Šodien Svētbirzē, pieminot Jelgavas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus, kuri pirms 74 gadiem 1949. gada marta deportāciju laikā tika izsūtīti svešumā, pie piemiņas akmens un memoriāla “Ciešanu ceļš“ notika atceres brīdis. Tajā piedalījās Jelgavas valstspilsētas vadība, politiski represēto apvienības “Staburadze“ pārstāvji un pilsētas iedzīvotāji.
“Šodien pieminam 74. gadadienu, kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad varmācīgi tika salauzti daudzu cilvēku likteņi, izpostītas daudzas ģimenes. Un tieši šobrīd tas pats notiek Ukrainā. Tāpēc mums vēl jo svarīgāk ir neaizmirst 1949. gada deportāciju upurus, un izmantot visas mūsu iespējas, lai apturētu kaimiņos esošo varmāku,” savā uzrunā sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Savukārt no pulksten 11 tiešsaistē notika piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie.”, kad visā Latvijā vienlaikus tika nolasīti 1949. gada 25. marta deportācijās aizvesto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Šajā datumā no Jelgavas pilsētas tika deportēti 26 iedzīvotāji, no Jelgavas novada – 841.
1949. gada 25. marts Latvijas valsts un tautas vēsturē paliks kā vistraģiskākais datums padomju okupācijas periodā. Tas lauza lielas tautas daļas likteni, atņemot mājas, ģimeni, dzimteni, bet nespēja atņemt cerību un gribu atgriezties Latvijā.
No 25. līdz 29. martam operācijas “Krasta banga” laikā no Latvijas 33 ešelonos uz Krievijas Tālo Austrumu novadiem – Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem tika izsūtīti 42 133 Latvijas iedzīvotāji. Tās bija 12 987 ģimenes, kurās bija arī bērni un gados veci cilvēki.
Foto: Jelgava.lv
Informācija sagatavota
Sabiedrisko attiecību departamentā
6.3 °C,
2.6 m/s,
95.4 % 
6.3 °C,
2.6 m/s,
95.4 %