmi uz darba tirgu, darba vietu skaits Jelgavā 2021. gadā pieauga. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021. gadā pilsētā strādāja 24 732 darba ņēmēji, salīdzinot ar 2020. gadu, pilsētā strādājošo skaits ir palielinājies par 3,5% (826 strādājošie). Vislielāko Jelgavā strādājošo īpatsvaru joprojām veidoja jelgavnieki – 52% no kopējā strādājošo skaita jeb 12 852 strādājošie, darba vietas pilsētā bija atraduši arī rīdzinieki (8,3% (2060)) un apkārtējo novadu iedzīvotāji (21,4% Jelgavas novadā un 3,5% Dobeles novadā deklarētie).

 

stradajosie_jelgava-01.jpg

 

2021. gadā kopējais darba ņēmēju jelgavnieku skaits bija 33 522 – par 0,3% jeb 96 nodarbinātajiem vairāk nekā 2020. gadā, tajā skaitā Jelgavā strādāja 38,3% (12 852) jelgavnieku (2020. gadā – 12 513), bet Rīgā darbu bija atradis 36,1% (12 091) Jelgavas iedzīvotāju (2020. gadā – 12 261), Jelgavas novadā – 2851 iedzīvotājs (2020. gadā – 2782).

 

Vidējais bezdarba līmenis Jelgavā 2021. gadā bija 4,5% (2020. gadā – 5%), kas starp valstspilsētām bija trešais zemākais – aiz Valmieras (3,8%) un Rīgas (4,1%). Arī bezdarbnieku skaits būtiski samazinājies – 2021. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku uzskaitē bija 1343 Jelgavas iedzīvotāji – par apmēram 20% jeb 326 cilvēkiem mazāk nekā 2020. gada beigās (1669).

 

Neskatoties uz Covid-19 krīzes plašo ietekmi uz darba tirgu, kopumā darba algas dinamika joprojām saglabājas augšupejoša, ko nosaka gan augstākas kvalifikācijas un labāk apmaksātu darbavietu īpatsvara pieaugums darba tirgū, gan ierobežotais darbaspēka piedāvājums. 2021. gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Jelgavā (pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <100) pieauga līdz 1190 eiro, kas ir par 100 eiro lielāka nekā 2020. gadā.

 

Visaugstākā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Jelgavā 2021. gadā bija privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu >100 cilvēki (1316 eiro) un valsts struktūrās strādājošajiem (1292 eiro) (2020. gadā – 1174 eiro), zemākā – pašvaldības struktūrās strādājošajiem ( 1116 eiro) (2020. gadā – 1041 eiro).

 

Saskaņā ar "Lursoft" datiem 2021. gadā Jelgavā tika reģistrēti 258 jauni uzņēmumi – par aptuveni 17% vairāk nekā 2020. gadā, taču līdz 277 uzņēmumiem pieauga arī likvidēto uzņēmumu skaits – par aptuveni 29% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā Jelgavā darbojās 4267 ekonomiski aktīvi uzņēmumi (2020. gadā – 4162), komercsabiedrību un individuālo komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Jelgavā ar katru gadu palielinās, līdzīga tendence ir valstī kopumā un reģionos. Jelgavas uzņēmējdarbība aptver šādas nozares: apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, automobiļu remonts, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un citas.

 

uznemumu_skaits-01.jpg

 

Saskaņā ar SIA "Lursoft" datiem lielākie uzņēmumi pēc strādājošo skaita Jelgavā 2021. gadā bija: SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" – 576 strādājošie, VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" – 557 (2020. gads.), SIA "AKG Thermotechnik Lettland" – 282 (2020. gads), SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" – 226, AS "PET Baltija" – 220 (2020. gads), SIA "Jelgavas poliklīnika" – 210 (2020. gads), SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" – 196, SIA "Jelgavas tipogrāfija" – 177, SIA "KULK" – 157 (2020. gads), SIA "Luwo" – 149, SIA "Zemgales veselības centrs" – 135, SIA "Jelgavas autobusu parks" – 101 strādājošais.

 

top_6_stradajosie-01.jpg

 

Viens no lielākajiem darba devējiem Jelgavā ir arī LLU, kurā uz 2021. gada 1. oktobri strādāja 985 darbinieki (uz 2020. gada 1. oktobri – 1129), tajā skaitā akadēmiskais personāls un vieslektori (583 jeb 59% no LLU kopējā personāla).

 

Publiskais pārskats elektroniskā formātā pieejams Jelgavas mājaslapas www.jelgava.lv sadaļā "Pašvaldība", apakšsadaļā "Dokumenti", "Publiskie pārskati". Drukātā veidā – Klientu apkalpošanas centrā Jelgavas domē Lielajā ielā 11, Jelgavas Pilsētas bibliotēkā Akadēmijas ielā 26, Pārlielupes bibliotēkā Loka maģistrālē 17 un Miezītes bibliotēkā Dobeles šosejā 100. 

 

 

Foto: Jelgava.lv

 

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies